Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Kāpēc neuzticas Brokai? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Tas, kāpēc tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība) nav piešķirama pielaide valsts noslēpumam, esot noslēpums. Liels noslēpums. To drīkstot zināt tikai Satversmes aizsardzības biroja vadība un personiski ģenerālprokurors, kuram var pārsūdzēt lēmumu. Pat Broka pati to nedrīkst zināt… Tiesa, vairāki “Vienotības” cilvēki likuši nojaust, ka viņi gan ir informēti un, kā “LA” teicis valdošās partijas runasvīrs Dzintars Zaķis, – diez vai pati Broka vēlētos, lai informācija nāktu atklātībā. Gan šie mājieni, gan līdzšinējā Latvijas partiju attiecību pieredze likusi nacionāļiem diezgan pārliecinoši apgalvot, ka patiesībā tas ir “Vienotības” “pirksts”. Pateicoties B. Brokai, NA Rīgas domes vēlēšanās pērn izdevās apsteigt “Vienotību”. Eiroparlamenta vēlēšanās, kurās B. Broka tāpat tika iekļauta NA sarakstā, viņa gan tik populāra nebija (svītrojumu dēļ sarakstā atkrita no otrās uz trešo vietu). Daži uzskata, ka tas varētu būt pielaides “sāgas” iznākums, lai gan ticamāk, ka NA atbalstītājus nav apmierinājusi politiķes “mētāšanās” – te viņa ir Rīgas domē, te ministrijā, te jau pošas uz Briseli. Par karjeru jādomā, bet ne jau tik galvu reibinošā tempā.

Tomēr pielaide noslēpumam ir plašāks jautājums. Likumā teikts, ka SAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, bet iznāk, ka pats SAB sāk kontrolēt Ministru kabineta darbu, ierobežojot viena vai otra ministra rīcības spēju. No šādas situācijas varētu izvairīties, ja atzinumi par ministru pielaidi noslēpumam tiktu sniegti vēl pirms valdības apstiprināšanas un šaubīgo ministra kandidātu varētu laikus nomainīt, bet šobrīd tas tā nav. Vēl neskaidrāk, kāpēc atzinums par Broku bija jāgaida tik ilgi. Laimdotas Straujumas vadīto valdību parlaments apstiprināja šā gada janvārī, bet par tieslietu ministres “neuzticamību” mēs uzzinām tikai jūnijā.

Līdz šim pielaide tika uzskatīta vairāk par formalitāti, un savulaik pie tās bez problēmām tika pat par “oligarhiem” dēvētās personas. Tā gan ir atteikta atsevišķiem deputātiem, piemēram, “Saskaņas centra” pārstāvjiem Jānim Urbanovičam un Andrejam Elksniņam, taču deputāta darbā tas nav priekšnoteikums, jo ar konfidenciālajiem jautājumiem strādā vien dažas Saeimas komisijas. “Nav nekā ārkārtēja faktā, ka visiem deputātiem pielaides nav, tā tas ir arī ASV, Lielbritānijā un citās valstīs. Kad tiek apspriesti jautājumi, kas skar valsts noslēpumu, sēdes vadītājs viņiem palūdz atstāt zāli un viņi to paklausīgi dara,” man savulaik intervijā stāstīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Gundars Zaļkalns, kurš pats ir strādājis SAB un vērtējis amatpersonas. “Sākotnēji visi Saeimas deputāti uzskatīja, ka viņiem vajadzīgas šādas pielaides, bet, kad noskaidrojās, cik sīki viņi tiks vērtēti un pārbaudīti, izrādījās, ka daudzi nemaz šo pielaidi nevēlas,” viņš atceras.

Valdības darba kārtībā slepenie jautājumi ir ļoti bieži. Piemēram, B. Broka nevarēja būt klāt, kad Ministru kabinets slepenā sēdē sprieda par 16. martu. No otras puses, brīžiem šķiet, ka valdība cenšas noslepenot arī jautājumus, kuri nebūtu jāslēpj no sabiedrības (piemēram, pētījumu par Latvijas krievu noskaņojumu u. c.).

