×
Mobilā versija
Brīdinājums -9.0°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 23. februāris, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

Kanādas armijas virsnieks, kurš lepojas ar latviešu saknēm (16)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Karls Kušings

Kanādas armijas virsnieks Karls Kušings priecājas par iespēju sniegt savu ieguldījumu mūsu valsts aizsardzībā, jo Latvija ir viņa senču zeme.

Mūsu valstī patlaban uzturas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, ko vada Kanāda. Neparasti, ka 450 kanādiešu karavīru vidū ir kāds, kurš runā latviski. Tas ir 35 gadus vecais Kanādas Karaliskā kavalērijas pulka apbruņojuma virsnieks Karls Kušings, kuram ir latviskas saknes.

Karla vecmāmiņa Olga pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Kanādu. Daudzi radi palika Latvijā un joprojām dzīvo dažādās pilsētās – Saldū, Valmierā, Jūrmalā un Rīgā. Te mitinās vairāki Karla mammas brālēni, māsīcas un viņu bērni. Uz dzīvi Rīgā apmetusies arī Karla māsīca, kura gan ir dzimusi Kanādā. Bet attālums nav šķērslis, lai radi uzturētu savstarpēju saikni. Reizi divos gados Karla mamma Vija brauc uz Latviju, un Latvijas radi ik pa laikam brauc ciemos uz Kanādu. Karla mamma Latvijā pēdējo reizi bija pagājušā gada septembrī, un tad, protams, apciemoja dēlu. Radinieki arī regulāri sazvanās.

Vecmāmiņa bija tā, kura bērnībā Karlam mācīja runāt latviski. Kamēr viņa bija dzīva, latviešu valoda bija ģimenes sarunu valoda. Arī tagad Karls reizēm ar mammu runā latviski, bet, ņemot vērā, ka tēvs Leo ir kanādietis un latviski nesaprot, tas nenotiek bieži. Karls atzīst, ka arī viņa latviešu valodas zināšanas nav pilnīgas, vieglāk viņam runāt angliski. Uzturoties Latvijā, viņš izmanto iespēju uzlabot latviešu valodas prasmes, gan sarunājoties ar latviešu karavīriem, gan klausoties un lasot informāciju latviski.

Senas tradīcijas

Karls stāsta, ka Kanādā ir ļoti stipra latviešu kopiena, un viņš lepojos ar to, ka ir tās biedrs. Kopā ar šīs kopienas dalībniekiem viņš mēdz apmeklēt latviešu baznīcu Otavā. Toronto darbojas latviešu kultūras centrs, kur notiek šīs kopienas rīkoti pasākumi. Karls atceras, ka Kanādā viņš agrāk piedalījās divās latviešu nometnēs, un tur Līgo svētki tika svinēti īstā latviešu garā. Ģimene svētkus dažkārt svin pēc latviešu tradīcijām, bet biežāk tomēr tie, piemēram, Ziemassvētki un Lieldienas, tiek atzīmēti kanādiešu stilā.

Kā tas gadījās, ka Karls kā Kanādas armijas karavīrs nonāca Latvijā? Viņš stāsta – tiklīdz uzzinājis, ka Kanādas armijas vienība dosies uz Latviju, pats īpaši lūdzis, lai viņu iekļauj tās sastāvā. Karla militārā pakāpe ir kapteinis, viņš ir apbruņojuma virsnieks Kanādas Karaliskajā kavalērijas pulkā. Tam ir sena vēsture – šis pulks ir dibināts tālajā 1883. gadā un ir senākais kavalērijas pulks Kanādā.

Pie Karla formas tērpa piestiprināts košs no auduma darināts zieds. Tā ir magone, ko kanādiešu karavīri nēsā kā piemiņas simbolu, stāsta Karls. Pirmā pasaules kara beigās kāds kanādiešu kara ārsts uzrakstīja dzejoli ar nosaukumu “Flandrijas laukos”, tajā pieminot magones, kas auga uz kritušo karavīru kapa vietām Flandrijā. Šobrīd magone ir kļuvusi par visos karos kritušo kanādiešu piemiņas simbolu. Kanādas armijas karavīri šo ziedu pie formas tērpa nēsā no oktobra beigām līdz 11. novembrim – atceres dienai, kad Kanādā piemin visus karadarbībā kritušos.

