Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. maijs, 2013
Drukāt

Lauksaimnieki plūdus apzinās, cieš, riskē, uzvar

Foto - Ilze Bičevska ("Brīvā Daugava") un Artis DrēziņšFoto - Ilze Bičevska ("Brīvā Daugava") un Artis Drēziņš

Jēkabpils novada Dunavas pagasta zemnieku saimniecības “Niedrupītes” īpašnieks Juris Marcinkevičs trīs nedēļas uz savām mājām brauca ar motorlaivu, kaut arī Daugava ir vairāk nekā kilometru tālu. Latvijas likteņupe šajā vietā apkaimes pļavās bija izpletusies četrkārtīgi.

 

“Niedr­upītes” pirms nedēļas atradās uz saliņas, ūdens skalojās pārdesmit metru no logiem un Jura džips skuma krastā aiz Daugavas jaunajiem klājumiem. Ūdens līmenis pļavās gan lēnām krītas, taču, kad aizplūdīs pavisam, nav zināms. Tik lieli plūdi šajā pusē nav bijuši kopš 1956. gada, dziļākā vieta ūdens pļavā bija 4,6 metri.

 

Bail bija par lopiem

“18. aprīlī pēdējo reizi atbrauca pienmašīna. Tad sāka nākt ūdens. Divās dienās ūdens līmenis pacēlās par diviem metriem un turpināja celties. Sākām gatavoties. Pašiem bail nebija, lai gan vēl metrs un ūdens ienāktu arī dzīvojamā mājā. Lielākās bažas bija par 80 gaļas lopiem un septiņām slaucamām govīm. Liellopi dažreiz vasarā paši metas ūdenī un ļoti labi peld, bet kā tie justos aukstā ūdenī, vai varētu kilometru nopeldēt līdz sausumam, vai neaizpeldētu Daugavā, kā vispār bars uzvestos, vai būtu vadāms? Tie bija jautājumi, kurus kaut kā negribējās pārbaudīt,” stāsta Juris. Kopā ar pašvaldību domājuši, ko darīt. Pa to laiku lopi patvērās uz 0,2 hektāru saliņas, kas kādu pusmetru bija virs ūdens. Pašvaldība sagādājusi veca pontona tilta daļas, kopīgiem spēkiem sametināts tīri labi peldošs plosts, ko nosaukuši par Noasa šķirstu. Atbraukuši arī karavīri, kas piedāvājuši amfībijas. Aplēsuši, ka vienā braucienā pat desmit lopus varot uz klāja uzlikt. Par laimi, plūdi apžēlojušies un palīdzību nevajadzēja. 
pludi_Dreezinnss_5

Saimniece Aelita gan smejoties sūkstās par dobēm: “Kamēr citas sievas sēj un stāda, vācu Daugavas sanestos mēslus no vagām un veros uz mirkstošiem ķiplokiem un tulpēm.” Juris stāsta, ka bojā būs gājuši trīs hektāri sējumu un arī pļavās zāle augs vēlāk, bet tas neesot nekas traks. Galvenais, ka lopi sveiki un veseli. Tā kā dažkārt daļa pļavu applūdušas arī iepriekš, barība lopiem sagatavota ar rezervi, tāpēc nebūšot ne kaušanas, ne izpārdošanas. Arī kredītu nastas nav un nekad nav bijis. Tāpēc “Niedrupīšu” saimnieki vairāk smaida nekā rauc pieri. Juris vēl atvadoties ieminas: “Gribi, aizvedīšu ar laivu pa pļavām līdz Daugavpilij – tie jau tikai kādi 40 kilometri!”

Dunavas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Baltaruņķis stāsta, ka pavasara plūdu klasika esot 12 applūdušas mājas, šogad applūdušas 43, kurās dzīvo 82 cilvēki, kopumā ap 1500 hektāru: “Savos 55 gados tik lielus plūdus neatceros, kaut arī plūdis jau vienmēr ir un plūdīs arī citus gadus. Tam jābūt gataviem. Dambis te maksātu miljonu miljonus. Cita lieta, ka tad, ja Baltkrievijā uz Daugavas uzbūvēs divus plānotos hesus, pēc hidrologu domām, situācija pie mums uzlabotos.”

 

 

Zariņus nogriež 
no pasaules

Kaimiņu Ilūkstes novada Dvietes pagastā plūdi līdzīgi: applūduši ap 1500 hektāriem, 44 mājas ar 108 cilvēkiem. Visvairāk cietusi Zariņu apdzīvotā vieta: Daugava kā gājusi pāri, tā pa pļavu ielejām apjozusi Zariņus, piecās vietās pārraujot ceļus, atstājot ļaudis uz lielas pussalas. Ierasto pāris kilometru vietā uz pagasta centru tagad jāmēro 15. Kāds jauns vīrietis mēģinājis airēt kopā ar divriteni pa taisno, bet laiva apgāzusies. Šo, pieķērušos pie krūmiem un knapi dzīvu, izglābuši kaimiņi, kuri dzirdējuši izmisīgu bļaušanu.

“Govis pļavās šogad izlaidīsim jūnijā, pļavas sakopsim paši, bet ceļu pār plūstošām vietām gan vajag pacelt. Katru gadu jau kaut kur pāriet pušu. Tad mēs esam atgriezti no pasaules, bērniem jādzīvo skolu internātos,” teic zemnieku saimniecības “Bundzinieki” īpašnieks Lauris Stapkevičs.

