Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. maijs, 2013
Drukāt

Miomas dēļ mana dzīve pārvērtās murgā. PIEREDZES stāsts

Ilustratīvs foto-Stock.xchngIlustratīvs foto-Stock.xchng

Pirms vairākiem gadiem Gintai dzemdes miomu ultrasonogrāfijas laikā atklāja viņas ginekoloģe. Sākumā mioma Gintas pašsajūtu nekādi neietekmēja, bet, laikam ejot, mioma izauga dūres lielumā un tā pilnībā sāka noteikt Gintas dzīvi, liedzot aktīvu, pilnasinīgu un pilnvērtīgu ikdienu. Asiņošana miomas dēļ bija cauru diennakti vairāku mēnešu garumā.

Bija skaidrs, ka jāgatavojas histerektomijai – jāizoperē dzemde, tomēr ginekoloģe ieteica izmēģināt jaunu ārstēšanas metodi. Tā šobrīd palīdzējusi Gintai izvairīties no steidzamā kārtā veicamas operācijas un ir apturējusi nekontrolēto asiņošanu.

„Apmēram divus gadus miomas mezgls man netraucēja.

Aizbraucu atpūsties uz Turciju, pasildījos termālajos baseinos, un man sākās spēcīga asiņošana. Izrādījās, ka pa šiem diviem gadiem miomas mezgls bija ievērojami paaudzies…

Mana dzīve pārvērtās murgā, jo spēcīgā asiņošana bija gan menstruālā cikla vidū, gan dienā un naktī. Nevarēju saprast, kas notiek, biju izbijusies, jo mums jau raksturīgi domāt visļaunāko… Tā kā pati esmu mediķe, bažījos, ka asiņošanas dēļ nevarēšu iet uz darbu un rūpēties par saviem pacientiem,” atceras Ginta.

Dzemdes mioma ir visbiežāk izplatītais labdabīgais audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tas skar aptuveni 40% sieviešu vecumā no 35 līdz 50 gadiem, taču, kā atzīst ginekoloģe Nellija Lietuviete, miomu pēdējos gados atklāj arvien jaunākām sievietēm. Tam ir arī izskaidrojams: „Mioma rodas arvien jaunākām sievietēm, jo daudzas izvēlas pirmo mazuli laist pasaulē salīdzinoši vēlu. Ja organisms savas funkcijas nerealizē līdz 30 gadu vecumam, audi sāk pārveidoties un parādās miomas mezgli. Gandrīz katru dienu kādai sievietei izņemam miomas mezglus, lai tie neapdraudētu sapni iznēsāt bērniņu,” skaidro Nellija Lietuviete.

Visbiežāk miomas ir nelielas un simptomi nav tik smagi, lai meklētu medicīnisko palīdzību, tomēr 20-25% sieviešu miomas noteikti jāārstē vai pat jāoperē, jo slimības izpausmes ir smagas un ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Miomas rezultātā sievietei ir dzemdes asiņošana, kuras dēļ var būt mazasinība, nespēks un citas sūdzības, pārmērīga menstruālā asiņošana un sāpes dzimumakta laikā, sāpes vēderā un muguras, jostas, krustu rajonā un neauglība. Var parādīties arī blakus orgānu darbības traucējumi, piemēram, aizcietējumi, palielināties urinēšanas biežums.

Latvijā miomas operācijas ik gadu veic vidēji 700-1000 sievietēm. Ir sievietes, kurām izoperē tikai lielākos mezglus, bet ir gadījumi, kad nepieciešama daudz nopietnāka ķirurģiska iejaukšanās – līdz pat dzemdes izņemšanai.

Miomas izmēri var būt dažādi. Uzskata, ka miomas mezglu līdz 3 centimetru lielumam var neoperēt, bet lielāku miomas mezglu iesaka operēt. Mediķu pieredzē ir pat gadījumi, kad miomas mezgls ir spaiņa lielumā. Gintas miomas mezgls bija 8 centimetrus liels, asiņošana – gandrīz nepārtraukta, viņai bija jāgatavojas operācijai, taču nāca risinājums – ārste ieteica izmēģināt jaunu medikamentu, kas paredzēts miomas ārstēšanai pirms operācijas. Šī visā pasaulē inovatīvā ārstēšanas metode jau nedēļas laikā samazina vai aptur stipru dzemdes asiņošanu, kā arī samazina miomas mezglus. Ja ir nepieciešama operācija, jaunā medikamenta lietošana ievērojami mazina operācijas sarežģītību, risku un ietekmi uz sievietes organismu.