Bet kā īsti tiek nolemts, kuras personas ir uzticamas un kuras ne? Te vēl viena atsauce uz interviju ar G. Zaļkalnu: “Viens kritērijs, izlemjot par pielaides piešķiršanu, ir diezgan subjektīvs – par nelojalitāti nācijai. Piemēram, ja deputāts devies uz kādu apšaubāmu sanāksmi Krievijā, tas viņu var diskvalificēt. Ja ir tikai izteikumi presē, tas vēl var nebūt iemesls. Ir jābūt darbībai. Bet lielākais klupšanas akmens dažādām amatpersonām Latvijā parasti ir korupcija vai aizdomas par to.” Vai par šīm aizdomām nebūtu jāzina arī vēlētājiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Valsts noslēpumu eksistence ir saprotama, sevišķi vēl tagad, kad esam ES, NATO, bet tikai nesaprotu vienu, kāpēc pat neuzticamais nedrīkst zināt, par ko tāds kļuvis, vismaz uz kāda punkta pamata? Broka pati to noteikti tīri labi saprot, bet kopumā šī pārāk lielā noslēpumainība rada tenkas un sazvērestības teorijas, kuras labi noder NA politiskajā darbībā. Jūtami pat valsts nomelnošanas kampaņas iedīgļi. Kam tas ir izdevīgi?

  2. rudenī mēs iedosim ar kāju pa mīkstu vietu Vienotībai un ievēlēsim NA ar lielu balsu pārsvaru. Vienotība varēs atvienoties.

  3. Savādi, Klementjevs un Agešins pieder partijai, kas noliedz Latvijas okupāciju, pretojas preambulas pieņemšanai utt. Agešinam svarīgi “kurmji” gan tiešā, gan, iespējams, simboliskā nozīmē. Te nekādi kritēriji pielaides saņemšanai neeksistē.

  4. Vai tādā gadījumā nebūtu jāpārskata arī šīs “formāli”dotās pielaides daudziem jo daudziem? No vairāk kā 700 izsniegtajām pielaidēm tās nav saņēmuši tikai 29 cilvēki. Saņēmēju vidū gan oligarhi, gan pat Saskaņas ļaudis – Agešins un Klementjevs. Vai tad B.Broka tik bīstama, ka valsts sabruks viņai šādu pielaidi izsniedzot?

  5. Vienotība uzskata, ka biedri Klemenķevs un Agēšins ir uzticami, lojāli Latvijas patrioti. Vismaz, pēc viņas kritērijiem.

  6. Es vairākkārt savos komentāros par Brokas pielaides jautājumu esmu rakstījis, ka šai lietā kā īlens no maisa lien ārā, ko nekādi nevar noslēpt, vienotības intereses ieriebt NA. Ļoti slikti, ka tiek izmantota valsts drošības struktūra. Kā mēs zinām, ka tas nav vienīgais gadījums, kad vienotība neslēpti izrāda politisku naidu pret NA. Ka piemera pēc bijušās NA kultūras minstres atstādināšanā. Vienotība cenšas mazināt NA popularitāti visiem pieņemamiem veidiem, jo tuvojas parlamenta vēlēšanas. Premjēres teiktais pēc tikšanās ar SABu, pierāda, ka Brokas pielaides jautājums nebija saistīts ar valsts drošību, jo premjēre nepieprasīja Brokas tūlītēju demisiju. Ir ļoti slikti, kad SABs sāk izmantot ikdienišķus, sadzīviskus jautājumus pie augstākās pakāpēs pielaides piešķiršanas. No malas tas izskatās kā ass politisks ierocis, ar ko var neitralizēt kādam nevēlamu cilvēku. Vai nav dīvaini, ka augstākās pakāpes pielaide iedota Zatleram, gan kad bija prezidents, un tagad viņš ir Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Šādi jautājumi varētu arī rastiem, par kādu citu valdības vadītāju, ministru, bet nekā,klusums. Tas ir pierādījums, par SABa politisko ietekmējamību kādas personas noturēšanai attiecīga postenī, un kādas nogremdēšanai.

  7. Nekad nesapratīšu šādu SAB noslēpumainību. Nu pasakiet vismaz pašai Brokai, ko tad viņa tādu dara nepareizi, bet nē – Vienotībai ir izdevīgāk viņu turēt īsā saitītē. Kropla kārtība.
    Ir vajadzīga vienīgi atklātība. Tauta pati izlems, vai viņas “pārkāpums” ir iemesls politiķes karjeras beigām vai tomēr vērts piedod.

  8. Acīm redzami šeit ir tīri personīgs dabas raksturs …. ar ko brokass jaunkundze guļ gultā ????? latvju čalis šai NACIONĀLISTEI nav vajadzīgs ….. un te nu tas suns aprakts ….

  9. Pa apšaubāmām sanāksmēm mums staigā Sudraba, kas redzēta gan Maskavas namā, gan Krievijas oligarhu tusiņā Jaunajā vilnī.

Draugiem Facebook Twitter Google+