Mamma priecīga

Kanādas armijā Karls iestājās 2006. gadā, un kopš tā laika dienējis dažādās Kanādas malās. Dienests Latvijā ir pirmā reize, kad viņš kopā ar savu militāro vienību uzturas ārpus dzimtenes. Šobrīd ir pagājuši seši mēneši, kopš Karls uzturas Latvijā, bet kopumā viņš mūsu valstī dienēs vienu gadu.

Kāpēc Karls nolēma kļūt par karavīru? Viņš teic, ka pasaulē patlaban notiek daudz sarežģītu politisko procesu, un, iestājoties dienestā, viņam šķita, ka tādējādi viņš palīdzēs tos risināt, lai padarītu pasauli labāku. Karla vecāki lepojas ar to, ka dēls ir karavīrs. Par to, ka viņš Kanādas armijas sastāvā izvēlējās braukt dienēt uz Latviju, īpaši priecīga ir mamma.

Vai Latvijas karavīri, salīdzinot ar Kanādas armijniekiem, ir pietiekami profesionāli? Karls atzīst, ka Latvijas bruņoto spēku karavīri savus pienākumus veic ļoti profesionāli un jūtams, ka viņi lepojas ar savu valsti. Neilgajā laika posmā, ko Kanādas karavīri pavadījuši Latvijā, viņiem ar vietējiem armijniekiem jau izveidojušās draudzīgas attiecības. Tajās reizēs, kad abu valstu karavīriem kopā nākas mērot ceļu uz tālākām Latvijas pilsētām, piemēram, Rēzekni, Daugavpili vai Liepāju, pārbrauciena laikā viņi runā ne tikai par lietām, kas saistītas ar dienestu, bet arī par mūziku un dažādām sadzīviskām lietām. Karls secina, ka Kanādas un Latvijas karavīriem ir daudz kas kopīgs.

Karls kopā ar sievu Iriellu un abu bērniem – deviņus mēnešus veco Kesidiju un trīsgadnieku Čārliju – pēdējos Ziemassvētkos. Foto no Kušingu ģimenes personiskā arhīvaKarls kopā ar sievu Iriellu un abu bērniem – deviņus mēnešus veco Kesidiju un trīsgadnieku Čārliju – pēdējos Ziemassvētkos. Foto no Kušingu ģimenes personiskā arhīva

Ilgojas pēc ģimenes

Pēc atgriešanās dzimtenē Otavā Karlu gaida ne tikai mamma un tēvs, bet arī sieva Iriella un divi bērni – deviņus mēnešus vecā Kesidija un trīsgadnieks Čārlijs. Karls teic – viņa prombūtnes laikā sievai nav viegli vienai tikt galā ar mājas rūpēm. Mājās palikušie skumst pēc Karla, un viņš skumst pēc savas ģimenes. Tāda nu reiz ir karavīra dzīve. Gada laikā, ko viņš pavadīs Latvijā, Karlam būs iespēja aizbraukt uz mājām divas reizes. Vienu no tām viņš jau izmantoja, apciemojot ģimeni Ziemassvētkos. Kad Karls ir Latvijā, ar mammu sarakstās, izmantojot e-pastu, bet ar sievu gandrīz katru dienu sazinās caur “WhatsApp”.

Šī nav pirmā reize, kad Karls ir Latvijā. Iepriekš viņš šeit ir viesojies divas reizes – pirmo reizi kopā ar vecākiem apciemoja radiniekus, otro reizi 1996. gadā, kad vēl mācījās vidusskolā.

Karls atzīst – viņam ļoti patīk Latvija. Šeit ir svaigs gaiss, labs ēdiens un viss cits labai dzīvei. Karlu nebiedē arī Latvijas pelēkais, slapjais laiks, jo arī Kanādā šajā gadalaikā mēdz stipri līt un ir līdzīgi laika apstākļi, reizēm pat veidojas plūdi. Vai viņš nav apsvēris iespēju kopā ar ģimeni pārcelties uz dzīvi Latvijā? Šis jautājums jāapspriež ar sievu, teic Karls. Nākamajā vasarā viņa kopā ar bērniem pirmo reizi ieradīsies Latvijā.

