Ekonomika
Bizness

Zinātnieki atnes lielo iespējas arī mazajiem uzņēmumiem 0


Trīs latviešu zinātnieku radītais uzņēmums “Cenos” izstrādājis īpašu platformu inženieriem, kas palīdz izvairīties no dārgās iekārtu prototipu fiziskās izgatavošanas jauno iekārtu izstrādes procesā. “Cenos” vadītājs Mihails Ščepanskis uzskata, ka viņu radītā programma paver prototipēšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Trīs latviešu zinātnieku radītais uzņēmums “Cenos” izstrādājis īpašu platformu inženieriem, kas palīdz izvairīties no dārgās iekārtu prototipu fiziskās izgatavošanas jauno iekārtu izstrādes procesā. “Cenos” vadītājs Mihails Ščepanskis uzskata, ka viņu radītā programma paver prototipēšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Foto: Karīna Miezāja

Inženieri un rasēšana ir kā maize un sviests – nedalāmas lietas. Tiesa, tehnoloģijas jau diezgan sen gājušas tik tālu, ka rasēšana ar roku ir vēsture, viss notiekot digitāli.

Tomēr joprojām rasēto iekārtu nākas fiziski izmēģināt, būvējot tās prototipu. Bet tas ir laikietilpīgi un dārgi. Bieži vien tik dārgi, ka mazie un vidējie uzņēmumi to nemaz nespēj atļauties, izaugsmē arvien atpaliekot no industrijas milžiem.

Lai mainītu situāciju un mazos uzņēmumus padarītu konkurētspējīgākus, palīgā nāk trīs latviešu radītais uzņēmums “Cenos”, kas izstrādājis īpašu platformu inženieriem. Tā palīdz izvairīties no dārgās iekārtu prototipu fiziskās izgatavošanas jauno iekārtu izstrādes procesā.

Kādreiz inženieri burtiski fiziski ar zīmuli rasēja, lai kaut ko uzbūvētu. Mūsdienās šis process ir aizvietots ar CAD (“Computer-aided design” – angļu val.) sistēmu, kas ir digitālā rasēšana – tu datorā uzzīmē rasējumu, tas kļūst par skaistu 3D attēlu, kas beigās tiek pārnests uz ražošanas iekārtām.

Tā dara ar visām industriālajām iekārtām – sildīšanas iekārtām, mikroviļņu krāsnīm, dzesēšanas sistēmām, industriālajiem fēniem, kad jārada iekārtu koksnes žāvēšanai vai jāizstrādā metāla kausēšanas krāsnis.

“Pēc tam inženieris būvē fizisku prototipu un testē, vai iekārta izpilda nepieciešamās funkcijas un cik labi to dara. Katras jaunas iekārtas izgatavošanā šis posms var ievilkties, inženieriem saprotot, ka kaut kas nestrādā vai izrādās, ka dizains ir neveiksmīgs. Prototipu pārtaisa divas, trīs un vairāk reizes, zaudējot laiku un naudu,” stāsta uzņēmuma vadītājs Mihails Ščepanskis.

Lai šīs problēmas novērstu, viņš kopā ar vēl diviem zinātņu doktoriem radījis pro­grammatūru, kas iekārtas ļauj izmēģināt datorā, nebūvējot fizisko prototipu. Klientam atliek vien izveidot 3D CAD rasējumu un turpat datorā to testēt.

 

Koncentrējas uz mašīnbūvi

Šobrīd “Cenos” aktīvo klientu vidū ir induktīvās sildīšanas un rūdīšanas iekārtu izgatavotāji.

“Cenos” klienti izgatavo induktorus, ar kuru palīdzību norūda metāla detaļas, piemēram, vārpstas, zobratus, gultņus utt. Jāsaprot, ka induktors katrai konkrētai detaļai ir savs.