Gintas ginekoloģe Ineta Vasaraudze stāsta, ka medikaments, kas satur ulipristala acetātu, samazina miomas izmērus un līdz ar to mazina sievietes sūdzības: „Trīs mēnešus lietojot vienu tableti dienā, mioma nepazūd, taču samazinās tās izmēri un līdz ar to arī slimības simptomi, dodot iespēju attālināt operāciju. Pateicoties tam, gan pacients, gan ārsts iegūst laiku pieņemt lēmumu par miomas tālāko ārstēšanu. Medikaments arī aptur stipru dzemdes asiņošanu un samazina menstruālo asiņošanu. To lieto, lai samazinātu miomas mezglu izmēru pirms operācijas, ja tāda joprojām nepieciešama.”

Ginta atceras: „Biju ceturtā sieviete Latvijā, kas lietoja jauno medikamentu miomas ārstēšanai. Nē, man nebija bail, jo pilnībā uzticējos savai ārstei. Pati, būdama mediķe, droši zinu, ka ārsts, gādājot par pacientu, izvēlas vislabāko.”

Kad Ginta atvēra zāļu iepakojumu un ik dienu atcerējās par vienu mazo tabletīti, arī ārstējošā ginekoloģe nenojauta, kāds būs rezultāts. Pēc pusotra mēneša ultrasonogrāfijas izmeklējums liecināja – mioma ir nobijusies un samazinājusies tik ļoti, ka operāciju, visticamāk, nevajadzēs.

Vēl pēc mēneša rezultāti liecināja – apsveicu, operāciju šobrīd patiešām nevajadzēs! Gintas ļaušanās jaunākajiem medicīnas sasniegumiem pierādīja – tas, kas līdz šim bija atrisināms vien ar slimnīcā pavadītām dienām, darba kavējumu un ķirurģisku iejaukšanos, tagad risināms arī bez skalpeļa.

„Tikko sāku lietot jauno medikamentu, pārstāju asiņot, un tas man bija liels atvieglojums. Visus trīs mēnešus, kamēr dzēru zāles, turpināju strādāt, kas noteikti nebūtu iespējams, ja man šobrīd būtu veikta operācija. Arī izmaksu ziņā lietot zāles ir izdevīgāk, jo pēc operācijas man tāpat nāktos pirkt un lietot medikamentus, turklāt kādu laiku es nevarētu strādāt,” saka Ginta. Arī viņas ārste Ineta Vasaraudze atzīst, ka rezultāts ir ļoti labs: „Lietojot ulipristāla acetātu saturošu medikamentu, miomas mezgls var samazināties līdz 30%. Gintai tieši tā arī notika, un tālab Gintai operācija šobrīd nav nepieciešama.”

Ginekoloģe dr. Nellija Lietuviete, kas ikdienā operē sievietes, uzskata, ka šī ir iespēja mūsdienīgā un vienkāršā veidā atvieglot sievietes dzīvi, novērst anēmiju, milzīgo asins zudumu un atkal atgūt prieku par katru dienu bez asiņošanas.

Ginta ir pārliecināta, ka katras sievietes un viņas ārsta ziņā ir izvēlēties piemērotāko miomas ārstēšanas veidu. Viņa pēc jaunā medikamenta lietošanas ir atvadījusies no nepatīkamas asiņošanas. Un pats svarīgākais – viņai šobrīd nav nepieciešama operācija. „Man vairs nav nespēka un asiņošanas, esmu atkal atguvusi spēju aktīvi darboties, nebaidoties no asiņošanas, atkal esmu sportiski aktīva un priecājos par dzīvi. Man ārstēšana sniedza rezultātu, par kuru klusībā sapņoju, nu tā ir īstenība,” saka Ginta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+