Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. oktobris, 2013
Drukāt

Lietuvā aizliegs PBK raidīt Krievijā veidotu saturu (papildināts)

LETALETA

Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) šodien pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem apturēt to “Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās pie Eiropas Savienības (ES) nepiederošās valstīs, vēsta portāls “Lrytas.lt”.

 

“Tika pieņemts lēmums uz trim mēnešiem PBK apturēt programmu retranslāciju, kas veidotas trešajās valstīs, kuras ir ārpus ES. Tas ir aptuveni 70% PBK raidījumu. Par lēmumu vienbalsīgi nobalsoja visi desmit komisijas locekļi,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns.

Pats kanāls netiks atslēgts, bet, ja šo programmu pārraide netiks pārtraukta, tam draud licences anulēšana.

Komisijas locekļi uzsver, ka pārraidē “Cilvēks un likums”, kuras dēļ pieņemts šis lēmums, izskanējusi nepatiesa informācija, kas kurina nacionālās nesaskaņas un apmelo Lietuvas brīvības cīnītājus.

Tiesa, šis lēmums stāsies spēkā vienīgi tad, kad to apstiprinās Viļņas apriņķa administratīvā tiesa.

Komisija aicina Lietuvas televīzijas pakalpojumu sniedzējus sekot kompānijas “Cgates” pirmdien pieņemtajam lēmumam uz laiku atslēgt PBK, reaģējot uz daudzajām klientu sūdzībām.

Lietuvas Žurnālistu savienības vadītājs un LRTK loceklis Daiņus Radzevičs aģentūrai LETA sacīja, ka lēmums uz trim mēnešiem apturēt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās valstīs ārpus ES pieņemts tādēļ, ka PBK pārkāpis likuma normu, kas aizliedz raidīt raidījumus, kuri satur dezinformāciju, nacionālā naida kurināšanu, pornogrāfiju u.tml. Likums paredz šādos gadījumos uz trim mēnešiem apturēt ārpus ES radīta satura raidīšanu.

“PBK raidījumu noskatījās gan divi neatkarīgi eksperti, gan arī LRTK locekļi un konstatēja, ka raidījums satur gan dezinformāciju, gan arī nacionālā naida kurināšanu. Saņēmām arī PBK skaidrojumu, ka programma saņemta no Krievijas īsi pirms tās raidīšanas un netika pārskatīta. PBK skaidroja, ka pieprasīta informācija no raidījuma veidotājiem, kā arī solīja, ka turpmāk saņemtās programmas netiks retranslētas uzreiz, bet tiks atrasts mehānisms, kā tās pirms rādīšanas izvērtēt,” sacīja Radzevičs.

Viņš piebilda, ka LRTK sagaida, ka Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izvērtēs PBK rīcības atbilstību Latvijas likumdošanai, kas īpaši neatšķiroties no Lietuvas likumdošanas, un izvērtēs, kā tālāk var darboties licence tādam televīzijas kanālam, kura darbība ne līdz galam atbilst likumdošanai.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar PBK programmas veidotājas – Latvijā reģistrētās SIA “Baltijas mediju alianse” – pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par LRTK lēmumu.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā telekanālā PBK rādītā pārraidē “Cilvēks un likums” pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.

Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija.

LRTK vērsās pie Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), jo PBK ir reģistrēts Latvijā. NEPLP Baltijas valstīs, arī Latvijā, demonstrēto raidījumu “Cilvēks un likums” vērtēs ceturtdien, 10.oktobrī.

PBK programmu veido Latvijā reģistrētā “Baltijas mediju alianse”, kas līdzīgās daļās pieder Latvijas pilsonim Oļegam Solodovam un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam, liecina “firmas.lv” informācija. Baltijas valstīs raidošā PBK saturu veido Krievijas “Pirmā kanāla” pārraides un arī pašu veidoti raidījumi.

Pēc mediju koncerna “Baltijas Mediju alianse” (BMA) 2012.gada konsolidētā pārskata datiem, kompānijas apgrozījums pērn bijis 14,7 miljoni latu, kas ir par 11% vairāk nekā 2011.gadā.

Kā informēja BMA preses sekretārs Edžus Vējiņš, uzņēmuma peļņa pārskata gadā bija 46 000 latu. Tas ir nedaudz vairāk nekā 2011.gadā, kad peļņa sasniedza 43 000 latu.

Mediju holdingā BMA ir 11 struktūrvienības trīs Baltijas valstīs, tas ir viens no lielākajiem mediju koncerniem Baltijā. BMA centrālais birojs atrodas Rīgā, bet pārstāvniecības – Viļņā un Tallinā.

Būtiskāko ieņēmumu daļu veido trīs kompānijas darbības virzieni – reklāmas izvietošana televīzijā un presē, BMA pārstāvēto TV kanālu izplatīšana ciparu un kabeļoperatoru maksas tīklos, kā arī ieņēmumi no izdevējdarbības.

Nozīmīgākais BMA uzņēmējdarbības virziens ir televīzija. Starp BMA pārstāvētajiem medijiem ir TV kanāli “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK), “REN TV Baltija”/Estonia/Lietuva”, “Pirmais Baltijas muzikālais kanāls”, “NTV Mir Baltic/Lietuva”, kā arī nedēļas laikraksts “MK Latvija”. BMA televīzijas kanālu skatīšanas laika daļa starp komerckanāliem visā skatītāju auditorijā pārskata periodā Latvijā bija 28%, Igaunijā – 19% un Lietuvā – 12%. Savukārt krievvalodīgajā skatītāju daļā, kas veido BMA pārstāvēto kanālu pamatauditoriju, šie rādītāji vidēji Baltijā kopumā bija 50%. Mediju pētījumu dati apliecināja, ka krievu valodā iznākušais laikraksts “MK Latvija” 2012.gadā stabili saglabāja pirmo vietu pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas krievvalodīgo laikrakstu vidū, informēja Vējiņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+