Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2015
Drukāt

Lietuva pievienojas eirozonai, kļūstot par tās 19. dalībvalsti

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Lietuva gadumijā ar plašiem svētku pasākumiem pievienojas eirozonai, kļūstot par tās 19. un, domājams, šobrīd arī pēdējo dalībvalsti. Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs beidzot būs kopīga valūta.

Pirmās eiro banknotes Jaungada naktī no bankomāta Viļņas Ģedimina prospektā 2 svinīgi izņems premjerministrs Aļģirds Butkevičs, klātesot Igaunijas valdības vadītājam Tāvi Reivasam un Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Svinīgajā pasākumā, kas sāksies desmit minūtes pēc pusnakts, piedalīsies finanšu ministrs Rimants Šadžus un Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Eiro gaidīšanas svinības sākās jau 31.decembra pusdienlaikā, kad lielo pilsētu iedzīvotāji un ciemiņi varēja piedalīties interaktīvās spēlēs un viktorīnās un izcīnīt dažādas balvas. Vakarpusē videoprojekcijās uz lieliem kubiskiem ekrāniem varēja skatīt dažādas vēsturiskas epizodes no Lietuvas ceļa uz Eiropu, bet Vecgada vakarā pie Viļņas pašvaldības ēkas iegaismojās milzīga eiro zīme, kas tur spīdēs līdz pat rītam.

Cilvēki, kuriem nav iespēju būt klāt lielajās svinībās Viļņas, Kauņas un Klaipēdas laukumos, daudzās Lietuvas kafejnīcās, restorānos un bāros gadumijā var nobaudīt īpašu bezalkoholisku “eirokokteili”, bet Jaungada dienā dzimušajiem bērniem Lietuvas Banka dāvinās simboliskas eiro monētas no pirmā Viļņā nokaltā jaunās naudas metiena.

Lietuvas eiro monētas, ko rotā Lietuvas ģerboņa figūra Vītis – bruņinieks auļojoša zirga mugurā, tapušas pašmāju naudas kaltuvē “Lietuvos monetu kalykla”, bet nepieciešamo eiro banknošu daudzumu Lietuva sarūpējusi sadarbībā ar Vācijas Centrālo banku.

Finanšu ministrs Rimants Šadžus ziņu aģentūrai AFP atzinis, ka eiro ieviešanu uzskata par trešo svarīgāko soli ceļā uz savas valsts integrāciju Rietumu kopienā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.

Gada nogalē, runādams eiro ieviešanai veltītā preses konferencē, viņš uzsvēris, ka Lietuvai šis solis nozīmē atbrīvošanos no valūtas konvertēšanas izdevumiem, lētākus kredītus un lētākas investīcijas, bet vienlaikus arī “psiholoģisku izaicinājumu parastajiem lietotājiem”, kam nāksies pierast pie jaunās naudas un jaunajām cenām, lai gan veikalos tās jau labu laiku norādītas arī eiro izteiksmē.

Ministrs vaļsirdīgi atzinis, ka arī pats vēl neesot pie tām pieradis.

Jāatzīst, ka sabiedrības attieksme pret atteikšanos no lita bijusi visai svārstīga un eiro atbalstītāju īpatsvars bieži nokrities zem 50%. Saskaņā ar novembra vidū veiktas reprezentatīvas aptaujas datiem, ko publiskojusi Lietuvas Banka, pievienošanos eirozonai atbalsta 53% Lietuvas iedzīvotāju, bet pret to noskaņoti 39%.

Eiropas kopīgajai valūtas telpai Lietuva pirmo reizi gribēja pievienoties jau 2007.gadā, bet toreiz tai pietrūka procentpunkta desmitdaļas līdz noteiktajam inflācijas līmeņa kritērijam, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem eirozonas paplašināšanā. Lietuvas Banka lēsusi, ka gadījumā, ja Lietuvai būtu izdevusies iecere ieviest eiro jau 2007.gadā, līdz 2012.gadam tā būtu ietaupījusi 6,2-7,8 miljardus litu (1,8 līdz 2,3 miljardus eiro).

2014.gada 23.jūlijā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padome atzina, ka Lietuva izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un konverģences prasības eiro ieviešanai, un deva galīgo apstiprinājumu Lietuvas uzņemšanai eirozonā.

Vienlaikus tika apstiprināts, ka Lietuvas liti tiks mainīti pret eiro pēc kursa 3,45280 liti par vienu eiro. Pēc šāda kursa Lietuvas lits bijis piesaistīts pie eiro jau vairāk nekā 12 gadus.
“Faktiski eiro mums ir jau vairāk nekā 12 gadus, bet mēs to saucam par litu,” izteicies Šadžus. Viņš prognozējis, ka cenu kāpums saistībā ar eiro ieviešanu nepārsniegs 0,2-0,3%.