Dvietes pagasta pārvaldniece Iveta Plone apstiprina, ka ceļš Bebrene–Zariņi patiešām esot rūpju bērns: “To piecās vietās vajadzētu pacelt par kādu metru – un jau būtu labi. Par to valstij vajadzētu padomāt. Tagad te pavasarī braukšana notiek pēc izjūtām, kā kuru reizi un kā kurā vietā. Kad sāk pludot, sākumā var pārbraukt ar smagajiem auto, tad ar traktoriem, visbeidzot paliek laivas. Plūdu laikā mums iegadījās bēres: priesteris, bērinieki un arī pats nelaiķis uz kapiem devās “Ferguson” traktora piekabē. Bet šogad divās vietās netiek pāri arī ar lielajiem traktoriem.”

Piensaimnieka Ilmāra Kriškijana 50 govju ferma atrodas piekalnē kā uz kuģa (ne velti viņa zemnieku saimniecību sauc “Kuģi”), bet lejā Daugava kļuvusi kā ezers. Ilmāram applūduši 160 hektāri, pārsvarā aramzeme, bet arī 25 hektāri slavenās latviešu ziemas kviešu šķirnes ‘Fredis’. Tam tagad labs pārbaudījums. Izdzīvos vai neizdzīvos – tāds ir jautājums.

 

Sventes rulete

Daugavpils novada Sventes pagastā applūdusi viena divu kilometru josla viscaur gar Daugavu, ap 2000 hektāriem (pārsvarā pļavas, bet arī 600 hektāri aramzemes un sējumi), 37 mājas ar 51 cilvēku.

“Cilvēki pie plūdiem pieraduši, bet lielu fermu plūdu joslā mums vairs nav. Agrāk ļaudis, atšķirti no pasaules, vairāk uztraucās: tagad tikai divās mājās no 37 nav mobilo telefonu, elektrības transformatoru kastes paceltas virs ūdens. Viens sirmgalvis mani mierināja: ja neatslēgs elektrību, mēnesi palīdzība nebūšot vajadzīga, produkti un cits nepieciešamais sapirkts jau laikus. Tāpat jau arī pārējie rīkojas, jo plūdi te pēdējos desmit gados bijuši piecas reizes. Pašvaldība pieslēdzas ārkārtas gadījumos: vienreiz dakteris bija ar laivu jāaizved līdz slimniekam, citreiz – veterinārārsts līdz govs dzemdībām. Tiesa, tik lielus plūdus kā tagad neviens neatceras kopš 1956. gada. Ļoti žēl jaunā, tikai pērn sataisītā ceļa Bērzkalni–Ērgļi, kas pilnībā ir zem ūdens – ceru, ka valsts palīdzēs to atjaunot,” stāsta Sventes pagasta pārvaldniece Brigita Vasiļevska.

Bet kā ar zemniekiem plūdu zonā? “Zemniekus pie Daugavas neapdrošina, tāpēc viņi spēlē ruleti: applūdīs šogad vai neapplūdīs, būs jāpārsēj vai nebūs, būs jāpārar vai nebūs?”

Šogad šajā ruletē nepaveicās zemnieku saimniecības “Stārķi” īpašniekam Robertam Jonānam, kam no 600 apsaimniekotajiem hektāriem applūda 300. Viņš pret notikušo izturas rezignēti. Priecīgs, protams, nav. Desmit hektāri rapša un 15 hektāri lucernas noteikti būšot beigti, 130 hektāri aruma būs jāpārar, cer, ka izdzīvos 130 hektāri zālāja, bet par 35 hektāriem kviešu nevar zināt: tiem skādi var nodarīt gan ilga atrašanās zem ūdens, bet vēl lielāku – vēja saceltie vilnīši, kas graudus izskalo, kad ūdens ir sekls. Zaudējumos jānoraksta arī minerālmēsli. Riskējis, jo 150 slaucamām govīm kaut kas ir jāēd. Visu pirkt ir dārgi, neapplūstošās vietās zemes par maz. Kad plūdu nav vai tie ir mazi, raža nav slikta. Zaudējumus tagad aprēķināt nav iespējams. Tos radīs arī tas, ka pēc plūdiem daudzi darbi pārklāsies, nevienmērīgās zemes žūšanas dēļ uz vienu uz to pašu lauku vajadzēs braukt biežāk, piemēram, vienā lauka daļā varēs jau pļaut, otrā – tikai sākt sēju.

“Tikai gada beigās zināšu, ko man plūdi nodarījuši. Piemēram, kad varēšu iesēt kukurūzu. Ja mēnesi vēlāk nekā parasti, kā tas tagad izskatās, tad būs papildus jāpiepērk 140 tonnas spēkbarības, kas naudas izteiksmē ir 25 tūkstoši latu,” zaudējumus tikai par vienu kultūru izrēķinājis Roberts.

Bankrots zemniekam nedraudot, tikai attīstības tempi samazināšoties.

 

“Te izdzīvoja, 
tur jau beigas”

No lauku saimniekiem Daugavpils novada Tabores pagastā plūdi vislielākās raizes sagādājis SIA “Mežvidi”. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Seļickis stāv 10 hektāru ziemāju lauka malā pie pašas Daugavas un rāda joslas: re, te izdzīvoja, tur jau beigas, tur ūdens virsū un, visticamāk, nekas neizaugs. Tā kā SIA ir daudzprofilu, tad bankrots nedraudot, vēl jo vairāk tāpēc, ka gan zemkopība, gan lopkopība (120 liellopi) arī līdz šim tika dotēta ar grants ieguvi no karjeriem. Tas Daugavpils pusē esot labs bizness, jo karjeru ir maz. Tagad tikai bēda, ka applūduši arī karjeri, kas atrodas pārsimts metru no Daugavas. Ūdens plūst arī mežā, kas ved uz karjeriem. Tāpēc kādu laiku granti iegūt nevarēs, kaut arī to prasa ceļinieki un celtnieki.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+