Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. septembris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki pieprasa “force majeure” piešķiršanu piensaimniecībai (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Saistībā ar krītošajām piena iepirkuma cenām piena pārprodukciju un neskaidro situāciju pēc gaidāmās kvotu atcelšanas piensaimniecības nozarei ir jāpiešķir “force majeure” statuss, kas ļautu saņemt papildu atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām, pēc tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) pirmdien atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Kā informēja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, piensaimnieki pieprasa noteikt “force majore” statusu un nekavējoties no Eiropas Savienības (ES) Krīzes fonda līdzekļiem – apmēram 400 miljoni eiro – veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro apmērā uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī.

Tāpat lauksaimnieki pieprasīja, lai turpmākajos gados saglabātu pārejas posma valsts atbalstu pilnā apjomā 2015.gadā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes. Zemkopības ministrija (ZM) ir aprēķinājusi, ka šajā atbalstā 2015.gadā Latvijai nepieciešams izmaksāt 72 miljonus eiro, taču sarunās ar premjerministri kopā ar lauksaimnieku organizācijām tikšanās laikā vienojās par iespējamo kompromisu – 50 miljoniem eiro.

“Izvirzot šīs prasības ZM, vienlaikus ceram, ka šajā kritiskajā situācijā pārstrādes uzņēmumi būs solidāri un ievēros norēķināšanās kārtību ar saimniecībām, lai saimniecības spētu arī tālāk norēķināties par uzņemtajām ikmēneša saistībām,” sacīja Treibergs.

Arī zemnieku saimniecības “Kalna Tomēni” līdzīpašnieks Juris Bērziņš sacīja, ka ZM vajadzētu sākt sarunas ar piena pārstrādes uzņēmumiem, jo “izskatās, ka pārstrādes uzņēmumi vēlas uz krīzes rēķina iegūt labumu sev”.

“Piena iepirkuma cena varētu nokrist par diviem eiro centiem par piena litru, bet ne par desmit eiro centiem, kā ir tagad. Esam neizpratnē par šādu krasu iepirkuma cenas kritumu, ja Polijā vidējā iepirkuma cena joprojām ir 37 eiro centi. Latvijā iepirkuma cena jau krīt no aprīļa un tagad jau sasniegusi 17-30 eiro centus par litru,” sacīja zemnieks.

“Esam sašutuši par Eiropas Savienības komisāra Andra Piebalga neizdarību saistībā ar to, ka pārtikas palīdzības pakās, kas tiek piegādātas Āfrikas trūkumcietējiem, tiek sūtīta citu lielo Eiropas Savienības (ES) koncernu, kā “Danone” un “Nestle”, produkcija. Kāpēc nespējam panākt, ka arī Latvijas piena produkti tiek ietverti šajās pakās?” vaicāja LOSP piena grupas vadītāja Sandra Stricka.

Savukārt zemnieku saimniecības “Zilūži” vadītājs Jānis Grasbergs norādīja, ka krīze piensaimniecībā ir jārisina nekavējoties, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Tagad vēl situācija saimniecībās nav sasniegusi maksimālo lejupslīdi, par septembri maksājumi vēl sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības izjutīs pēc neilga laika,” atzina zemnieks.

Jau vēstīts, ka Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.

Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.

Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu – liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. DOS VISIEMKAM IR KVOTAS.

    • dos tiem kuri ir līgumatiecībās ar kādu no ciltsdarba organizāciju un tas nozīmē ,ka tiek veikta piena pārraudzība un ir vismaz 6 govis.

  2. ja mazajam nedos neko,tad par”saskaņu”

  3. Tātad atkal netaisnība !!! “Paldies ” mūsu ministram un ZZS , balsojiet tik par viņiem ,taisnību neredzēsiet.

  4. Vai ,par govīm kuras nav pārraudzībā kompensāciju nemaksās?

  5. cik skaisti tie kas nav pārraudzībā,bet pienu nodod nedabūs neko.Vienkārši super,izskatās ka šos cilvēkus neskar nekas,viniem nav ne kredītu, ne bērnu, ne viņiem vajag maksāt par elektrību ,ne viņi slimo. Lielie pamācaties no mazajiem,viņi ir stipri vien izturīgāki,un džipos ar nebraukā.Vienvārdu sakot,visi ciešam,gan lielie gan mazie,tāpēc jau tiem kungiem tomēr vajadzētu padomāt par visiem.Barojaties tomēr arī no tā,ko saražo mazais lauksaimnieks.

  6. Un ja govis nav pārraudzībā ,nekas nepienākas .Pienu taču nododam , vai tas sliktāks par pārraudzībā esošo govju ? Vai mūs sankcijas neskar ? Protams lielās fermas visas saņēms. Nu ko darīt kā parasti izdzīvosim , jo mums mazajiem piena pašizmaksa ir zemāka un tērējam tik cik nopelnam nevis dzīvojam mākoņos .

