Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

LZA un koncertzāles “Rīga” konfliktu mēģinās skaidrot Saeimas komisijā (1)

Foto - LetaFoto - Leta

Koncertzāles "Rīga" valdes priekšsēdētājs Juris Millers.

Pēdējā iespēja ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valdes locekļiem pārrunāt konfliktsituāciju saistībā ar koncertzāles “Rīga” tālāko darbību ir Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ārkārtas sēde, kas plānota 25. augustā, tā preses konferencē, uz kuru neieradās ne LZA prezidents Ojārs Spārītis, ne LZA valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars, paziņoja koncertzāles producents Juris Millers.

Millers žurnālistus izvadāja pa koncertzāles telpām, norādot uz tajās veiktajiem remontdarbiem, lai pamatotu jau iepriekš publiski izskanējušās summas 0,5 miljonu apmērā ieguldījumus koncertzāles atjaunošanā. Viņš īpaši izcēla vietu, kur savulaik atradās radiators, lai skaidrotu, ka koncertzāles pārstāvji nekādi nav varējuši demontēt 246 radiatoru sekcijas, jo tam būtu nepieciešams atslēgt apkuri, lai telpas nepārplūstu ar ūdeni, un to būtu varējuši izdarīt vien LZA tehniķi.

Millers uzsvēra, ka pēc tam, kad koncertzāles pārstāvji vērsās Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iespējamiem noziedzīgiem darījumiem un neslavas celšanu, LZA 90 radiatoru sekcijas esot atradusi ēkas pagrabstāvā.

“Radiatoru zagšana ir ciniski meli no tik cienījamu personu puses kā zinātnieki. Varbūt viņiem rūpīgāk jāpameklē un atradīsies arī pārējie radiatori vai noskaidrosies, kura amatpersona tos ir nozagusi,” norādīja Millers.

Millers arī atkārtoja, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās nomas līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku. Tikmēr LZA mikrobloga vietnē “Twitter” paziņojusi, ka tiesa koncertzāles pieteikumu esot noraidījusi. Millers apgalvoja, ka tie esot meli. Viņš sacīja, ka tiesa ir noraidījusi pieteikumu daļā par prasības nodrošināšanu, jo koncertzāles pārstāvji nav lūguši materiālu kompensāciju, bet gan aizliegumu LZA koncertzālei atslēgt ūdeni un apkuri. Šādu prasību tiesa nevarot izpildīt.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā aģentūrai LETA apliecināja, ka SIA “Rīgas koncertzāle” 4.augustā iesniedza prasības pieteikumu par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par pretrieisku pret LZA. 11.augustā tiesa pieņēmusi lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Tagad LZA tiesā ir jāsniedz paskaidrojumi, un pēc tam tiks nozīmēta tiesas sēde.

Millers ar pārliecību pauda, ka LZA mēģinājums vienpusēji pārtraukt nomas līgumu ar koncertzāli neierobežos koncertzāles saimniecisko darbību, jo, lai tas notiktu, LZA jāvēršas tiesā. To pašlaik LZA nav izdarījusi, bet arī tad, ja vērsīsies, tiesas pirmās instances spriedums būtu sagaidāms pēc pusotra gada, līdz ar to koncertzāle noteikti turpinās savu darbību, apgalvoja Millers.

Pašreiz pēc SIA “Rīgas koncertzāle” iniciatīvas ir ierosinātas kopumā trīs tiesvedības pret LZA, pastāstīja Millers. Viena ir jau minētā par LZA nomas līguma uzteikuma vēstuli, jo tajā esot pausti nepatiesi fakti, otra – par rēķiniem, ko LZA koncertzālei neesot samaksājusi par tās rīkotajiem pasākumiem. Šo rēķinu summa varētu būt ap 500 eiro, norādīja Millers. Kā arī koncertzāle vērsusies administratīvā rajona tiesā saistībā ar LZA atteikšanos komunicēt, neatbildot uz koncertzāles pārstāvju vēstulēm.

Millers norādīja, ka pēdējās sarunas ar LZA valdi par koncertzāles attīstību notika 5.janvārī, tālāk LZA pārstāvji atteikušies komunicēt. Koncertzāles producents esot nosūtījis vairāk nekā 30 vēstules ar lūgumu uz pārrunām.

Kā ziņots, LZA valde 29. jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA “Rīgas koncertzāle”, kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomas maksu.

Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157. panta par neslavas celšanu. Kā aģentūrai LETA sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām – LZA prezidentu Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Kamparu. “Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,” pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei “Rīga” izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa “Youtube.com” kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle “Rīga” LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20. septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. āksti! Nabaga Spārītis, uzrāvās uz šitiem bezkaunīgajiem jampampiņiem!

Draugiem Facebook Twitter Google+