Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Sestdiena, 18. novembris, 2017
4. novembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Mulsināšanas indekss (2)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Monika Zīle

Iespējams, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) beidzot atviegloti nopūšas – skolu tīkla optimizācijas nepieciešamību svaigi pētījušais ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs pats gatavs skaidrot vietvaru vadītājiem Latvijas mācību iestāžu apvienošanas vai slēgšanas lietišķo pusi. Tā kā zinātnieks brīvprātīgā drosmē faktiski uzņēmies peramā zēna lomu – viņam pēc saprašanas vajadzēs atbildēt uz dažādiem nepatīkamiem jautājumiem un dzirdēt sašutuma replikas –, pašam ministram nu iespēja vēl jaudīgāk izpausties citu izglītības sfērā pieteikto pārmaiņu sakarā. Jaunais mācību programmu saturs, kārdinošās pedagogu algas n-tajā gadā, audzēkņu gudrības gaismu izstarojošās nākotnes skolas – sapņi, kuru tēlu atdzīvināšanā publiskajā telpā ministrs Kārlis Šadurskis varētu pasniegt meistarklasi amatpersonām ar nabadzīgāku valodas bāzi.

Tiešām, kas ministrā klausās pirmo reizi, tam varbūt sajūsmā aizkrīt dvaša, lūkojoties uzzīmētajā apvārsnī. Bet ierindas skolotājiem un bērnu vecākiem šie priekšnesumi nozīmē tikai neskaidrību turpināšanos. Runas par skolu tīkla optimizāciju ilgst jau gadiem. Lai gan daudz iets pa riņķi, būtībā mīņājoties uz vietas, tomēr iegūti reformas vajadzību apstiprinoši pētījumu skaitļi. Ir diagrammas un kartes, ir šo soli jau spērušo igauņu pieredzes izklāsti, kas mudina rīcībai – ja patiešām to vēlas. Šķiet, visa jau pārpārēm, lai liktu punktu un vērienīgo pārmaiņu gaidu izmocītajiem paskaidrotu: kā TAS notiks – secīgi, soli pa solim. Taču, dzirdot ministrijas murminošo retoriku, rodas pamatotas bažas, ka Vaļņu ielas namā varbūt nemaz nav ne optimizācijas stratēģijas, ne konkrēta plāna. Ja, tik ilgi muļļājot skolu tīkla sakārtošanu, ministrija joprojām piemin pašvaldību pārliecināšanas nozīmi, tad – cik ilgi vēl turpināsies pedagogu spīdzināšana? Brīnums, ka simti skolotāju ilgstošā neziņā par savu profesionālo nākotni tomēr spēj strādāt. Nojauta čukst priekšā, ka līdz vēlēšanām tīkla reformas ūdeņi diezin vai jūtami sakustēsies un arī nākamo mācību gadu daudzas skolas sāks zem pusmastā noslīdējušā pārmaiņu karoga.

Ja kāds nolemtu veidot sabiedrības mulsināšanas un tracināšanas indeksu, IZM ir visas izredzes dabūt visaugstāko ciparu. Iestrēdzis tik daudz pieteikto pārmaiņu, ka valsts izglītības sistēma drīz izskatīsies pēc tautas pasaku nama, kur nelabais naktī nojauc pa dienu uzbūvēto – rosība notiek, bet spāru svētku termiņš joprojām miglā. Tiesa, pa burzmu ministrija, ierastajā aplinku neizlēmīgumā piesaucot vajadzību valsts finansētajās izglītības iestādēs beidzot pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, iemanījās reanimēt jau krietnu laiku ar elpas trūkumu sirgstošo krievu skolu aizstāvju kustību un uz paplātes pasniedzot Tatjanas Ždanokas domubiedriem zeltītu ceļa spieķi nākamo Saeimas vēlēšanu trasē. Viņiem – var nešaubīties! – būs gan rīcības stratēģija, gan taktika. Atšķirībā no IZM, kura laipo un taustās, tēlojot nedzirdam jau sakramentālo jautājumu: kā īsti TAS notiks?

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tas jau latviešu dabā: apšaubīt un kritizēt jebko, kas tiek plānots pašu zemē. Un ar visu krūti lielīt to pašu, ja tas veikts, teiksim, kaimiņos. Kaut vai vistuvākos … tā, lūk, Monika!

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

Draugiem Facebook Twitter Google+