Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Limiti sargāšot mājražotāju prestižu


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvijā attiecībā uz pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos un to izplatīšanu jeb mājražošanu tapuši jauni Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādāti noteikumi. 


 

Ikdienā pašražotās produkcijas pārdevēju netrūkst ne tirgos, nedz uz ielu stūriem, taču uzvaicāti par statusu, pieklust. Cik tad īsti valstī mājražotāju ir? Dažos avotos min 559, citos 700, citos 910. Biedrības “Latvijas lauku forums”, Latvijas Lauku sieviešu apvienības un Lietuvas Lauku kopienu asociācijas kopīgā pētījumā secināts, ka nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā 72% mājražotāju darbojas nereģistrēti. Diemžēl to, kas ir mājražošana, nav definējusi ne ES, ne nacionālā likumdošana.

Tādēļ uz Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Lauku sieviešu apvienības, biedrības “Pārtikas amatnieki” un individuālo ražotāju lūgumu izstrādāt skaidrojošus noteikumus par iespējām realizēt mājas ap
stākļos ražotos produktus, ZM ir reaģējusi un projekts nodots apspriešanai.

Noteikumi nosaka prasības pārtikas apritē iesaistītai personai, kas mājas apstākļos ražo, pārstrādā vai apstrādā pārtikas produktus un izplata tos tieši galapatērētājam no savā saimniecībā iegūtām, kā arī iepirktām izejvielām, nepārsniegt noteiktus apjomus nedēļā.

 

Lai neslēptos lielražotājs

Projekts, kas dienasgaismu ieraudzījis 2013. gadā, ir bijis ieplānots jau 2004. gadā. Latvijas Lauku sieviešu apvienības pārstāve Raimonda Ribikauska vispirms norāda, ka jaunie noteikumi, ja, protams, tiks pieņemti, sakārtos juridisko pusi:

“Gan aptaujas, gan dažādu situāciju izvērtējums pierāda, ka bieži zem mājražotāja statusa paslēpjas lielražotājs. Kāpēc? Tādēļ, ka mājražotājiem ir vienkāršāki noteikumi, atvieglojumi prasībās, mazāki izdevumi telpu aprīkošanai. Ja noteiks ierobežojošos limitus, situācija varētu uzlaboties.”

Vai PVD ir tiesības to darīt? Skaidro PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere: “Tagad uzņēmumam ir vienkārši jāreģistrējas PVD un nav jānorāda tik detalizēta informācija kā plānotā jauda un sadarbības partneri izejvielu iegādei. Dažkārt, izvērtējot uzņēmuma jaudu iepretim realizācijas iespējām, iesaka mājražotājam padomāt par statusa maiņu un veidot kārtīgu ražotni. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vispārīgās higiēnas prasības ir praktiski vienādas.”

 

Sarežģījumu netrūks

Mājražotāji par jaunajiem noteikumiem nesajūsminās. Bauskas novada Codes pagasta “Vaidelotes” zināma kā lauku tūrisma sēta, kur iepazīstams daudz kas, tostarp mājas virtuvē cepta maizīte, plātsmaizes un citi kārumi. Noteikumos ieviestā norma – 50 kg miltu pārstrāde nedēļā – īpaši aktīvā tūrisma sezonā noteikti ir par mazu. Topošais “Vaidelotes” saimnieks, patlaban LU students Mārtiņš Jātnieks domā, ka jebkurš ierobežojums ir absurds: “Līdz šim mājražotāji, cik varēja, tik izdarīja – cits vairāk, cits mazāk. Un kas tad būs tiem, kuri tomēr saražos vairāk? Soda sankcijas?”

Ideja sabojājusi garastāvokli arī jauniem un veiksmīgiem mājražotājiem Ivetai Kencei un Raivim Guzlēnam Gulbenes novadā – “Mū siera” gatavotājiem. Kad jaunieši pērn sākuši darbu, neviens pat nav ieminējies par limitiem.

“Tiem, kuri lemj, nav ne mazākās izpratnes, kā mēs te darbojamies. Līdz mums atnāk jau gatavi likumi, un tad tikai skaties – kā kaut kas ne tā, tūlīt sodīšana. Mēs ļoti gribam iet tālāk, strādāt, jā, arī paplašināties. Ceram pa vasaru sapelnīt naudu, lai tiktu pie jaunām telpām.

Likumus jau internetā izlasīt varam, bet ir vēl neskaitāmi labojumi, papildinājumi un ne jau ražotājam visam laiks izsekot līdzi. Diemžēl institūciju, kas ar mums sadarbotos un palīdzētu, nav,” sapīkusi ir Iveta.

“Mū siers” tiek gatavots no kooperatīvā “Māršava” iepirkta piena. Tas vispār bijis bezprecedenta gadījums Latvijas mājražošanā, tomēr PVD izņēmuma kārtā atļāvis un jau patlaban top siers no ievērojami lielāka piena daudzuma, nekā plānots jaunajos noteikumos.

Raimonda Ribikauska mierina, ka mājražotāji jauno noteikumu dēļ necietīs: “Ja patiešām pārstrādās vairāk, tad ies uz nākamo ražošanas uzņēmuma atzīšanas pakāpi. Taču prakse, ka tonnām pārpērk lēto un nedrošo preci un tirgū notēlo mājražotāju, ir beidzot jāizskauž. Tad celsies arī īstā mājražotāja prestižs. Vispār jau par noteikumiem diskusiju vēl netrūks. Žēl tikai, ka daudzas no uzaicinātajām un ieinteresētajām personām neieradās darba grupas apspriedēs. Tad izpaliktu arī satraukums un nevajadzīga ažiotāža presē.

 

Uzziņa

Mājražotājs drīkstēs 
pārstrādāt nedēļā (projekts):

* 500 kg piena,

* 50 kg zivju,

* 100 kg dārzeņu,

* 50 kg augļu,

* 30 kg ogu,

* 250 kg gaļas,

* 500 olas,

* 30 kg medus,

* 50 kg miltu un putraimu,

* 20 kg citas dzīvnieku vai augu izcelsmes 
izejvielu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+