  7. Tieši Kārļa Ulmaņa lauksaimniecībai piešķirtā “Force Majeure”dēļ,mēs varējām Latvijā sasniegt vēl ilelāku labklājību pat kā Vācijā,kur sviestu uz maizes nevarēja vis atļauties triept tik biezu kārtu!Darba pietika pat veselām trim cukurfabrikām! Bet Latvijas bekonu un sviestu eksportējām uz ārzemēm! Nevis otrādi-Ķīnas ķiplokus,Ēģiptes kartupeļus un Polijas ābolus ieskaitot! Vēl tagad man mājās saglabājusies izturīga pirmskara eksporta sviesta kaste!

  8. Bez piena govīm ir arī gaļas liellopi par kuriem vispār neviens nerunā.Cenas par gaļu ir tādas pašas eiro kādas bija latos-tas ir ja par lopu gadu atpakaļ saņēma 600latu tad šodien par tādu pašu lopu saņem 600eiro.Kaut kas laikam nav kārtībā ar to eiro kursu!!! Un par tiem šausmīgi lielajiem ganāmpulkiem-simtos lopu -arī nav saprotams.Vai tad atkal taisīsim kolhozus?

  9. varēja jau nu atļauties piemeklēt atbilstošus izteicienus latviešu valodā. Tas viens. Otrs – vieni un tie paši zemieki (uzvārdi) auro pa avīzēm, taisa streikus, draud ar bankrotiem un piena zemē liešanu un sola, ka nupat nupat gals klāt. Bet kā nav tā nav – jau gadus padsmit vismaz. Visi dzīvo, neviens pienu nav grāvī ielējis, govis nav izkāvis. Tātad – ir tie līdzekļi, ir nauda no kā dzīvot, jo iespējams, ka peļņu dod arī palīgnozares. Galu gala ir subsīdijas par govīm, ir platību maksājumi un noteikti vēl kādi atbalsti. Tādēļ jau arī neviens zemkopības ministrs šo uauru dēl nav “uz ecēšām lēcis”, ka pietiekoši labi pārzina patieso situāciju. Tikai varbūt tautai arī būtu lemts to zināt.

  10. Ja nemāk saimniekot, tad atliek tik bankrotēt! ..

  11. Izrādās, ka lielās piena fermas ir mākslīgi izveidotas, turās uz ES un valsts subsīdijām, kredītiem un algotu darbaspēku un nemaz patstāvīgi nav spējīgas saimniekot, ja piena cena nokrīt vai gadās kāda slimība, vai cita ķibele! Mazās fermas ar 5 – 30 govīm troksni netaisa, jo no valsts ierēdņiem un pārstrādātājiem ir jau pieradinātas pie ekstremālām situācijām – mazākām piena cenām un citādiem ierobežojumiem. Te arī izpaužas tā mazo ražotāju priekšrocība – elastīgāk reaģēt uz pārmaiņām un pielāgoties jaunām situācijām, jo mazie nav iejūgti kredītu jūgā un darba alga strādniekiem arī nav jāmaksā, tikai paša ģimenei. Tāpēc arī Eiropā pārsvarā ir ģimenes fermas, tura tik govis, cik ģimene var apkopt, nevis simtiem govju lielus ganāmpulkus. Tie, kuri aģitē par lielām fermām , paši jau fermā nestrādā un pienu neslauc, tie ir ZM ierēdņi un ZSA spices vīri un sievas, kas saklausījušies visādas ekonomistu pasakas, ka “jo lielāks, jo rentablāks”, iebraukuši kārtējā grāvī un ievilkuši tur ne vienu vien zemnieciņu. Vajag vairāk domāt ar paša galvu, tad nevajadzēs prasīt nekādu “force majeure”!

    • Pilnīgi piekrītu Jāzepam. Pats esmu lauksaimnieks, 15 slaucamas govis. Ir protams nedaudz sliktak kā gribētos. Nevarēšu nopirkt dažas lietas ko gribēju saimniecības uzlabošanai. Bet nekas, dzīvojam. Bet šito bļaušanu, ka tūlīt bankrotēs un tūlīt jāatlaiž simtiem darbinieki. Lielsaimnieki – domājat ar galvu, ja vajag izmantojiet kalkulātoru.

    • Tur jau ir tā lielākā problēma, ka vairums zemnieku nerēķina līdzi savas saimniecības finanses, atdodot šo “tehnisko” darbu LKKC vai ārpakalpojuma grāmatvedei, jo jāsēž uz traktora/kombaina, jākomandē padotie un finansēm nav laika. Var saprast, taču tad nav jābrīnās, ka dzīvo no vienas finašu krīzes līdz otrai. Ir zemnieki, kas rēķina, zin savu pašizmaksas līmeni, strādā ar peļņu arī BEZ subsīdijām un – nekrīt panikā pie katrām piena cenu svārstībām! Un tādas ir gan lielās gan mazās saimniecības.
      P.S. Un vispār, lai nu kurš bet piensaimnieki Latvijā ir vieni no valsts lolotākajiem un atbalstītākajiem Eiropā. Fakts (un nevajag šauri skatīties tikai uz VPM) 🙂

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+