Piemēram, “Ford” ir viena tipa vārpstas, citam uzņēmumam cita tipa un katram no tiem uz konveijera stāv konkrētais induktors, kas rūda konkrēto detaļu. Uzņēmuma “Cenos” klienti ražo šos induktorus

Uzņēmums apzināti koncentrējas uz šādu testēšanas nišu, jo tajā ir apmēram 4000 dažādu uzņēmumu pasaulē. Taču “Cenos” programmatūra ļauj virtuāli testēt jebkuras iekārtas, kas saistītas ar elektroniku, – transformatorus, elektromotorus un daudzas citas lietas.

“Izvēlējāmies šauru nišu, jo uzreiz visiem palīdzēt nevaram,” norāda M. Ščepanskis.

Kāds klients ASV viņam nesen stāstījis, ka dažreiz fizisko prototipu nākas izgatavot pat trīs un vairāk reizes. Katra iterācija (atkārtots aprēķins) aizņem apmēram mēnesi.

Tikai materiālos vien katru reizi nākas iztērēt 1000 dolārus, par šo mēnesi ir jāsamaksā arī algas darbiniekiem, kur katrs pelna vismaz 10 000 dolāru – proti, neveiksmīgs prototips izmaksā ļoti dārgi.

“Mūsu programmatūrai ir arī līdzinieces, bet izmaksu dēļ tās var izmantot tikai lielie uzņēmumi. Programma maksā līdz pat 200 000 dolāru, turklāt, lai ar to strādātu, nepieciešama specializēta inženiertehniskā izglītība – vajadzīgi t. s. modelēšanas inženieri.”

Latvijā tādu gandrīz nav vispār. Tādēļ mazie uzņēmumi prototipēšanu parasti nevar atļauties. Arī “Cenos” programmas 20 000 eiro gada maksu es nesauktu par līdzekļu ietaupījumu, jo realitātē jau mazie uzņēmumi nemaz nevar atļauties to dārgo programmu.

“Mūsu pro­gramma ir investīcija, kas ļauj viņiem kļūt konkurētspējīgākiem un efektīvākiem,” uzskata M. Ščepanskis.

Viņš norāda, ka tic mazajiem uzņēmumiem, no kuriem bieži vien nāk nozīmīgākās inovācijas.

“Redzam, ka šis segments aug ātrāk nekā lielo uzņēmumu segments. Viss mūsu nišas tirgus ir četri miljardi gadā – potenciālais apgrozījums, ko var dabūt no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas, protams, nenozīmē, ka tas mums būs kabatā, bet kādu daļu paņemsim noteikti.”

Ambīcijas uzņēmumam ir lielas. Turklāt nozare gadu no gada aug par kādiem 10%, tāpēc uz nākotni “Cenos” skatās diezgan optimistiski. Galvenais ir pareizi uzbūvēt iekšējos procesus, lai tirgu varētu apgūt, netērējot daudz naudas un laiku.

 

Paškritika palīdz attīstīties

Sākums gan uzņēmumam neesot bijis viegls, ilgi esot trūcis finansējums, ar kura palīdzību ideju attīstīt.

“Investori īsti nesaprot, ko mēs darām, tāpēc arī ir grūtāk piesaistīt investīcijas. Mārketingu vispār atstājām novārtā un naudu investējām citur.”

Pēc uzvaras pagājušā gada rudens festivālā “Digital Freedom Festival” uzņēmumam ar akseleratoru “500 Startups” jau janvārī bijusi intervija, kurā gan akselerators, gan “Cenos” dibinātāji sapratuši, ka startam akseleratorā vēl nav gatavi. Ideja bijusi vēl pārāk “jēla”.

“Mums daudzi procesi nebija gatavi, nebija maksājošu klientu. Bet “500 Startups” ir izaugsmes programma, kurā piedalās uzņēmumi, kuriem vairāki procesi jau ir gatavi, ir pirmie klienti. Viņi nepalīdz iegūt pirmos klientus, būvēt produktu, viņi palīdz augt un attīstīties, kad procesi ir jau gatavi un ideju vajag mērogot. Negribu neko skaļi teikt un solīt, bet redzu, ka tagad mums ir liela iespēja atlasi izturēt un akseleratorā iekļūt – tas mums dos papildu 100 000 dolāru lielas investīcijas,” zīmīgo notikumu ieskicē M. Ščepanskis.

