Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

Ministre: viens no lielākajiem blokiem enerģijas ietaupīšanai Latvijā ir māju siltināšana (12)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Dana Reizniece-Ozola

Viens no lielākajiem blokiem, kur Energoefektivitātes likumprojekta kontekstā iespējams sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu, ir daudzdzīvokļu māju siltināšana, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Energoefektivitātes likumprojekts, kuru apstiprināja valdība un drīzumā sāks skatīt Saeima, ir jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti prasībām, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam.

“Viens no lielākajiem blokiem ir daudzdzīvokļu māju siltināšana. Redzam, ka vairāk nekā 75% no kopējā dzīvojamā fonda ir energoneefektīvi un tur var iegūt ļoti lielu ietaupījumu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs savās struktūrfondu programmās esam paredzējuši lielu finansējumu tieši šim mērķim. Otrs bloks ir uzņēmumi, arī ir pieejams struktūrfondu finansējums papildu uzņēmumu motivācijai. Trešais lielais bloks ir siltumapgādes sistēmas. Šajā ziņā būs prasība lielajiem siltumapgādes sistēmas uzņēmumiem patēriņa ziņā pašiem kļūt energoefektīvākiem. Tas attiecas arī uz [energokompānijām] “Latvijas Gāze”, “Latvenergo” – arī viņiem būs jāizpilda mājasdarbs,” klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka vienlaikus arī transporta sektora uzņēmumiem būs jādomā, kur var ietaupīt un kādus pasākumus iekļaut atskaitē par enerģijas ietaupījumu. Piemērs varētu būt ritošā sastāva elektrifikācija dzelzceļa nozarē.

Vienlaikus ministre atzina, ka ir diezgan plašs pasākumu spektrs, ko Latvija var iekļaut atskaitē par enerģijas ietaupījumu. “Tāpēc arī palūdzām “Latvenergo” veikt pētījumu par alternatīviem pasākumiem, kurus mēs varētu uzskaitīt. “Latvenergo” pat apsvēra iespēju uzdāvināt katrai mājsaimniecībai energoefektīvu spuldzi, kas vienā gadā varētu veidot diezgan labu ietaupījumu un attiecīgi uzrādāmo rezultātu. Vienlaikus jāatzīst, ka trūkst prakses. Tās valstis, kas bijušas aktīvākas pasākumu uzskaitīšanā, piemēram, Somija, viņi jau ir iesnieguši savas atskaites Eiropas Komisijai. Komisija gan vēl nav atbildējusi, kas tai patīk, kas nepatīk. Tas lielā mērā ir interpretācijas jautājums, cik labi mēs pratīsim pamatot aprēķinus. Savukārt to, kas paliks pāri, mums būs jāliek tarifā, bet ceru, ka tā daļa būs maza,” teica Reizniece-Ozola.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima jūnija sākuma nodeva izskatīšanai komisijās Ekonomikas ministrijas izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu. Tas jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti prasībām, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam.

Obligātais ietaupītās enerģijas mērķis tiek aprēķināts kumulatīvi jeb summāri uzkrājot. Tas nozīmē, ka ikgadējie enerģijas ietaupījumi summējas no iepriekšējā gadā iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem un jaunajiem enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti atbilstošajā gadā. Obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis 2014.līdz 2020.gadam atbilst enerģijas ietaupījumam 2474 gigavatstundas.

Valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi var sasniegt, piemērojot energoefektivitātes pienākuma shēmu, alternatīvos energoefektivitātes pasākumus galapatēriņā vai abu iepriekš minēto iespēju kombināciju. Energoefektivitātes pasākumi tiks īstenoti visos galapatēriņa sektoros.

Energoefektivitātes likumprojekts paredz indikatīvo valsts enerģijas ietaupījuma mērķi, valsts energoefektivitātes fondu un energoefektivitātes monitoringu, publiskā sektora energoefektivitāti un atbildīgās ministrijas tiesības un pienākumus, enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu. Jaunais regulējums arī paģēr energoauditus, energoefektivitātes pienākumu shēmu, siltumapgādes un dzesēšanas efektivitāti, kā arī administratīvos pārkāpumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Kur ir alokatori un termostati uz sildķermeņiem dzīvokļos? Atbildēt

