Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. augusts, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Šobrīd daudz vairāk prasītos sociālā kustība “Paldies Tev, ka uzturi Latviju!” (10)

Ilustrācija no gributeviatpakal.li.lvIlustrācija no gributeviatpakal.li.lv

Daudzie no Latvijas aizbraukušie, protams, ir liela valsts un sabiedrības sāpe, un viņu prombūtnes aplūkošanā noieti vairāki etapi – no izmisīga apmulsuma par emigrantu lielo straumi līdz politiķu pusvārdos atzītai nevarībai to apturēt pašreizējos ekonomiskajos apstākļos un dīvainiem svešumā dzīvojošo tautiešu pielabināšanas žestiem. Viens patlaban vērojams tuvplānā Latvijas Institūta (LI) izpildījumā – jūlija beigās pieteiktā sociālā kustība “Gribu Tevi atpakaļ!” ir visnotaļ mīklaina un mulsinoša, skatoties no jebkuras puses. Pirmkārt tādam aicinājumam jābūt papildinātam ar konkrētu piedāvājumu, kura te nav, – par darbu runājot. Kaut gan LI mājaslapā teikts, ka kustību atbalsta uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas, patiesībā uz labi atalgotām vietām var cerēt vienīgi mājās pārbraukušie augsta līmeņa speciālisti. Vēl nesaprotamākas līnijas kustības vaibstos ievelk mudinājums sūtīt ārzemēs dzīvojošiem radiem un paziņām LI mājaslapā atrodamās mākslinieka E. Megņa atklātnes ar jau zināmo aicinājumu. Nesākšu komentēt šo pasta balodīšu izskatu, kas jau pietiekami apsmaidīts sociālajos tīklos. Tikai gribētos noģist, kā kustības projekta vadība iztēlojas šo sūtījumu adresātus. Tie, kam joprojām cieša saikne ar tuviniekiem šeit, nav tukšu saukļu mērķauditorija. Tāpat diezin vai būs daudz cilvēku, kuri personīgi aicinās atpakaļ pavirši zināmus emigrantus, ar šo sūtījumu daļēji uzņemoties atbildību par sekām.

Labi apzinos, ka šīs kustības kritika ir, maigi sakot, slidena padarīšana un tāpēc vēl nav izpelnījusies nopietnu aplūkojumu. Jo pretī var saņemt pliķi: jūs tātad uzskatāt, ka nekas nav jādara aizbraucēju atgriešanai mājās, un lai viņi tur paliek mūžmūžos, vai ne? Noteikti jādara, taču nevis “kaut kas”, ar ko minētā sociālā kustība slima jau piedzimstot, bet jāsper ļoti konkrēti soļi Latvijā dzīvojošo labklājības celšanai. Tās līmeņa paaugstināšanās līdztekus birokrātiju mazinošām reformām valsts pārvaldē un uzņēmējdarbību veicinošam nodokļu režīmam ir daudz pievilcīgāki tēvzemes magnēti nekā sentimentālas uzrunas un jancīgi pasta ­sūtījumi.

Taisnību sakot, šobrīd daudz vairāk prasītos sociālā kustība “Paldies Tev, ka uzturi Latviju!”. Jo pat stingrākajiem patriotiem jau sāk aptecēties dūša un gribas uzsist dūri galdā: kad vara beidzot pamanīs arī tos, kuri sīksti turas Latvijas zemē par spīti visām grūtībām? Tiešām, ķibeles drūzmējas bariem: tiklīdz viena piebeigta, pie sliekšņa brēc nākamā. Ekonomiskās krīzes laikā valdība kūpošām galvām lāpīja budžetu. Krīze it kā atkāpās, bet valdības niķis grābt iedzīvotāju maciņā palika, un dienas kārtībā nāca bēgļu izmitināšanas raizes. Tām blakus, vēl skaļi nenosauktas, dīgst ar tautiešu atgriešanos saistītās problēmas: daži būtu mājāsbraucēji, ja valsts piedalītos atceļa finansējumā. Bet naudu visām vajadzībām gādā šeit dzīvojošie, kuri pat svētku uzrunās reti izpelnās skopu valsts pirmo amatpersonu paldies.

Īsti nezinu LI jaunā projekta politiskos vecākus. Runā, ka ideja piederot partijai, kuras popularitāte bīstami zvāļojas pie skuju takas robežas.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Diemžēl tads iespaids rodas- lai mana valsts gribētu mani, ar nodokļu maksāšanu tepat nepietiek vis. Jākļūst vismaz par emigrantu.

  2. Biju gaidījusi no Monikas ko labāk uzrakstītu. Kāpēc uzsver aizbraukušo sūtīto naudu radu atbaltam uz LV? Manuprāt, ja radu atbalsts būtu jau bijs, tepat Latvijā, tad varbūt nemaz nevadzētu braukt uz ārzemēm.

    • Papētiet statistiku par naudas summām , kas Latvijā ieplūs no ārzemēs strādājošiem /dzīvojošiem ! Nav M.Zīlei te ko pārmest.

  3. Daudzi izglītoti patrioti ir prom ,neizturēja ņirgāšanos. Zinu tieši!

  4. Aicinājums domats uz ārzemēm studēt aizsūtīto atvašu darbiekārtošanas vajadzībām.Diez vai normāli cilvēki atgriezīsies valstī,kur pensijas ir zemākas kā kolchozniekiem,kur pensionētos darba invalīdus mirdina bez zālem un medicīniskās,kur kompartijas no valsts izdzītajiem neatkarības aizsācējiem ir liegts saņemt Latvijas pensiju,bet garantētā alga pie Eiropas cenām ir tropisko,mazattīstīto valstu līmenī.Murgojiet vien tālāk,jo patiesību taču nedrīkst paust,kur nu vēl apmaksat!

  5. Patriots Latvijā Atbildēt

    Trāpīgs un sāpīgs vērtējums. Diemžēl autorei var piekrist.

  6. Monikas Zīles senilo konjunktūras ideju atblāzmas..
    Banālas muļķības kā visa Moņas rakstniecība…

  7. varturu nelietība Atbildēt

    Uz papīra rūpējās par aizbraukušajiem, bet īstenībā
    dzen atlikušos aizbraukt prom.
    Šmauc ārzemniekus ar pseido rūpēm par savējiem !

  8. Nacionālās partizānes mazdēls Atbildēt

    Negribu atpakaļ krievu okupantus un kolonistus. Gribu, lai vēl Latvijā palikušie visi okupanti un kolonisti vācas prom no latviešu un līvu tautu zemes!

  9. ”naudu visām vajadzībām gādā šeit dzīvojošie” – ko tad tie aizbraukušie tik daudz sūta gan graudā , gan naudā ?
    šeit dzīvojošie taču tērē un izšeftē arī, tiek pie tūkstošiem pensijās – vai nu tik vienkāršs tas dalījums būs ?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+