Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Foto – AFP/LETA

Vainīgo nav 2

“Tas ir skandāls,” savā atklātajā vēstulē secina biedrība “Svētā Marka laukums”, kurā apvienojušies vairāk nekā simts Venēcijas vēsturiskā centra uzņēmēju un iedzīvotāju, “barjeru būvei iztērēti vairāk nekā pieci miljardi eiro, vairāki desmiti miljonu ir izzagti ar krāpšanās, viltotu dokumentu un kukuļu palīdzību, bet darbu pabeigšanai naudas nav. Lai krāpnieki atdod saņemtos kukuļus, un izglābsim vienu no pasaules skaistākajiem laukumiem!” Noraizējies ir arī arhitekts Etore Vio, kurš ir atbildīgs par Svētā Marka bazilikas saglabāšanu: “Pagājušajā gadā bazilika applūda 200 reižu. Ja nekas netiks darīts, mēs riskējam pazaudēt milzīgu vēsturisko mantojumu, tostarp 13. gadsimta mozaīkas.” Bet vēsturiskā kafejnīca “Quadri” ir pirmais ēdināšanas uzņēmums, kurš applūst, tiklīdz ūdens līmenis ceļas par 85 cm. “Katru reizi mēs zaudējam četras darba stundas, bet algas visiem 25 darbiniekiem jāmaksā tāpat. Un arī zāles sienas gleznojums šogad ir ļoti sabojāts,” skumst kafejnīcas īpašnieks Rafaele Alajmo.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
Lasīt citas ziņas

Uzņēmēju pamanīto plūdu barjeru sistēmas neefektivitāti pašreizējā situācijā apstiprinājusi apvienība “Jaunā Venēcija”, kurai Itālijas valdība ir uzticējusi aktīvi rūpēties par Venēcijas lagūnas aizsardzību un arī par Venēcijas pilsētas saglabāšanu. Apvienība uzskata, ka vienu vainīgo notikušajā būs neiespējami atrast, un ļoti iespējams, ka pēc problēmas nākšanas atklātībā dažādas iestādes, kas piedalās “Mozus” projektā, sacentīsies atbildības novelšanā uz pārējām. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem apvienība redz iespēju pacelt plūdu barjeras elastīgākā režīmā, piemēram, ūdens līmenim paceļoties par 90 nevis par 110 centimetriem, taču pret šādu iespēju iebilst dabas aizsardzības speciālisti. Šajā gadījumā barjeras tiktu paceltas ļoti bieži un paliktu paceltas ilgstoši, kas nozīmētu dabiskās ūdens plūsmas apturēšanu un stāvoša ūdens baseina izveidošanos, kas negatīvi atsauktos uz apkārtējo vidi. Bet, ja dabas aizsardzības iemeslu dēļ plūdu barjeru sistēma tiks pacelta tikai pie 110 centimetru atzīmes, Svētā Marka laukums un liela daļa no Venēcijas vēsturiskā centra turpinās applūst.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.