×
Mobilā versija
+10.6°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
28. decembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Kad koncertzāle un restorāns kļūst par frontes līniju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tagad gandrīz visur zina šo vārdu – “Le Bataclan” ir koncertzāle, kur novembra melnajā piektdienā sarīkotajos terora aktos tika nošauts un ievainots visvairāk cilvēku. Šajā vietā Voltēra bulvārī Parīzē dažādi pasākumi notiek jau kopš 19. gadsimta vidus, kad tur ierīkoja izklaides telpas ķīniešu arhitektūras stilā, tāpēc koncertzāle aizguva savu nosaukumu no komponista Žaka Ofenbaha Austrum­āzijas eksotikas iespaidota viencēliena “Ba–Ta–Clan”. Laika gaitā gan daudz kas mainījies, un mūsdienās zālē skan galvenokārt roks. Ierastā publika esot tā ap trīsdesmit, neizslēdzot arī stipri jaunākus vai vecākus apmeklētājus. Tie bieži ir studenti, pasniedzēja karjeru uzsākušie, žurnālisti, mākslinieki un citi brīvo profesiju pārstāvji. Jeb, īsāk sakot, aprindas, kuras iemieso noteiktu dzīvesveidu, un tieši tas bija teroristu uzbrukuma mērķis tiklab šajā koncertzālē, kā stadionā vai kafejnīcu terasēs.

Pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem ir parādījies jēdziens “”Le Bataclan” paaudze”. Tai piederošie, vismaz ļoti daudzi no viņiem, arī agrāk bija izjutuši nedrošību par savu nākotni un to, ka varbūt nāksies sūri sisties cauri dažādām gluži personiskas dabas vai visu Eiropas sabiedrību nomācošām krīzēm. Bet nekas, viņi domāja, jo nekāda kara, ko pieredzējušas iepriekšējās paaudzes, taču nav, grūtības ir pārvaramas, un no dzīvokļu šaurības vienmēr var izrauties ielās, bāros vai naktsklubos, lai arī mūsdienās, protams, atgadās briesmu lietas – kā slaktiņš “Charlie Hebdo” redakcijā 2015. gada janvārī, taču tā jau bijis allaž. Tomēr 2015. gada nogalē Francijas prezidents novembra melnās piektdienas sakarā ierunājās par karu, kas faktiski ir vērsts pret visiem un sevišķi pret brīvību mīlošajiem. “Bataclan” paaudze pēkšņi atskārta, ka iecienītā koncertzāle tagad atrodas frontes pirmajās līnijās, tikai bez nocietinājumiem vai iera­kumiem, kuros var patverties. Un ka iecienītā restorāna terases galdiņš ir izlikts pašā kaujas laukā. Viegli sasniedzams tiešā tēmējumā. Tomēr pastāv apziņa: nedrīkst padoties, tāpēc Parīzes restorānu turētāji pēc atentātiem izplatīja aicinājumu – “Visi uz bistro!”. Sava veida nevardarbīgas pretošanās forma… Tāpat kā Ziemassvētku svinēšana un Jaungada līksme. Šīs pozīcijas jānosargā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+