Latviešu kanādietis

“Man ir liels prieks būt Latvijā un strādāt kopā ar tās armiju. Es lepojos ar to, ka, pildot savus pienākumus, varu palīdzēt Latvijai. Turklāt man ir iespēja vairāk uzzināt par Latvijas vēsturi un kultūru. Priecājos arī, ka, uzturoties Latvijā, varu biežāk tikties ar saviem radiniekiem un veidot ar viņiem tuvākas attiecības. Nešauboties varu teikt, ka esmu Latvijas patriots. Es lepojos ar savām latviešu saknēm. Kad es augu, visiem vienmēr stāstīju, ka mana ģimene nāk no Latvijas. Tolaik daudzi cilvēki Kanādā neko daudz nezināja par Latviju, bet tagad, kad šeit uzturas Kanādas militārā misija un kanādiešu televīzija ziņās rāda sižetus par Latviju, cilvēkiem ir iespēja par šo valsti uzzināt vairāk. Līdz ar to šobrīd kanādieši labāk izprot Latvijas vēsturi,” spriež Karls. Vaicāju, vai viņš vairāk jūtas kā latvietis vai kā kanādietis. Karls atbild, ka jūtas kā latviešu kanādietis.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Pilsonis 10. februāris, 2018 18:01
    Atbildēt

    Kas var satikt to Canadas Karli, pasakiet vinam patiesibu par 4.maija Latviju un kangariem un okupantiem, kas joprojam terorizee latvieshus un maximaali

    Jā, visi, kas nav gļēvuļi, vienaldzīgie un nodevēji, kad vien ir iespēja,sakiet mūsu ārzemju tautiešiem un visiem citiem pariesību par notiekošo Latvijā, par okupantu,kangaru un neoliberastu vienotu, mērķtiecīgu uzbrukumu latviešu tautai visās dzīves jomās un sfērās!

  2. … Palenam un pamazam, bet neatlaidigi, kopa ar patriotiski noskanoto NA, un atseviskiem politikiem no citam partijam, tiekam vala no musu okupantiem, nodevejiem un kazokmetejiem, un to otra paaudze ieaudzeto un naidigo iespaidu uz nacionalas valsts attistibu un vadibu, ka ari musu senas kulturas atdzimsanu … !

    … Kanada, sis process, neskatoties uz VVF dazadi politiski nostadito darbibu, iesakas jau 1990’tos kad divi Kanadas latviesu virsnieki, pulkveza un majora pakapes paradija savas karavira spejas un piestradaja toreizejas atjaunotas Latvijas Republikas labad … un kad neskatoties uz aizdomigo vienaldzibu pret Kanadas oficialo armijas parstavju ierasanos, sakara ar iespeju Latvijai iegadaties gandriz par brivu Kanadas armijas ekipejumu, tai sledzot bazes Vacija, un kad tai, bija japartrauc sarunas un ta izvelejas aizbraukt no Latvijas … izjutot negribu, valdoso haosu, un, it ka vel parkrievotas latviesu armijas vadibas valstij pietrukstoso lojalitati …

    … Cik talu jau sodien esam spejusi izkulties no Kremla kepam … Dievins vien to zin !!!

    … Latvi, vairs nelauj aizguleties vienaldziba, neiemiedz silta gulta saltaja rudens migla un tev sagatavotos vejos … bet skaties ar skaudram acim cauri visam uz tavu bernu nakotni … kad eji uz velesanam … !!!

  3. … Palenam un pamazam, bet neatlaidigi, kopa ar patriotiski noskanoto NA, un atseviskiem politikiem no citam partijam, tiekam vala no musu okupantiem, nodevejiem un kazokmetejiem, un to otras paaudze ieaudzeto naidigo iespaidu uz nacionalas valsts attistibu un vadibu, ka ari musu senas kulturas atdzimsanu … !

    … Kanada, sis process, neskatoties uz VVF dazadi politiski nostadito darbibu, iesakas jau 1990’tos kad divi Kanadas latviesu virsnieki, pulkveza un majora pakapes paradija savas karavira spejas un piestradaja toreizejas atjaunotas Latvijas Republikas labad … un kad neskatoties uz aizdomigo vienaldzibu pret Kanadas oficialo armijas parstavju ierasanos, sakara ar iespeju Latvijai iegadaties gandriz par brivu Kanadas armijas ekipejumu, tai sledzot bazes Vacija, un kad tai, bija japartrauc sarunas un ta izvelejas aizbraukt no Latvijas … izjutot negribu, valdoso haosu, un, it ka vel parkrievotas latviesu armijas vadibas valstij pietrukstoso lojalitati …

    … Cik talu jau sodien esam spejusi izkulties no Kremla kepam … Dievins vien to zin !!!

