Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas un pasaules mūzikas zvaigznes Rīgas festivālā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 30. maija līdz 20. jūnijam Rīgā un Jūrmalā notiks “Latvijas koncertu” organizētā Rīgas festivāla daudzveidīgie koncerti. Meditatīvas pārdomas mūsdienu komponistu mūzikā, klasiķu dzīvesprieks, fadu emocijas kopā ar portugāļu dīvu Žoanu Amendoeiru, Latvijas mūzikas zvaigznes – Vestards Šimkus un Maestro Raimonds Pauls, Latvijas un Lietuvas Nacionālie simfoniskie orķestri (LNSO), “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris, koris “Latvija” un citi Latvijas un ārvalstu mākslinieki. Festivāla īpašais notikums – krāšņa Pekinas Nacionālās operas viesizrāde.

Rīgas festivāla atklāšanas koncertā 30. maijā Rīgas Domā Latvijas Radio kora un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” sniegumā skanēs šā gada jubilāru Arvo Perta un Gijas Kančeli skaņdarbi – garīgā mūzika. No A. Perta daiļrades tiks izceltas divas motetes – “Salve Regina”, himna par godu Jaunavai Marijai un “Da pacem Domine”, ko A. Pertam pasūtinājis slavenais gambists, Latvijā koncertējušais Žordi Savalls. Divas kompozīcijas skanēs arī no šā gada gaviļnieka G. Kančeli pūra: “Eine kleine Daneliada” (“Mazā Daneliada”), tapusi 2000. gadā pēc Gidona Krēmera pasūtījuma, kā arī kora dziesma “Lulling the Sun” (“Šūpuļdziesma saulei”), kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā grandiozajā koncertā “Pasaules Saules dziesmas”. Koncerta skanējumu papildinās Pētera Vaska mūzika – “Lord, open our eyes” (“Kungs, atver mūsu acis”) un “The Fruit of Silence” (“Klusuma auglis”) – abu opusu pamatā ir Mātes Terēzes lūgšanu teksti.

Koncerta diriģents Sigvards Kļava par koncertprogrammas komponistu izvēli teic: “Trīs gara brāļi, kuri veido veselu mūzikas laikmetu, kuru mūzikas valoda ir pašpietiekama – Perts, Vasks, Kančeli. Šajā koncertā ļoti būtiska ir viņu kopesamība kā muzikāla saruna starp šiem trim ļoti dažādajiem rokrakstiem, bet savā garīgajā izpausmē – tik ļoti līdzīgiem.”

Latvijas Nacionālajā operā 1. jūnijā festivāla apmeklētājus priecēs krāšņa Pekinas Nacionālās operas viesizrāde, Ķīnas senās kultūras pērle “Jan ģimenes varones”.Skatītāji varēs izbaudīt operas krāšņo skatuvisko ietērpu un autentisko instrumentu skanējumu.

Festivāla turpinājumā Rīgas Kongresu namā 4. jūnijā gaidāms aizraujošs ceļojums kino mūzikas vēsturē. Te notiks Raimonda Paula un Gijas Kančeli kinomūzikas satikšanās, skanēs arī citu komponistu filmu mūzikas izlase. Uz skatuves – Maestro Pauls, Latvijas Radio bigbends un “DD orķestra” stīgu grupa. Bet 5. jūnijā ziemeļnieciska atturīguma, mītiska spēka un bagātīgas pieredzes apveltītais igauņu diriģents Tenu Kaljuste tiksies ar “Sinfonietta Rīga” Lielajā ģildē.

Īpašs notikums gaidāms 6. jūnijā Dzintaru koncertzālē, kur notiks režisores Rēzijas Kalniņas veidots koncertuzvedums “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas”, iezīmējot Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu. Koncerta veidotāji atklās latviešu dzejas dižgaru iepazīšanās stāstu un krustpunktu mistēriju. No 1154 Aspazijas vēstulēm Rainim un 1345 Raiņa vēstulēm Aspazijai tiks izceltas tās, kas visspilgtāk vēsta par abu dzejnieku radošo ceļu, šaubām un cerībām. Dzejnieku vārdus par savējiem šajā vakarā vērtīs Dailes teātra aktieri Artūrs Skrastiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Koncertuzvedumā piedalīsies LNSO, jauniešu koris “Kamēr…” diriģenta Ainārs Rubiķa vadībā, piedaloties solistiem Guntai Gelgotei un Daumantam Kalniņam. Koncertuzvedumā dzirdēsim Jura Karlsona simfoniskās fantāzijas “Jāzepa vīzijas” pasaules pirmatskaņojumu.

Savukārt 12. jūnijā Rīgā un 13. jūnijā Jūrmalā uzstāsies fadu dīva Žoana Amendoeira kopā ar saviem tautiešiem. 16. jūnijā Mazajā ģildē skanēs nepazīstamās un neatklātās Mocarta mūzikas pērles, bet 19. jūnijā Mazajā ģildē dzirdēsim vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem – amerikāņu vijoles virtuozu Žilu Apapu, muzicējot kopā ar pianisti Diānu Ketleri.

Pulcējot starptautisku mākslinieku buķeti, uz himniska prieka nots izskanēs Rīgas festivāls 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē. Klausīsimies Ludviga van Bēthovena grandiozo Devīto simfoniju un Sergeja Prokofjeva dinamisko Trešo klavierkoncertu pianista Vestarda Šimkus izpildījumā.

Varbūt noder

Rīgas festivāla koncerti:

30. V 20.00 Rīgas Domā festivāla atklāšana. Vasks, Perts un Kančeli (EUR 12);

1. VI 20.00 Rīgā Latvijas Nacionālajā operā Pekinas Nacionālās operas izrāde (EUR 10 – 40);

4. VI 20.00 Rīgas Kongresu namā Raimonda Paula un Gijas Kančeli kinomūzika (EUR 10 – 30);

5. VI 20.00 Rīgā Lielajā ģildē 20.00 Mālera simfonija un Haidna koncertskats. Marija Valdmā (soprāns), “Sinfonietta Rīga”, diriģents Tenu Kaljuste (Igaunija) (EUR 7 – 20);

6. VI 20.00 Dzintaru koncertzālē koncertuzvedums “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas” (EUR 7 – 30);

12. VI 20.00 Rīgā Spīķeru koncertzālē “Vīns un mūzika” (Portugāle), Žoana Amendoeira (EUR 25);

13. VI 20.00 Jūrmalā Dzintaru koncertzālē fadu dīva Žoana Amendoeira (EUR 7 – 40);

16. VI 20.00 Rīgā Mazajā ģildē Mocarta mūzikas pērles. Inga Martinsone, Elīna Kalnakārkle, (soprāns), Jānis Strazdiņš (bass), Kārlis Rūtentāls (tenors), Rihards Plešanovs (klavieres), Kristaps Pētersons (kontrabass), Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, videorežisors Roberts Rubīns (EUR 10);

18. VI 20.00 koncertzālē “Rīga” Latvijas Radio koris, Džons Keidžs un Hardijs Lediņš (EUR 10);

19. VI 20.00 Jūrmalā Dzintaru koncertzālē Bēthovena Devītā simfonija un Prokofjeva klavierkoncerts. Liene Kinča (soprāns), Oļesja Petrova (mecosoprāns), Andreass Šāgers (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), Vestards Šimkus (klavieres), VAK “Latvija”; Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Modests Pitrens (EUR 10 – 40).

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+