Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Meteoprognoze – būs vētraini 16

Foto – LETA

Ak, mans draugs, mans uzticamais draugs! – vaimanāja ļaudis, kas “Runā Rīga” klausījušies no “Pionieru radioavīzes” un “Dzintarkrasta” laikiem, tagad atvadīdamies no vienīgās būtnes, kas sirmgalvjus saprata un mīlēja. Rādžiņš bija izklaides biedrs no “Rīta vingrošanas” mazā gaismiņā, ar trako izārdīšanos pie Mārītes Jansones “Brīvajā mikrofonā”, līdz vēlai nakts stundai, kad radio strādāja līdz pēdējam klausītājam. Turpmāk saldenā Olafa Beķera basbaritona, piemīlīgā Laura Zvejnieka tenoriņa, Evijas Unamas balstiņas vietā, no kuras varēja pagatavot zamšādu, ēterā skanēs dēmonu balsis un urkšķēšana.

Latvijas radio arvien bijušas drāmas, asi sižeta pavērsieni un tumšu noslēpumu vēsture. Kad pēdējoreiz tur paviesojos, Raimonds Pauls bija novietots drūmās pagrabtelpās. Vēl senāk kāds pievāca Tatjanas Zandersones uz kāpņu laukuma palodzes aizmirsto 1 kg maltās gaļas paciņu. Programmu direktore atstāja zīmīti, ka uz aiznesēju nedusmo, bet gaida atpakaļ šepat noliktu šķīvi ar kotletēm. Kotletes neatnesa!

Taču nule redakciju tiranizēšana, draudīgu bungu rīboņa ap sabiedrisko mediju pieņemas spēkā. Pār tautas iemīļoto, vienmēr pirmo LR–1, kas izgrieza pogas mazām komercstacijām, kas ražo zemas kvalitātes preci, nogūlusies baisās iestādes NEPLP ēna. Latvijas radiofons garajā mūžā nebija pelnījis tādas beigas, bet brīvās balss platformas kaprači rīkojas, gals ir tuvu, kad kādā nestundā, klusuciešot, sērās sagrauzti, asaras notraušot, stāvēsim pie atvērta četrstūraina kapa, atvadoties ar Harija Misiņa lasījumu uz bēdīgas nots – ar labu nakti, mazo draudziņ!

Sabiedrībā bija iesakņojies uzskats, ka pārraižu veidotāji caurmērā ir nabadzīgi, bet godīgi cilvēki. Tikai viņu entuziasmā rādžiņš neizslēgts cauru dienu var vārīties kā katliņš trumulis, un ārkārtīgi stiprā kolektīvisma gara dēļ slimnieciņš nav nobeigts un vēl turas. Radiomājas sienās sevi no labākās puses parādījuši ministri, uzstājušies populārākie aktieri, pazīstamākās pļāputašas un dziedošās šlāgeraptauju slavenības. Studijas allažiņ pilnas ar liela cilvēku pieplūduma nācējiem un gājējiem. Skaņu inženieri tekalē, dungādami – despacito, despacito. Drošsirdīgie reportieri gaiteņos guļ diendusu saliekamās gultiņās, pirms atkal izlidot lasīt labi degošu malku un karstas ogles raidījumu pagatavošanai. Ēkas īpašajās pārdomu palīgtelpās Aidi Tomsonu uzrunā un ziņas sūta Visuaugstais. Diktori tiešraidē raujas 24 h, pat ugunsgrēka gadījumā nekustot no vietas, pārtiekot tikai no sāls saujas un glāzes ūdens rīkles paskalošanai.

Pagaidām daudzgalvainā saime zaudējusi vien ģimenes māti Roķes kundzi, kuru sabāra un atbrīvoja no amata ar tādu inkriminētu pārkāpumu pārslodzi, ka jābrīnās, ka nav uzlaists virsū ģenerālprokurors. Bet baisais NEPLP Roķes vietā jau ielicis Hārdroķi. Progresīviem radiožurnālistiem mazgās galvu, mērdēs badā un pie mikrofona pielaidīs ar oligarhu protekciju operas apstādījumos salasītus žultainus haltūristus, kam liks slavināt maizestēvus. Skaidr-ūdens kanālus pārraks par duļķainas apmaksātas informācijas novadgrāvi. Pavēlēs salāpīt pārrautos vadus koncertēšanai Ventspilī. Uz 4. varu izdarīs politisku spiedienu, un dažos politiķos kaut kā uzreiz pa gabalu saskatāmi cilvēki, kas pieder pie blēžu pasugas. Skaisto melodiju kolekciju nodos izlaupīšanai. Padzīs Tomu Brici (pēc šādas vasaras viņam tāpat ceļš zem kājām!), lasīs vēl draņķīgākas meteoprognozes un nosauks nepareizu laiku.

Vai Latvijas radiofonu maz vadīs latvieši? Vai kādurīt mūs nemodinās ar “govorit i pokazivajet Mos-kva”, vai “es tokš runās uz to latvēš cilēk, ko būs turēt pie vien lēl tumsīb”? Mēle neklausa sacīt, bet varbūt LR ēteru apklusinās uz visiem laikiem, ēku pārņems šeptmaņi un pamestībā kāds miljonārs iekārtos sev savrupmāju Doma laukumā 1.

Bet sabiedrība jau spicē antenas un rausta trauksmes zvanus. Radioklausītāji draugu nepametīs nelaimē un postā. Būs liels protestu vilnis no Latvijas Radio–1 tuvinieku puses, ja tumsas spēki vajās, darīs pāri godīgiem žurnālistiem, “Kultūras rondo”, mīļiem diktorīšiem un pat neaizmir-stamai balsij Gunāram Jākobsonam.

Tomēr bažas par brīva sabiedriskā medija nākotni paliek. Vai nu vajadzēja pāragri izpaust noslēpumu, kurā vietā x stundā bija sagatavots “Runā Rīgai” pagrīdes raidītājs.

LA.lv