    … Latvi, vairs nelauj aizguleties vienaldziba, neiemiedz silta gulta saltaja rudens migla un tev sagatavotos vejos … bet skaties ar skaudram acim cauri visam uz tavu bernu nakotni … kad eji uz velesanam … !!!

  4. Sirsnīgs sveiciens Kanādas latvieša ģimenei! Paldies par piedalīšanos Latvijas aizsardzībā, bet viņam jāzina, ka šodienas Latviju vada komunistu un KGBistu ieliktņi valsts vadošajos amatos!

    Lūdzu izlasīt manu rakstu internetā :”Mosties, celies, strādā”!

    Latvija ir jāatjauno visur visas latviešu biedrības – tad tā būs īsta Latvija (ne KGB Trojas zirgs NATO).

  5. Tad, kad patiešām ienāks sveša armija, komentētājs VILNIS pirmais būs aizmucis krūmos!!!!!
    Bija lliels prieks lasīt par šo jauko, jauno vīrieti, kurš nav aizmirsis savu mātes valodu un cerams, to mācīs arī saviem bērniņiem.
    Es arī priecājos, ka mūsu valsti aizsargā draugi. Paldies viņiem par to!

  6. Mums nevajag svešu armiju..lai kratas kopā ar Vairu dirst uz Kanādu..

  7. Kas var satikt to Canadas Karli, pasakiet vinam patiesibu par 4.maija Latviju un kangariem un okupantiem, kas joprojam terorizee latvieshus un maximaali

  8. SKAIDRA 10. februāris, 2018 15:17
    Atbildēt

    PALDIES PAR BRĪNIŠĶO RAKSTU! PRIEKS, KA KARLS IR KARLS UN SEVI NEPĀRDĒVĒ PAR KĀRLI. KANĀDIEŠIEM TĀDA VĀRDA DIEMŽĒL NAV! KĀDA SMIEKLIGA PĀRCENTĪBA???? NESAPROTU TO GRASI!?

    nee, tu loti labi saproti cienijaamo Grasi un tikai tapec te shaadi muldies, ka esi no kangariem vai psrs

  9. PALDIES PAR BRĪNIŠĶO RAKSTU! PRIEKS, KA KARLS IR KARLS UN SEVI NEPĀRDĒVĒ PAR KĀRLI. KANĀDIEŠIEM TĀDA VĀRDA DIEMŽĒL NAV! KĀDA SMIEKLIGA PĀRCENTĪBA???? NESAPROTU TO GRASI!?

  10. Bijušais zemessargs Atbildēt

    Labi, ka mūs mazo valsti aizsargā draugi. Krievijas agresīvo politiku nosoda visa brīvā pasaule. Krievija jau iebrukusi Gruzijā, Ukrainā.

  11. Austris Grasis, bij Vācijas latvietis. Atbildēt

    Ja jau viņš pats saka , ka ir Kanādas latviešu kopības biedrs, tad taču viņš latviešu sabiedrībā ir Kārlis, kāda te vajadzība radīt jaunu latviešu valodā neeksistjošu vārdu Karls, diezgan smieklīga pārcentība!!!

    • Charles (Šarls, franču)
      Charles (Čārlzs, angļu)
      Karl, Carl (Karls, vācu, dāņu, norvēģu, zviedru)
      Carlo (Karlo, itāļu)
      Carlos (Karloss, spāņu)
      Karol (Karols, poļu)
      Karel (Karels, čehu)

    • atbilde uz: …bij Vācijas latvietis. 10. februāris, 2018 12:56
      Ja karavīram pasē rakstīts Kārlis, tad viņa vārds ir Kārlis, ja rakstīts citādi, tad viņš nav Kārlis.
      Elementāri, vai ne?
      Bet, atrada sakārnis, kā nostrostēt karavīru.
      Ejiet uz poda, bijušais. Dzeriet zāles, ēdiet biezpienu.

Draugiem Facebook Twitter Google+