No 1. līdz 15.janvārim visās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Lietuvā vēl tiks pieņemti liti, bet atlikumu jau izdos eiro izteiksmē. Litus bez maksas līdz februāra beigām varēs apmainīt pret eiro pasta nodaļās, līdz nākamā gada vidum – visās Lietuvas komercbankās, bet dažas komercbankas bezmaksas apmaiņu veiks visu 2015.gadu. Lietuvas Banka litus pret eiro mainīs bez termiņa ierobežojuma.

Kā pastāstījis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, visnotaļ sekmīgi Lietuvā izdevies izplatīt eiro monētu sākuma komplektus – līdz decembra nogalei pārdoti aptuveni 800 000 komplektu un palikuši vēl 100 000. Lietuvas sabiedrība šai ziņā bijusi krietni aktīvāka nekā Latvijā, kur tika pārdots aptuveni 40-60% komplektu.

Mediji vēsta, ka Vecā gada pēdējās dienās pie naudas iemaksas bankomātiem veidojušās garas jo garas rindas, radot problēmas inkasācijas dienestiem, bet veikalos cilvēki steiguši izpirkt dažādas preces.
Cenas abās valūtās būs jānorāda vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas. Eiropas Komisija ieteikusi šo termiņu pagarināt līdz 2015.gada beigām, bet tas vēl jālemj valdībai un Seimam.

Par emocijām, ko lietuviešos raisa gaidāmā pāreja uz Eiropas vienoto valūtu, ļauj spriest komentārs, ko gada nogalē šim notikumam veltījis portāla “15min.lt” galvenais redaktors Rimvīds Valatka. Pieredzējušais un parasti visai dzēlīgais apskatnieks neslēpj, ka uz gaidāmo valūtas maiņu raugās ar pretrunīgām jūtām.

“Prātu var pārliecināt, bet no jūtām neaizbēgsi. (..) Apzinos, ka eiro ir nepieciešams, ka esam aizkavējušies ar tā ieviešanu. Saprotu, ka žēlodams litu, daudziem varu likties smieklīgs vai vecīgi sentimentāls. Un tomēr man ir žēl lita,” viņš atzīstas.

“Viss it kā būtu skaidrs, tomēr (..) vienubrīd jūties tā, it kā pārdotu ģimenes relikviju, ko vectēvs nosargājis pat Sibīrijas izsūtījumā un pirms nāves vēlējis bērniem un mazbērniem sargāt, kamēr vien būs dzīvi. Neviens tevi nekauninās, bet sirdsapziņa grauž, ka tā tomēr ir zināma nodevība, lai arī tas ir bērnišķīgi. Citubrīd jūties kā tas dēls no pasakas, kurš 1.janvāra naktī aizvilks ragaviņās uz mežu savu veco tēvu,” viņš raksta.

“Tomēr lits nav nedz relikvija, nedz vecs. (..) Jau tuvāk patiesībai būtu teikt, ka māte savu apslimušo dēlu Jaungada naktī ragaviņās aizvedīs un atstās nomirt globālās ekonomikas mežā, un vēl nofotografēsies pie bankomāta – premjera vai kādā tur vēl personā,” turpina Valatka. “Tikai – lits nav un nekad arī nav bijis nīkuļotājs. 1940.gada rudenī Maskavas okupantu nogalināts, bet 1993.gada jūnijā brīnumainā kārtā augšāmcēlies, tas vairāk nekā 21 gadu mums godprātīgi kalpojis un kalpotu vēl tikpat.”

Lita laikus viņš salīdzinājis ar izbraukumu rāmā Lietuvas ezerā, kamēr eirozonā saskatījis biedējošu okeānu, kurā var izcelties “grieķu cunami, itāliešu, spāņu vai īru viesuļvētras un kur pat “ordnunga” cienītāji vācieši, tā vien skaties, pārkāpj pašu radītos finansiālās kuģošanas noteikumus”.

Žurnālists atceras, ka Lietuvas atmodas laikos pats par litu rakstījis “kā par brīnumu, kas var arī nenotikt”. Pēc viņa vārdiem, tolaik litam nav bijusi vajadzīga nekāda propaganda, taču pašreizējo aktīvo eiro kampaņu Valatka vērtējis kritiski, norādot, ka “pusei Lietuvas tā nav bijusi vajadzīga, bet otra puse to vienkārši nav pieņēmusi, nav sapratusi”.

“Šobrīd propaganda līst pāri malām, tomēr puse tautas eiro ieviešanu gaida ar bažām, un pat otra puse, kas visu saprot, zina un spēj izstāstīt citiem, kāds no eiro labums biznesam, ekonomikai, sirds dziļumos tomēr jūtas mazliet nejauki,” viņš spriedis.

“Dzīve ir radošāka par mūsu sapņiem. Būtu labi, ja eiro mūs nepieviltu – tāpat, kā nav pievīlis lits, ko 1.janvārī iemidzināsim gluži kā nokalpojušu suni,” neslēpjot emocijas, rakstījis apskatnieks.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.