Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. maijs, 2016
Drukāt

Māra Libeka: Reformētāji un hemoroīdi (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ja būtu savākta statistika, cik daudziem politiķiem un ierēdņiem ir hemoroīdi, tad droši vien atklātos, ka ļoti daudziem, jo šo ļaužu pēcpuses ir nosēdētas vienās sapulcēs. Šīs pārdomas radās, kad atkal gaismā tika celts jautājums par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei. Ja saskaitītu, cik sapulcēs ir apspriesta obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana, veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrāde un citi ar medicīnu saistīti jautājumi, tad tie noteikti nav desmiti, bet simti. Secinājums visai šai runāšanai ir viens – nepieciešamas reformas.

Par tām savu valdību laikā runāja Valdis Dombrovskis, kurš, nododot stafeti Laimdotai Straujumai, piekodināja, ka veselības jomā vēl joprojām ir nepieciešams veikt virkni reformu. Bet tagad valdības vadītājs Māris Kučinskis stāsta, ka tikšot izveidots reformas plāns, pēc tam tapšot nozares finansējuma modelis un tad piedāvāšot modelim atbilstošu finansējumu. Tikmēr amatpersonas un ierēdņi turpina strādāt trijās darba grupās, lai nostiprinātu pārliecību, ka ir nepieciešama reforma, un meklē melnos caurumus, kuros bez pēdām iekrītot un pazūdot ārstniecības nauda.

Viens no šiem caurumiem ir reformētāju degunu priekšā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur nesen atklāts Baltijā lielākais operāciju bloks ar 22 operāciju zālēm, bet tas ir dīkstāvē, jo trūkst personāla. Tātad šis vērienīgais objekts, kurš netapa iepriekš bez minēto reformētāju ziņas, nes zaudējumus – tas nozīmē, ka atkal būs nepieciešamas valsts dotācijas. Līdzās šim operāciju blokam taps nākamais – jaunajā P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Ja viens ir dīkstāvē, tad kur garantija, ka otrs strādās ar pilnu jaudu? Un kā Kučinska valdība šo caurumu aizlāpīs?

L. Straujuma, būdama Ministru prezidente, ir norādījusi, ka no 2017. gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, tad “nebūtu nepieciešamība” lāpīt caurumus”. Savukārt pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs secina, ka šogad un nākamgad jāizdara viss, lai apdrošināšanu varētu ieviest no 2018. gada. Taču nevienam no reformētājiem joprojām nav skaidrs, kādam vajadzētu būt apdrošināšanas modelim, bet tas patlaban ir pats svarīgākais jautājums, jo prasīs politisku izšķiršanos. Skaļākie vērš uzmanību, ka veselības aprūpei būtu jānovirza 3% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet oponenti norāda, ka tas nav iespējams, jo sociālo vajadzību ir tik daudz, ka nav kam atņemt. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks šonedēļ, vairākās auditorijās prezentējot materiālus par obligāto veselības apdrošināšanu, nepārprotami ir pateicis, ka naudu medicīnai var atrast, ieviešot papildu nodokli 3% apmērā no 884 tūkstošu strādājošo bruto algas. Ja ņem vērā, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga 2015. gadā bija 818 eiro, tad nodoklis būtu vidēji 25 eiro ik mēnesi, bet gadā medicīna papildus iegūtu 260 miljoni eiro. Skaidrs, ka šo miljonu apsaimniekošanu nevarētu uzticēt kaut kādam starpniekam, būtu jāveido Lietuvai līdzīgs neatkarīgs nacionālais veselības apdrošināšanas fonds ar attiecīgu pārvaldību.

Nevis vienai Veselības ministrijai, bet visai koalīcijai operatīvi jāpieņem lēmums šajā jutīgajā politiskajā jautājumā, un tam nevajag simtiem sapulču, kur var dabūt hemoroīdus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. esat padomājuši,ka lai izdzīvotu strādā invalīdi,strādā pensionāri,vai arī no viniem ņemsit naudu apdrošināšanai,varbūt no uzņēmumu valdēm un citām bagātām institūcijām,am peļņa milionos,kaut Rīgas satiksmes,Latvijas dzelzceļa

    • jāatceras,ka tiem,kuri saņem algas no budžeta,tie 3% būs atkal jāieplāno budžeta izdevumos.Budžetniekiem taču visi viņu maksājamie nodokļi tiek iekļauti nozares finansējumā un praktiski tiek pārlikti no vienas budžeta kabatas -otrā.Un,ja atskaita visus budžetniekus no kopējā strādājošo skaita,tad praktiski to faktiski nodokļus maksājošo paliek samērā maz.Un arī tā vidējā alga jau tāda veidojas galvenokārt no “spices”algām.Un arī budžeta ieņēmumi ir tik trūcīgi tikai tāpēc,ka faktiskie nodokļu maksātāji nespēj samaksāt tik daudz,cik nepieciešams lai varētu no tās pašas trūcīgās naudiņas samaksāt izredzētajiem milzu algas un vēl nodrošināt it kā no viņu algām ieturētās nodokļu daļas pārlikšanu citā budžeta postenī.Ja ierēdnis saņem 1000 eiru uz rokas,tad mums ir viņa uzturēšanai jāsamaksā 1800 eiro mēnesī,tātad 10 minimālās algas saņēmējiem ir praktiski jāuztur viens ierēdnis.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+