Viņš atstāj reālista, nevis optimista iespaidu, arī par līdz šim paveikto ir diezgan paškritisks, uzsverot, ka attīstība varētu būt bijusi straujāka.

“Šo vasaru pat nedaudz iepauzējām, lai nodrošinātu esošo klientu vajadzības. Tā bija nopietna pārbaude mūsu pro­grammai, jo uzreiz kļūst redzami nepieciešamie uzlabojami. Piemēram, sapratām, ka mums nav sakārtota klientu atbalsta sistēma, ka viens no pārdošanas procesa posmiem slikti darbojas. Mēs to darījām ar e-pasta palīdzību, bet šis lēnais kanāls mani neapmierina – pārāk ilgs laiks paiet, kamēr interesents pārvēršas par klientu,” norāda fiziķis.

Par uzņēmumu:

• Uzņēmums dibināts 2017. gada martā, kad kopā sanāca divi fizikas un viens matemātikas doktors, lai attīstītu uzņēmuma vairākuma daļu turētāja Mihaila Ščepanska doktora darbā tapušo ideju – piedāvāt mazajiem un vidējiem mašīnbūves uzņēmumiem uz atvērtā pirmkoda bāzes tapušu modelēšanas platformu.

• Uzņēmums jau dažus mēnešus pēc dibināšanas iekļuva vienā no visvairāk zināmajiem Baltijas jaunuzņēmumu akseleratoriem “Startup Wise Guys”, kas tam palīdzēja trīs mēnešus un nodrošināja arī pirmo finansējumu.

Pusgadu pēc dibināšanas uzņēmums uzvarēja dzīvesstila un tehnoloģiju festivālā “Digital Freedom Festival”, kā balvu iegūstot iespēju piedalīties intervijā ar vienu no vadošajiem ASV akseleratoriem “500 Startups”. Kopumā pusotra gada laikā uzņēmums piesaistījis investīcijas 180 000 eiro apmērā.

• Gadu pēc dibināšanas piesaistīti pirmie septiņi klienti no dažādām pasaules vietām – Vācijas, Brazīlijas, ASV, Polijas u. c. ­

Par ikgadējo maksu apmēram ­20 000 eiro apmērā uzņēmums mazo un vidējo mašīnbūves uzņēmumu inženieriem piedāvā īpašu programmatūru, kas datorā ļauj izmēģināt iekārtas, nebūvējot to fizisko prototipu, tādējādi dodot uzņēmumiem iespēju būt konkurētspējīgākiem ar industrijas varenajiem.

Saistītie raksti

• Tuvākajā laikā darbinieku skaitu plānots palielināt līdz apmēram 20 cilvēkiem. Šogad uzņēmuma apgrozījums varētu sasniegt 100 000 eiro, bet jau 2019. gada beigās “Cenos” cer strādāt ar vismaz 100 klientiem, apgrozījumam tuvojoties viena miljona atzīmei. Uzņēmumā uzsver, ka tas nav optimistiskais, bet reālistiskais scenārijs.

 

VĒRTĒJUMS: viszinātniskākā komanda

Zane Bojāre, akseleratora “Startup Wise Guys” komunikācijas vadītāja: “”Cenos” komanda mūsu akseleratora vēsturē ir bijusi viena no viszinātniskākajām – ne katru dienu jaunuzņēmumus dibina cilvēki ar doktora grādu! Uzņēmuma lielākais izaicinājums pašlaik ir izaugsmes un jaunu klientu piesaistes ātrums. Kopš mūsu akseleratora programmas absolvēšanas ir bijis ļoti aizraujoši vērot Mihaila transformāciju no konsultanta par uzņēmēju, un tālāk jau par līderi un vadītāju. Viņš ir darītājs! Tā kā mēs ticam, ka ne jau idejā, bet komandā un izpildījumā ir sāls, domājam, ka mēs turpmākajos gados vēl daudz dzirdēsim par “Cenos”.”

LA.lv