Lazdas koksne: cik tā vērtīga un kāda cena? 0
Man pieder meža nogabals, kur aug tikai lazdas. Varbūt varat pastāstīt, cik vērtīga ir šāda koksne, vai kāds to iepērk, kur labāk pārdot, kādas ir cenas? Kāda lazdai ir vērtība kā kurināmajam? ANDRIS
Pieprasījums
Lazdas koksne ir vērtīga, taču nav tirgus prece nelielā piedāvājuma un niecīgā pieprasījuma dēļ. Patiesībā lazda ir krūms, kas galvenokārt pazīstams riekstu dēļ, un tā atvases reti sasniedz parastajiem koka darbiem piemērotu lielumu. Dižākie eksemplāri, cik zināms, izaug līdz 7 metrus gari, sasniedzot 10 cm diametrā, un tādi stumbri noder ļoti specifiskām vajadzībām, piemēram, augstas klases galdniekiem, lai izvirpotu vai izgrieztu detaļas mēbeļu restaurēšanai. Ja lazdas kultivē kā pamežu, krūmiem attīstās taisni atzarojumi, kuri lauku puikām pa prātam, lai pagatavotu loku un bultas, bet viņu vecākiem, lai nopītu sētai glītu žogu.
Liektās mēbeles ir smalka padarīšana, turklāt katram meistaram ir sava pieredze un specifiskas prasības. Piemēram, tukumnieks Paulis Čivlis ciršanai pošas tikai oktobrī, kad beigusies veģetācija, un līdz pavasarim nelielās porcijās gatavo dažādu izmēru maikstis vien 18–35 milimetru diametrā atkarībā no tā, kādām konstrukcijām tās paredzētas: karkasam vajag resnākas, apdarei – tievākas. Viņam ir savas vietas, kur tās meklēt, jo vislabākās esot ozolu gāršās vai audzēs.
Meistars stāsta, ka pīto mēbeļu izgatavošana ir darbietilpīga, nocirstās lazdas uzreiz (divās vai trīs nedēļās) jāsagatavo izmantošanai. Arī viņam saimnieki periodiski piedāvājot materiālu, taču pietiekot ar paša noskatīto.
Izmantošana
Apmēram tāda ir kopaina, kas liek secināt – lazda lielākoties ir kurināmais. Šāda malka atrodas pašā augstākajā plauktā līdzās osim, ozolam, kļavai, bērzam un lapeglei, kam siltumspēja krietni lielāka nekā priedei un alksnim, nemaz nerunājot par zemāko līmeni (egle, apse, papele, kārkls, liepa). Lazda tiešām ir stipra malka: ja tās mitrums ir 12%, blīvums pārsniedz 600 kg/m3 (eglei šis skaitlis ir tikai 445 kg/m3), un, pats interesantākais, vienlīdz labi silda gan sausa, gan tikko cirsta lazda!
Diemžēl pārdot lazdu par ozola cenu laikam nav iespējams, ja nu vienīgi zinātājam, kurš gatavs šādu kurināmo reāli novērtēt. Malkas uzpircējiem šī prece nav interesanta, vismaz piedāvājumos nekur nav manīta. Tas arī saprotams, jo noņemšanās daudz lielāka, lai standarta garumā sagatavotu lielāku kaudzi, kaut gan skaldīt nevajag. Nav jau oša un ozola mikslis, ko “Malkas pasaule” tirgo par 42–43 eiro/m3!
Varbūt netieši tā arī saka: “Liec savus žagarus, saimniek, kur gribi!” Ko darīt? Laikam ir divi varianti. Pirmais – ļaut, lai turpina augt, otrais – kurināt paša krāsnī. Iespējams, ir vēl trešais – uzsākt specifisku biznesu, kāds citiem nav prātā ienācis. Galu galā latvieši pat Britu salas ar iekura skaliņiem apgādā, smukos iepakojumus turienes pilsoņi labprāt iesviežot iepirkumu ratos!
UZZIŅA
• Interesanti, ka dekoratīvo spieķu izgatavošanai izmanto nevis lazdas, bet gan kļavas, ievas, kārkla un krūkļa kokus. Siguldas un Turaidas meistari jau vairāk nekā gadsimtu savus spieķus izraksta ar katram raksturīgām zīmēm un krāsām. Iecienītākās – zaļa, sarkana un melna.
• Lazdas vislabāk locīt, kamēr zaļas un svaigas – aukstā laikā tās tik ātri arī neizkalst. Vecākas liek stāvus lielā ūdens katlā un vairākas stundas tvaicē, periodiski pārbaudot lokanību. Vārot pārāk ilgi, koksne sāk izšķīst. Process notiek ātrāk, ja telpu norobežo ar plēvi, kas neļauj tvaikam uzreiz aizplūst. Sagatavotos lietaskokus nemizo, jo tad tos nav iespējams saliekt – lūst.
