Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

Mārtiņš Roze. Pārāk inteliģents politikai…

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pāragri aizgājušā bijušā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes kolēģi un draugi par iespējamo aiziešanas iemeslu nosauc pret viņu vērsto negatīvo informāciju, ko Roze aizvien paturējis sevī un nav bijis arī ļaunatminīgs. Viņš Latvijas vēsturē visilgāk – septiņus gadus – ieņēmis zemkopības ministra amatu.


 

M. Rozes vissvarīgākais devums valstij bija Graudu kvalitātes laboratorijas atjaunošana Valsts Stendes Laukaugu selekcijas institūtā (VSLSI), starptautisko sakaru paplašināšana ar Latvijas partnervalstīm un ES, godīga subsīdiju dalīšana visiem lauksaimniekiem, norāda viņa kolēģi un nozares eksperti.

VSLSI nodaļas vadītāja Strazdiņa teic, ka M. Roze darbu institūtā, kas bija viņa pirmā darbavieta, sāka viņas vadītajā grupā 1987. gadā – laikā, kad neuzskatīja par iespējamu no Latvijā audzētajiem kviešiem cept maizi. “Mārtiņš kopā kolēģiem šo pieņēmumu apgāza. Viņš atveda no Kembridžas lietotu pirmo krišanas skaitļa noteikšanas aparātu, kuru aizvien izmantojam, un sarūpēja grāmatas no Kanādas, kur dzīvoja viņa vectēvs,” ar asarām acīs atceras V. Strazdiņa. “Viņam bija ļoti ass prāts, pēc rakstura bija ļoti saticīgs, patiess, jautrs, smalkjūtīgs un gaišs cilvēks, tāpēc aizvien viņam ticējām, kad Roze darbojās ministra amatā.” V. Strazdiņa uzsver – ja M. Roze nebūtu pievērsies politikai, viņš būtu izcils zinātnieks. “Par 90 procentiem Rozes pievēršanos politikai noteica pētnieka zemais atalgojums. Tomēr viņš bija pārāk inteliģents cilvēks šim darbības laukam,” spriež V. Strazdiņa.

Zemkopības ministrijas (ZM) vecākā referente Kristīne Neiceniece visus septiņus gadus bija ministra M. Rozes sekretāre.

 

“Viņam bija milzīgas darbaspējas, laba humora izjūta. M. Roze bija neuzbāzīgs, bikls uz stāstīšanu, un, iespējams, tāpēc viņš pievērsās savam hobijam – fotografēšanai. Pa retam deva mums novērtēt savas bildes,” teic K. Neiceniece.

 

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver – M. Roze stāvēja un krita par Latvijas lauksaimniecību: “Darbojoties zemkopības ministra amatā, viņam vajadzēja pieņemt arī sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Lēmums par cukurfabriku slēgšanu nebija viņa, bet gan šo fabriku īpašnieku lēmums un ES uzstādījums.” Viņš arī uzsver M. Rozes demokrātisko skatījumu uz procesiem sabiedrībā. Latvijas Zemnieku savienībā viņš bijis autoritāte. M. Roze daudzus gadus bija šās partijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, kādu laiku – arī partijas vadītājs.

Ligita Silaraupa, lauksaimniece, kas M. Rozes kā ministra darbības laikā divus gadus bija ZM parlamentārā sekretāre, uzsver – mazo lauku saimniecību īpašnieki aizvien atceras bijušo zemkopības ministru kā viņu atbalstītāju. “Mārtiņa Rozes laikā izveidoja subsīdiju dalīšanas principu pa reģioniem, kas paredzēja atbalstu daudz vairāk saimniecībām nekā patlaban. Viņš bija ļoti pretimnākošs visām lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām. Par savu redzējumu centās pārliecināt. Savukārt viņam pārmesto cukurfabriku likvidāciju tolaik atbalstīja vairākas lauksaimnieku organizācijas,” atceras L. Silaraupa.

Jāatgādina 2009. gada februāra zemnieku nemieri, kad Rīgā ieradās simtiem lauksaimnieku ar traktoriem, nolika pie Ministru kabineta zārku ar asiņainām liellopu galvām un prasīja Rozes atkāpšanos. l. Silaraupa teic, ka visi zemnieki tolaik šo lēmumu neatbalstīja, tomēr Roze atkāpies ļoti ticamo agresijas izpausmju dēļ.

ZM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece uzsver – Mārtiņš ļoti mīlēja savus vecākus, vienmēr lepojās ar viņiem:

 

“Un tētis bija tas, kas Mārtiņu uzmundrināja ik gadu 
1. janvārī iet jūrā pie Liepājas peldēties, lai kāds laiks būtu ārā un cik auksts ūdens.” Mārtiņa daudzpusīgums, viņa talanti uzplaiksnījuši ik pa brīdim – kam vien viņš ķērās klāt – tas bijis pārliecinoši, zinīgi, it kā visu laiku ar to vien būtu nodarbojies.

 

Pēdējos divus gadus M. Roze atgriezās biologa ampluā un vadīja saldūdens zivju saimniecības izveides projektu Liepājas SIA “Kolumbija”. Šā uzņēmuma līdzīpašnieks un vadītājs Igors Krupņiks atceras, ka ar bijušo zemkopības ministru iepazinies 2002. gadā viņa saistībā ar izstādi “Prodekspo” rīkotajā pieņemšanā Latvijas vēstniecībā Maskavā.

“Mārtiņš Roze mani rosināja ierasties Latvijā un pirkt bankrotējušo Liepājas konservu rūpnīcu. Darbojoties ministra amatā, viņš mums palīdzēja atgūt ES eksporta sertifikātu, kopā vērtējām atbalsta saņemšanu pirmajam ES projektam. Roze dzīvoja ļoti pieticīgi, un tas raksturo viņu kā kārtīgu cilvēku. Mums bija iecere viņu atbalstīt pašvaldību vēlēšanās. Lai arī mūsu rūpnīcā galvenokārt strādā krievvalodīgie cilvēki, viņš, visticamāk, saņemtu darbinieku atbalstu. Jaunajā zivaudzētavā, kurai jāsāk darboties šā gada beigās, uzliksim viņam piemiņas plāksni,” teic I. Krupņiks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+