Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. oktobris, 2012
Drukāt

Līdz ar lašveidīgo zivju nārstu aktivizējušies maluzvejnieki

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Makšķernieku asociācija kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem nedēļas nogalē veikusi vairākus zivju resursu aizsardzības kontroles reidus Gaujā, Ventā un to pietekās, atklājot daudzus nelikumīgus tīklus. Reidi pierādījuši, ka līdz ar lašveidīgo zivju nārstu būtiski aktivizējušies maluzvejnieki.

Kā informēja asociācijas vadītājs Alvis Birkovs, trīs Mobilās grupas, veicot divu dienu reidus, Gaujā augšpus Murjāņu tilta, kā arī Gaujā pie Līgatnes kopā izņēma 17 mazizmēra zivju tīklus, no kuriem tika atbrīvoti četri laši un astoņi taimiņi. Viena reida laikā, kad Gaujā naktī no tīkla tika atbrīvotas zivis, inspektoru virzienā ar nepārprotamu nodomu no krasta ticis mests prāvs akmens.

Ceturtā Mobilās grupas ekipāža tajās pašās dienās veica divu dienu reidu Ventā Skrundas novadā un atsevišķās tās pietekās. Tur kopā tika izņemtas 18 gruntsmakšķeres, piecas naktsšņores un trīs mazizmēra zivju tīkli. Izņemtajos nelikumīgajos zivju ieguves rīkos bija mazizmēra vēdzeles, asari, foreles, līdakas un brekši. Visas zivis bija nobeigušās, jo gruntsmakšķerēs un naktsšņorēs tiek izmantoti āķi, kurus kopā ar ēsmu zivis dziļi ierij.

Asociācija atgādina, ka daļa no Gaujas un Līgatne atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas nacionālajā parkā, savukārt daļa no Ventas, Šķerveļa un Lētižas ieteka atrodas citā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ventas un Šķerveļa ielejā, bet par nelikumīgu zivju ieguvi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās draud kriminālsods.

Mobilās grupas izņemtie nelikumīgie zivju ieguves rīki kopskaitā ir viens no lielākajiem guvumiem pēdējā laikā. Tas, kā arī citu sabiedrisko un valsts inspektoru atklātie pārkāpumi liecina, ka nelikumības līdz ar lašveidīgo zivju nārsta perioda iestāšanos kļūst arvien aktīvākas.

Asociācija pieļauj, ka maluzvejnieki aktivizējušies arī tāpēc, ka sabiedrībā izplatījusies ziņa, ka valsts inspektoriem nepietiek degvielas, lai strādātu pastiprinātā kontroles režīmā. Savukārt inspektoru arhaiskais ekipējums jau sen vairs neesot nekāds noslēpums, it sevišķi maluzvejniekiem.

Lai tuvāk iepazītos ar kontroles reidu norisēm un problēmām, Saeimas Vides apakškomisijas deputāti ir izteikuši vēlēšanos piedalīties kādā no reidiem, kas tuvākajā laikā arī tikšot īstenots.

Makšķernieku asociācija uzskata, ka maluzvejniecību no sociāli psiholoģiskā viedokļa ir veicinājis Zvejniecības likums, kura izpratnē zivju resursi ūdeņos, kuras zvejas tiesības pieder valstij, nav valsts īpašums. Līdz 2001.gadam likuma 3.pantā bijis nepārprotami norādīts, ka “zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+