Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
28. decembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Kad koncertzāle un restorāns kļūst par frontes līniju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tagad gandrīz visur zina šo vārdu – “Le Bataclan” ir koncertzāle, kur novembra melnajā piektdienā sarīkotajos terora aktos tika nošauts un ievainots visvairāk cilvēku. Šajā vietā Voltēra bulvārī Parīzē dažādi pasākumi notiek jau kopš 19. gadsimta vidus, kad tur ierīkoja izklaides telpas ķīniešu arhitektūras stilā, tāpēc koncertzāle aizguva savu nosaukumu no komponista Žaka Ofenbaha Austrum­āzijas eksotikas iespaidota viencēliena “Ba–Ta–Clan”. Laika gaitā gan daudz kas mainījies, un mūsdienās zālē skan galvenokārt roks. Ierastā publika esot tā ap trīsdesmit, neizslēdzot arī stipri jaunākus vai vecākus apmeklētājus. Tie bieži ir studenti, pasniedzēja karjeru uzsākušie, žurnālisti, mākslinieki un citi brīvo profesiju pārstāvji. Jeb, īsāk sakot, aprindas, kuras iemieso noteiktu dzīvesveidu, un tieši tas bija teroristu uzbrukuma mērķis tiklab šajā koncertzālē, kā stadionā vai kafejnīcu terasēs.

Pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem ir parādījies jēdziens “”Le Bataclan” paaudze”. Tai piederošie, vismaz ļoti daudzi no viņiem, arī agrāk bija izjutuši nedrošību par savu nākotni un to, ka varbūt nāksies sūri sisties cauri dažādām gluži personiskas dabas vai visu Eiropas sabiedrību nomācošām krīzēm. Bet nekas, viņi domāja, jo nekāda kara, ko pieredzējušas iepriekšējās paaudzes, taču nav, grūtības ir pārvaramas, un no dzīvokļu šaurības vienmēr var izrauties ielās, bāros vai naktsklubos, lai arī mūsdienās, protams, atgadās briesmu lietas – kā slaktiņš “Charlie Hebdo” redakcijā 2015. gada janvārī, taču tā jau bijis allaž. Tomēr 2015. gada nogalē Francijas prezidents novembra melnās piektdienas sakarā ierunājās par karu, kas faktiski ir vērsts pret visiem un sevišķi pret brīvību mīlošajiem. “Bataclan” paaudze pēkšņi atskārta, ka iecienītā koncertzāle tagad atrodas frontes pirmajās līnijās, tikai bez nocietinājumiem vai iera­kumiem, kuros var patverties. Un ka iecienītā restorāna terases galdiņš ir izlikts pašā kaujas laukā. Viegli sasniedzams tiešā tēmējumā. Tomēr pastāv apziņa: nedrīkst padoties, tāpēc Parīzes restorānu turētāji pēc atentātiem izplatīja aicinājumu – “Visi uz bistro!”. Sava veida nevardarbīgas pretošanās forma… Tāpat kā Ziemassvētku svinēšana un Jaungada līksme. Šīs pozīcijas jānosargā.

Pievienot komentāru

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+