Latvijā
Vēsture

Leģionārus godināsim mūžīgi0

Foto: Karīna Miezāja

Latviešu leģiona piemiņas dienā ierasti saltajam vējam pūšot un brīžiem smalkam lietum uzlīstot, 16. marta pēcpusdienā ap pustūkstotis leģionāru pieminētāju pulcējās Tukuma novada Lestenes Brāļu kapos, kur vispirms tika sacīti dievvārdi Lestenes baznīcā, bet tad noturēts piemiņas pasākums pie pieminekļa “Dzimtene Māte – Latvija”.

Lestenē atdusas vairāk nekā 1200 leģionāru un vēl 18 tūkstošu kritušo vārdi iekalti memoriālajās sienās. Prieks, ka karā un sekojošajos padomju okupācijas gados izpostītā Lestenes baznīca līdzās kapsētai ar katru reizi kļūst aizvien sakārtotāka un nevar nepamanīt tās kokgriezumiem bagātā interjera atdzimšanu.

“Mēs šodien nākam vēlreiz savu patiesību celt gaismā. Vēlreiz pieminot tos, kuri ziedoja savu jaunību, lai Latvija būtu brīva,” no baznīcas kanceles klātesošos uzrunāja karavīra formā tērpies zemessargs – kapelāns Mārtiņš Burke – Burkevics.

Savā sprediķī viņš aicināja būt stipriem un vienotiem un vairāk domāt, “kā aizstāvēt savu savu zemi, kā rūpēties par to, kā to cienīt un godāt”. Šis sprediķis piemiņas pasākumam piešķīra emocionālāku noskaņu kā citas reizes, bet par to bija jāpateicas arī vīru kopas “Vilki” dziedātajām latviešu leģionāru dziesmām.

Tām uz svinīgo piemiņas brīdi pie pieminekļa sanākušie sākumā klusām, bet tad jau skaļāk dungoja līdz. Jāpiebilst, ka muzikālais pavadījums šoreiz tiešām bija daudzveidīgs, jo pasākuma gaitā ar dziesmām uzstājās arī vīru koris “Tēvija” un folkloras un tradīciju kopas “Silavoti” pārstāvis Ramants Jansons. Leģionāru godinātāju rindās bija zemessargi, jaunsargi, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Latviešu virsnieku apvienības, “Daugavas Vanagu”, Tukuma novada pašvaldības pārstāvji. Arī kāda grupa ar vairākiem karogiem no Igaunijas.

Valsts vadību kā pēdējos gados ierasts, pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Nacionālās apvienības Saeimas deputāti un politiķi, tostarp Dzintars Rasnačs. Redzēja arī Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jutu Strīķi.

Parasti ievaduzrunu Lestenē 16. martā sacīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsdēdētājs Edgars Skreija, tomēr šoreiz vārds vispirms tika dots jaunajam priekšsēdētājam, leģionāra mazdēlam Emīlam Gailim.

Gailis vispirms uzaicināja ar klusuma brīdi pieminēt, tos, kas neatgriezās no kauju laukiem un kuru vārdi ir iekalti Lestenes Brāļu kapu sienās, bet pēc tam uzsvēra: “Bet kamēr Nacionālo karavīru biedrībā būs kaut viens leģionārs, galvenos vārdus teiks karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija.”

Skreijas kunga uzruna bija īss atgādinājums, ka latviešu leģionāri ar likumu ir apstiprināti kā Otrā pasaules kara dalībnieki: “Mēs šeit pieminam un godinām Otrā pasaules kara dalībniekus. Lai viņiem mierīga atdusa Tēvzemes smiltājā.”

Ar aplausiem klātesošie uzņēma Ināras Mūrnieces runu: “Leģionāri cīnījās pret boļševismu, pret kara noziegumiem, pret zvērībām, kas nāca no ārpuses. To viņiem lika darīt sirds. Sirds ir visu lielo un patieso vērtību mērs. Latvijas valstij viņu sirdīs bija noteicošā vieta un viņi darīja to, ko viņiem lika sirds. Viņi aizstāvēja Latviju un par to viņiem šodien visdziļākais paldies.”

Mūrniece uzsvēra, ka “leģionāru piemiņa turpināsies mūžīgi mūžos”. Savukārt “Daugavas Vanagu” Centrālās valdes priekšsēdētājs Gunāra Spodris atzīmēja, ka “Daugavas Vanagu” rindās Latvijā ir palikuši 124 leģionāri: “Viņi bija zēni, kas tika iesaukti leģionā. Viņu nodoms bija aizstāvēt Dzimtenes robežas.”

LA.lv