Pasaulē
Eiropa

Plūdu barjeru sistēma “Mozus” neglābs Venēciju 2


Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Foto – AFP/LETA

Venēcijas plūdu barjeru sistēma “Mozus”, kuras uzcelšana prasījusi 30 gadus un izmaksājusi vairāk nekā piecus miljardus eiro, tomēr nespēs pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt no applūšanas Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru, brīdina biedrība “Svētā Marka laukums”, kurā apvienojušies Venēcijas centra uzņēmēji.

Vērienīgais projekts, kas paredz plūdu barjeru izmatošanu pilnā režīmā no 2017. gada, zaudējis savu efektivitāti, jo nav veikta virkne sīku papilddarbu, bez kuriem nav iespējams pasargāt tūristu iecienītās pilsētas vēsturisko centru.

Pietrūkst naudas papilddarbiem

Pirms 30 gadiem sāktais vērienīgais uz moderno tehnoloģiju izmantošanu balstītais eksperimentālais plūdu barjeru sistēmas projekts “Mozus” pa šiem gadiem ne reizi vien ir nonācis sabiedrības uzmanības centrā dažādu problēmu dēļ. Pērnā gada vasarā ap projektu jau otrreiz uzliesmoja korupcijas un nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanas skandāls, kura dēļ tika aizturēti 35 cilvēki, galvenokārt pazīstami politiķi un valsts ierēdņi, izpelnoties Veneto apgabalam korupcijas visvairāk apsēstā reģiona slavu. Tagad plūdu barjeru sistēmai uzmanību pievērsuši uzņēmēji, restorānu un veikalu īpašnieki, kas strādā Venēcijas vēsturiskajā centrā, kā arī tā iedzīvotāji, kuri ir noraizējušies, ka 1,6 kilometru garumā izvietotās 39 paceļamās un nolaižamās barjeras nepasargās Svētā Marka laukumu, Rialto kvartālu un apkārtējās ieliņas no plūdiem.

Jau sākotnēji bija paredzēts, ka barjeru sistēma “Mozus”, kuras celtniecība izmaksājusi 5,4 miljardus eiro, no 2017. gada tiks pacelta ik reizi, kad ūdens līmenis Venēcijas lagūnā pacelsies par 110 centimetriem un augstāk. Taču pilsētas vēsturiskā centra zemākās vietas, sākot ar Svētā Marka laukumu, sāk applūst jau tad, kad ūdens līmenis lagūnā paceļas par 80 centimetriem, un tas notiek aizvien biežāk – pērn Svētā Marka laukums applūda 240 reižu. Ja ūdens līmenis paceļas par 90 cm, applūst divi procenti no Venēcijas gājēju ieliņām, pie 100 cm – pieci procenti. Ūdens līmenis Venēcijā beidzamā gadsimta laikā ir paaugstinājies par 60 cm, pirms nepilna gadsimta ūdens līmenis pacēlās par 110 cm retāk nekā reizi gadā, bet pērn tas gadījās jau 15 reižu.

Lai gan visi projekta autori un darbu vadītāji zināja par šo problēmu jau no paša sākuma, sākotnējais pirms 30 gadiem tapušais projekts paredzēja arī virkni nelielu papilddarbu ar mērķi pasargāt tūristu iecienīto pilsētas vēsturisko mantojumu – apmaļu pacelšanu, noteku tīkla sakārtošanu, būvju ūdensnecaurlaidības uzlabošanu un līdzīgi. Sākotnēji šiem papilddarbiem bija paredzēts tērēt 100 miljardus Itālijas liru (1 eiro = 1936 liras), laika gaitā šī summa dubultojās līdz 100 miljoniem eiro, sasniedzot 1,8 procentus no darbu kopējās vērtības. Lai gan šis skaitlis ir neliels salīdzinājumā ar projekta kopējām izmaksām darbus nav iespējams paveikt, jo ir beigušies fondi, kuri projektam bija piešķirti ar īpaša valsts likuma palīdzību. Visa iedalītā nauda ir iztērēta plūdu barjeru pabeigšanai, bet nepilnus divus procentus vērtie darbi vismaz pagaidām tā arī paliks neīstenoti, tādējādi neļaujot pilnībā pabeigt “Mozus” projektu.

Vainīgo nav

“Tas ir skandāls,” savā atklātajā vēstulē secina biedrība “Svētā Marka laukums”, kurā apvienojušies vairāk nekā simts Venēcijas vēsturiskā centra uzņēmēju un iedzīvotāju, “barjeru būvei iztērēti vairāk nekā pieci miljardi eiro, vairāki desmiti miljonu ir izzagti ar krāpšanās, viltotu dokumentu un kukuļu palīdzību, bet darbu pabeigšanai naudas nav. Lai krāpnieki atdod saņemtos kukuļus, un izglābsim vienu no pasaules skaistākajiem laukumiem!” Noraizējies ir arī arhitekts Etore Vio, kurš ir atbildīgs par Svētā Marka bazilikas saglabāšanu: “Pagājušajā gadā bazilika applūda 200 reižu. Ja nekas netiks darīts, mēs riskējam pazaudēt milzīgu vēsturisko mantojumu, tostarp 13. gadsimta mozaīkas.” Bet vēsturiskā kafejnīca “Quadri” ir pirmais ēdināšanas uzņēmums, kurš applūst, tiklīdz ūdens līmenis ceļas par 85 cm. “Katru reizi mēs zaudējam četras darba stundas, bet algas visiem 25 darbiniekiem jāmaksā tāpat. Un arī zāles sienas gleznojums šogad ir ļoti sabojāts,” skumst kafejnīcas īpašnieks Rafaele Alajmo.

Uzņēmēju pamanīto plūdu barjeru sistēmas neefektivitāti pašreizējā situācijā apstiprinājusi apvienība “Jaunā Venēcija”, kurai Itālijas valdība ir uzticējusi aktīvi rūpēties par Venēcijas lagūnas aizsardzību un arī par Venēcijas pilsētas saglabāšanu. Apvienība uzskata, ka vienu vainīgo notikušajā būs neiespējami atrast, un ļoti iespējams, ka pēc problēmas nākšanas atklātībā dažādas iestādes, kas piedalās “Mozus” projektā, sacentīsies atbildības novelšanā uz pārējām. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem apvienība redz iespēju pacelt plūdu barjeras elastīgākā režīmā, piemēram, ūdens līmenim paceļoties par 90 nevis par 110 centimetriem, taču pret šādu iespēju iebilst dabas aizsardzības speciālisti. Šajā gadījumā barjeras tiktu paceltas ļoti bieži un paliktu paceltas ilgstoši, kas nozīmētu dabiskās ūdens plūsmas apturēšanu un stāvoša ūdens baseina izveidošanos, kas negatīvi atsauktos uz apkārtējo vidi. Bet, ja dabas aizsardzības iemeslu dēļ plūdu barjeru sistēma tiks pacelta tikai pie 110 centimetru atzīmes, Svētā Marka laukums un liela daļa no Venēcijas vēsturiskā centra turpinās applūst.

LA.lv