×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
27. jūnijs, 2018
Drukāt

LTRK: Noteikt profesijas standartus un pie tiem turēties ir nevajadzīgi (2)

Foto - LETA/Artūrs ĶipstsFoto - LETA/Artūrs Ķipsts

Ilustratīvs foto.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtības, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem, tā portālam “La.lv” pavēstīja LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

“Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm,taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos.

Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra vai būvniecība, lai šādā veidā novērstu drošības riskus cilvēkiem, kā arī ievērotu noteiktus standartus, bez kuriem nav iespējams iztikt. Šādu sertifikācijas procesu iespējams nodot nozaru asociācijām, uzticot profesionāļiem lemt par speciālista atbilstību un prasmēm veikt amata pienākumus.

“Mēs vēlamies, lai Latvija būtu vieta, kur pulcējas talanti, taču arī izglītības sistēmai ir jābūt pietiekami ātri reaģējošai, lai spētu apmierināt uzņēmēju pieprasījumu. Manuprāt, ir muļķīgi noteikt standartus, kas jāapgūst konkrētas profesijas pārstāvjiem, tā vietā atstājot izvēli uzņēmēju jeb darba devēju ziņā, jo konkurence ir pietiekama, lai izglītības iestādes pēc tam izdarītu secinājumus,” saka Rostovskis.

Augstāko izglītības iestāžu kvalitāte tiek pārbaudīta ar akreditāciju, kuru, LTRK ieskatā, būtu jāļauj iegūt arī starptautiskās aģentūrās. Progresīva valsts attīstība ir iespējama tikai tad, kad intelektuālie centri – augstskolas – bez liekiem birokrātijas šķēršļiem sadarbosies ar nozari, abpusēji izdevīgu mērķu vadīti. Savukārt, nozaru ekspertu padomes ir pierādījušas, ka nav pietiekami efektīvas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2350 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 13,6 miljardus eiro.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nepiekrītu LTRK tā sauktajai sabiedrisko attiecību konsultantei!!! Ko jūs saprotat no inženierzinātnēm un ar tām saistītam profesijām? Piemēram elektriķiem? Nedrīkst atcelt fundamentālas lietas. Ne velti tagad pilna Latvija ar firmiņām, kurās idioti sēž un dara visu pa savam ar lielākām vai mazākām lažām!!! Esmu redzējis kā tie sauktie bezstandarta elektriķi savelk vadus un saliek skapjus bez shēmām neievērojot elementārākas standartos prasītās lietas. Tā teikt pa lēto.
    KO JŪS NO ŠĪM JOMĀM SAJĒDZAT, KA TIK ĻOTI GRIBAT ATCELT STANDARTUS?!?!?!?! Tieši otrādi šie standarti ir jāpadara stingrāki un ka nedrīkst cilvēks strādāt neievērojot šos standartus. Jūs gatavojat augsni, lai pašreizējā idiotu jaunatne ar nesekmīgām matemātikas atzīmēm studētu inženierzinātnes un turpinātu celt grūstošas maximas?!?!?

  2. Diena Autors: Gunita Nagle. 2000. gada 13. aprīlis 00:00
    Neīsts Krievijas augstskolas diploms aizšķērsojis biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rostovska turpmāko ceļu maģistra grāda iegūšanai. Aizdomas, ka A.Rostovska augstākās izglītības dokumenti ir tikai butaforija, radās Akadēmiskās informācijas centrā, uz kurieni dokumentus nogādāja Latvijas Universitāte (LU). LU A.Rostovskis savu augstskolas diploma pakaļdarinājumu iesniedzis maģistrantūras studijām LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā. Taču A.Rostovska Krievijā pirms trim gadiem iegūtais augstākās izglītības dokuments samulsinājis ar savu PSRS ģerboni, tādēļ tas pārbaudei aizsūtīts uz Krievijas AIC. Krievijas AIC apstiprināja aizdomas, ka augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka uzrādītais Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijas diploms ir atdarinājums. Pēc šīs akadēmijas sniegtajām ziņām, ir trīs pierādījumi diploma neīstumam – pirmkārt, 90.gadu studentu sarakstos nav Aigara Rostovska vārda. Otrkārt, akadēmijas absolventu diplomi numurēti ar 7, nevis 4 cipariem kā augstskolas Turība pārstāvja uzrādītajā dokumentā. Trešais diploma neīstumu apstiprinošais fakts – Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmija 90.gadu otrajā pusē, kad A.Rostovskis it kā pabeidzis augstskolu, vairs neizmantoja PSRS veidlapas un atribūtiku. A.Rostovska neveiksmīgais mēģinājums iestāties Latvijas Universitātē (LU) ir pirmais gadījums, kad neīstus dokumentus iesniedz kāds augstskolas pārstāvis.
    Moscow State Institute of International Relations (Krievija)www.mgimo.ru

Draugiem Facebook Twitter Google+