Mobilā versija
+19.4°C
Cecīlija, Cilda
Piektdiena, 28. jūlijs, 2017
28. decembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Kad koncertzāle un restorāns kļūst par frontes līniju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tagad gandrīz visur zina šo vārdu – “Le Bataclan” ir koncertzāle, kur novembra melnajā piektdienā sarīkotajos terora aktos tika nošauts un ievainots visvairāk cilvēku. Šajā vietā Voltēra bulvārī Parīzē dažādi pasākumi notiek jau kopš 19. gadsimta vidus, kad tur ierīkoja izklaides telpas ķīniešu arhitektūras stilā, tāpēc koncertzāle aizguva savu nosaukumu no komponista Žaka Ofenbaha Austrum­āzijas eksotikas iespaidota viencēliena “Ba–Ta–Clan”. Laika gaitā gan daudz kas mainījies, un mūsdienās zālē skan galvenokārt roks. Ierastā publika esot tā ap trīsdesmit, neizslēdzot arī stipri jaunākus vai vecākus apmeklētājus. Tie bieži ir studenti, pasniedzēja karjeru uzsākušie, žurnālisti, mākslinieki un citi brīvo profesiju pārstāvji. Jeb, īsāk sakot, aprindas, kuras iemieso noteiktu dzīvesveidu, un tieši tas bija teroristu uzbrukuma mērķis tiklab šajā koncertzālē, kā stadionā vai kafejnīcu terasēs.

Pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem ir parādījies jēdziens “”Le Bataclan” paaudze”. Tai piederošie, vismaz ļoti daudzi no viņiem, arī agrāk bija izjutuši nedrošību par savu nākotni un to, ka varbūt nāksies sūri sisties cauri dažādām gluži personiskas dabas vai visu Eiropas sabiedrību nomācošām krīzēm. Bet nekas, viņi domāja, jo nekāda kara, ko pieredzējušas iepriekšējās paaudzes, taču nav, grūtības ir pārvaramas, un no dzīvokļu šaurības vienmēr var izrauties ielās, bāros vai naktsklubos, lai arī mūsdienās, protams, atgadās briesmu lietas – kā slaktiņš “Charlie Hebdo” redakcijā 2015. gada janvārī, taču tā jau bijis allaž. Tomēr 2015. gada nogalē Francijas prezidents novembra melnās piektdienas sakarā ierunājās par karu, kas faktiski ir vērsts pret visiem un sevišķi pret brīvību mīlošajiem. “Bataclan” paaudze pēkšņi atskārta, ka iecienītā koncertzāle tagad atrodas frontes pirmajās līnijās, tikai bez nocietinājumiem vai iera­kumiem, kuros var patverties. Un ka iecienītā restorāna terases galdiņš ir izlikts pašā kaujas laukā. Viegli sasniedzams tiešā tēmējumā. Tomēr pastāv apziņa: nedrīkst padoties, tāpēc Parīzes restorānu turētāji pēc atentātiem izplatīja aicinājumu – “Visi uz bistro!”. Sava veida nevardarbīgas pretošanās forma… Tāpat kā Ziemassvētku svinēšana un Jaungada līksme. Šīs pozīcijas jānosargā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ko spēlēs jaunā partija?

Pieci no “Vienotības” aizgājušie Saeimas deputāti iesaistīsies kustībā “Mēs par”. Lai gan tai savu atbalstu izteikuši vairāki cilvēki, kuri līdz šim nav darbojušies politikā, būtisku daļu veido arī “vecie vēži”. Tostarp divi bijušie ministri, kuri pazīstami arī kā profesionāli mūziķi – pianists Daniels Pavļuts (iepriekš Zatlera Reformu partijas biedrs) un klarnestists Ints Dālderis (iepriekš darbojies Tautas partijā un “Vienotībā”).

Vai gaidāmā alkohola cenu kāpuma dēļ samazināsiet tā patēriņu?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (17)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (9)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+