    Enerģijas taupīšanā galvenais-individuālā siltumenerģijas uzskaite! Eiropas Komisijas energoefektivitātes direktīvā obligāti ir arī individuālie energopatēriņa skaitītāji,kas uzrāda skaidru,precīzu informāciju par aktuālo enerģijas patēriņu lietošanas brīdī.Kur tie ir? Kāpēc Ekonomikas ministrija izvairās tos pat pieminēt? Iespēja nemainīgi uzturēt dzīvoklī pieņemamāko temperatūru ir daudzu iedzīvotāju vēlēšanās.Latvijas būvnormatīvā LBN 211-98 ir noteikts,ka apkures sezonā vannas istabās un sanitārajos mezglos jānodrošina temperatūra 25 grādi C,bet visās pārējās telpās dzīvoklī 18 grādi C.Tātad ir noteikts,ka šāda temperatūra apmierina lielāko daļu iedzīvotāju un ir optimāla cilvķa organismam no veselības viedokļa.Apsekojot daudzdzīvokļu ēkas ir konstatēts,ka:
    -ne visās telpās ir nodrošināta temperatūra18 grādu C robežās
    -ļoti retos gadījumos temperatūra vannas istabās un sanitārajos mezglos pārsniedz 20 grādus C.
    -cilvēku organismi un dzīvesveids ir atšķirīgi,tādēļ atšķiras arī indivīdi prasības pret telpu komfortu.
    Pateicoties esošo apkures sistēmu nepilnībām un dzīvokļu atšķirīgajam izvietojumam ēkās,telpās ir atšķirīga temperatūra.Piemēram,ja apkures sistēma ir ieregulēta tā,lai lielākajā daļā telpu būtu nodrošināti šie18 grādi C,tad dzīvokļos pie gala sienām,pirmajā un pēdējā stāvā temperatūra istabās parasti nepārsnedz 16-17 grādus C,bet tyelpās,kur pastiprināti izmanto dažādas elektroierīces vai gāzes plītis,kā arī saulainā laikā telpās,kur ir logi pret Dienvidiem,temperatūra var pārsnoeg 20 grādus C un vairāk grādus.
    Ja uz sildķermeņiem nav uzstdītas regulēšanas ierīces,iedzīvotāji var regulēt temperatūru tikai ieslēdzot papildus elektriskās sildierīces telpu sildīšanai vai pastiprināti vēdinot telpas,atverot logus,dzesēšanas nolūkā. Tādēļ,lai Latvija sasniegtu EK Enerģētikasdirektorāta izvirzīto mērķi-līdz 2020.gadam samazināt energopatēriņu par 20 procentioem,sāksim pildīt Energoefektivitātyes un energotaupības direktīvu vispirms ar regulēšanas ierīču-alokatoru un siltuma regulatoru uzstādīšanu uz sildķermeņiem jeb radiatoriem dzīvokļos,nesasaistot to obligāti ar māju siltināšanu!
    Dosim beidzot iedzīvotājiem iespēju pašiem regulēt temperatūru savu mājokļu atsevišķās telpās un taupīt-gan siltumenerģioju,gan savu naudu!

  2. Ir iespējams sasniegt būtisku naudas nokāšanu banku interesēs! Iztieciet šoreiz ar pašu mazāko bloku-pašu politiķu privātmājām!

  3. Iedzīvotājiem par varītēm uzspiestās siltināšanas vietā apgādājiet dzīvojamās mājas ar siltumenerģijas individuālo uzskaiti,kā citās Eiropas Savienības valstīs! Taupīt siltumenerģiju iedzīvotāji,atšķirībā no centrālapkures monopolistiem,ir ieinteresēti paši!

  4. Siltināšana būtu kā dzinējspēks – padomjlaika mājas pārāk lēni pelē; tādēļ jaunie projekti stāv tukši. Arī TM nesēž, rokas klēpī salikusi – gauso dzīvojamā fonda pārņemšanu banku rokās stimulēs likums par piespiedu nomas zemes izpirkšanu. Sildīsim ekonomiku!

  5. Šos 1,8 miljardus drīzāk jau vajadzētu novirzīt valsts aizsardzībai!

  6. daži inženieri stāsta, ka daudzstāvenes NAV PAREDZĒTAS siltināšanai, jo siltinājuma svars ir par lielu!

  7. Līdz ar šo likumprojektu jābūt izslēgtiem pantiem par ikgadējo vērtēšanu no [Kadastra likuma],jo dzivokļu īpašnieki DIVUS CENU PAAUGSTINĀJUMUS nespēs samaksāt

  8. Pats lielākais bloks Atbildēt

    Ja jau runājam par taupīšanu,tad pats lielākais bloks ir ministriju apvienošana.Piemēram,Finanšu un Ekonomikas ministriju un policiju apvienošana,kā pussimtā pasaules valstu!

  9. Un atkal uz iedzīvotāju rēķina? Atbildēt

    “Savukārt to,kas paliks pāri,būs jāliek tarifā” Redz,kā! Kas par izņēmumu ir Ŗīgas siltums”,ka viņam,atšķirībā no Latvijas gāzes un Latvenergo individuālie skaitītāji nav jāuzstāda???!

  10. Centralizētā apkure-dzimtbūšanas recidīvs Atbildēt

    “…visi oficiālie aicinājumi siltināt ēkas un samazināt siltuma patēriņu ir tīrās muļķības,jo monopolists šo stāvokli tūlīt”izlabos”,paceļot cenas. Loģisks risinājums-ir jēga siltināt tikai tās mājas,kur paer siltuimu gādā pašu iedzīvotāju ier;ikotās apkures sistēmas”.
    Skat.”Romans Vitkovskis: Centralizētā apkure-dziomtbūšanas recidīvs”,Delfi.lv,16.septembris 2004.

  11. Atkal vecā dziesma-banku interesēs! Atbildēt

    Viens no lielākajiem blokiem siltumenerģijas taupīšanā Latvijā ir nevis māju siltināšana uz pensionāru uninvalīdu rēķina,domājot galvenokārt par banku peļņu uz ilgtermiņa kredītu rēķina,bnet gan visu dzīvokļu (un privāto dzīvojamo māju) apgāde ar Eiropas Savienības Energoefektivitātes un energotaupības pedējā (trešjā direktīvā prasītajiem alokatoriem,kas ļautu iedzīvotājiem pašiem regulēt temperatūru savu mājokļu atsrvišķās telpās,atbilstoši savai komforta izjūtai un maciņa biezumam,nevis būt pilnīgi atkarīgiem no tādiem centralizētās apkures monopoluzņēmumiem,kā,piemēram”Rīgas siltums,kas pamanās gūt peļņu un maksāt sev prēmijas pat neraugoties uz miljonos rēķināmiem iedzīvotāju parādiem! Skat.”Individušlie enerģijas skaitītāji-obligāti”,Ģirts Vikmanis,Latvijas Avīze,09.07.2011. Kur viņi ir? Kad Ekonomikas ministrija sāks pildīt ES Energoefektivitātes un energotaupības direktīvas prasības par obligātajiem individuālajiem enerģijas skaitītājiem?

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+