Latvijā
Politika

Mamikins vēlas sodīt Šadurski par izteikumiem 16


Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Foto – Zane Bitere/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins vēlas atrast veidu, kā savā ziņā sodīt izglītības ministru Kārli Šadurski (V) par viņa izteikumiem Saeimā saistībā ar krievu skolu reformu, ka “pārspīlēta tolerance un empātija ir bijis risks latviskai valstij”, aģentūrai LETA sacīja eiroparlamentārietis.

Šadurskis 22.martā Saeimā sacīja, ka “pārspīlēta tolerance un empātija ir bijis risks latviskai valstij, un mūsu pienākums ir veltīt visas pūles, lai tos novērstu”, piebilstot, ka ir tikai pašsaprotami, ka mūsu bērniem ir jāmācās vienotā izglītības sistēmā un valsts valodā. Mamikins šo ministra teikto salīdzināja ar noskaņojumu Vācijā 20.gadsmita trīsdesmitajos gados, norādot, ka apdomā veidu, kā ministru par to “sodīt”.

“Mēs dzīvojam ērā, kad nacionālistiskā histērija pārņem prātus. Veicot šo reformu, Šadurskis domāja par to, kā paglābt savas grimstošās partijas “Vienotība” reitingu. Domāšu, kā sodīt Šadurski par viņa pēdējo paziņojumu Saeimā. Pacelšu skandālu EP un visur citur, kur varēšu, lai šo reformu apstrīdētu,” sprieda deputāts.

Politiķis vērsa uzmanību, ka vēlas, lai izglītības reformas jautājums tiktu skatīts EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), un strādās, lai to panāktu. Tāpat Mamikina mērķis esot, lai likuma grozījumi izņēmuma kārtā tiktu skatīti Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā konstitucionālajos jautājumos.

“Par šiem grozījumiem nav bijusi diskusija. Tas ir ļoti totalitārs stils. Normālas diskusijas vietā notika spekulācija, ka visi, kas ir pret šo reformu, automātiski ir valsts ienaidnieki, kas ir muļķības. Tas, ka katru reizi tika piesaukti krievu aģenti, ir zem jebkuras kritikas. Nebija saklausīts neviens arguments no vecāku puses un neviens no labējā spārna politiķiem pat nemēģināja ieklausīties pretējā viedoklī,” teica Mamikins, piebilstot, ka ministra īstenotā politika nav tālredzīga.

Kā ziņots, Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

LA.lv