Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Ministrus dažkārt vieglāk sasniegt nekā vietējos mērus

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Latvijā žurnālistiem nereti ar vietējo pašvaldību mēriem ir daudz grūtāk tieši sazināties, lai iegūtu informāciju par pašvaldību lēmumiem un iecerēm nekā, piemēram, ar valdības ministru, liecina aģentūras BNS veiktā vairāku reģionālo mediju pārstāvju aptauja.

Pēc Jēkabpils žurnālistu izšķiršanās izplatīt atklāto vēstuli, bažījoties par Jēkabpils mēra lēmumu turpmāk liegt pieeju pašvaldības lēmumprojektiem, pašlaik situācija ir normāla un informācija ir pieejama, noskaidroja aģentūra BNS.

“Visticamāk, mēs atklāto vēstuli izplatījām, lai iegūtu konkrētu atbildi, jo tad bija situācija, ka pa e-pastu atnāca vēstule no sabiedrisko attiecību nodaļas, ka turpmāk domes lēmumprojektus saņemsim pēc domes sēdes,” aģentūrai BNS pastāstīja portāla “Jēkabpils laiks” un Vidusdaugavas televīzijas žurnāliste Sandra Paegļkalne.

Medijos arī izskanējis, ka domes priekšsēdētājs publiski atvainojies visiem žurnālistiem “par nevajadzīgi sacelto ažiotāžu, kā viņš izteicās”. Mērs kā argumentu minējis, ka ir bijušas nepareizas interpretācijas, jo domes sēdē pēc diskusijām lēmumprojekts varot mainīties.

“Domes pārstāvji ir sapratuši, ka tādus nepārdomātus rīkojumus nevar izteikt un ar žurnālistiem arī ir jārēķinās. Nezinu nevienu citu pilsētu Latvijā, kur žurnālistiem būtu liegts ieskatīties lēmumprojektos pirms sēdes, līdz ar to informējot sabiedrību jau laicīgi. Mēs visi ievērojam to, ka lēmums ir jāpieņem vēl sēdē, ka tas nav galīgs. Tāpat kā Rīgā raksta, ka tas vēl jāpieņem Saeimai, tāpat to darām mēs,” uzsvēra žurnāliste.

Portāls un laikraksts “Zemgales Ziņas” atspoguļo norises Jelgavā un tās apkārtnē. Galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Edgars Kupčs aģentūrai BNS norādīja, ka Jelgavas pašvaldība iedibinājusi praksi, ka informāciju var saņemt tikai rakstveidā un tikai caur preses dienestiem.

“Labā ziņa ir tā, ka pagastu pārvaldnieki vismaz drīkst paši runāt ar presi. Tāpat drīkst skolu direktori. Tāda labsirdība no novada domes,” ironiski piebilda žurnālists.

Viņš piekrita, ka ministram var zvanīt tieši, bet pašvaldības vadītāju sasniegt ir grūti. Jelgava ir ceturtā lielākā pašvaldība Latvijā, bet paziņojumu presei neesot gandrīz nekādu.

“Bieži vien pašvaldībās ir pārprasta preses sekretāru būtība, jo viņu loma ir būt starpniekam starp žurnālistu un speciālistu, kas saved abas puses kopā. Citādi komentāri ir ļoti vispārīgi. Ozolnieku novads vispār ir ļoti lēns. Atbilde būs pēc nedēļas vai divām, jo preses sekretārs ir atvaļinājumā, bet pa tiešo ar speciālistu nav iespējams sazināties. Tāda unikāla situācija,” klāstīja Kupčs.

Laikraksta “Staburags” žurnāliste Evita Apiņa raksta par norisēm Neretas novadā. Tur ar presi drīkstot runāt tikai viens cilvēks – novada domes priekšēdētāja vietnieks.

“Acīmredzot gadiem ilgi cilvēki nav pieraduši kā lielās pašvaldībās, ka ir jārunā ar žurnālistiem un jāstāsta arī par nebūšanām, to uzskata par kasīšanos. Nevaram rakstīt tikai par to, ka īstenots kārtējais Eiropas Savienības projekts,” raksturoja Apiņa.

Jau ziņots, ka jūlijā Jēkabpils mediju žurnālisti izplatīja atklātu vēstuli, kurā informēja, ka vietējā pašvaldība nolēmusi žurnālistiem liegt pieeju lēmumprojektiem, tos atklājot tikai pēc izskatīšanas un apstiprināšanas Jēkabpils domē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+