Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. maijs, 2014
Drukāt

“Ļoti ceru, ka Putins apstāsies”. Saruna ar Lielbritānijas ministru Endrū Murisonu (10)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saruna ar Apvienotās Karalistes Starptautiskās drošības stratēģijas ministru Endrū Murisonu, kurš nesen viesojās Latvijā, lai parakstītu līgumu par plašāku sadarbību militārajā jomā.

– Kādi, jūsu skatījumā, notikumi Ukrainā ietekmējuši drošību Eiropā?


– Briti ir ļoti vīlušies par to, kas notika Krimā un notiek Ukrainā. Mēs cerējām, ka Putins veicinās sadarbību ar Rietumiem un tas notiks, balstoties uz starptautisko noteikumu sistēmu, no kuras Krievijas pārticība būtu garantēta. Pēdējie notikumi mums visiem ir sarūgtinājuma avots. Ir skaidrs, ka jādod sava atbilde. Svarīgi, ka NATO dalībvalstis apstiprina cita citai, ka Ziemeļatlantijas līguma piektais pants ir neaizskarams. Tā ir vitāla mūsu kopējās drošības sastāvdaļa. Lielbritānija jau pašā sākumā ir devusi savu ieguldījumu, nosūtot Baltijas gaisa telpas aizsardzībai savus “Eurofighter Typhoon” iznīcinātājus un AWACS lidmašīnu. Runājot par Ukrainu, ceram, ka prezidenta vēlēšanas 25. maijā notiks raiti. Ir grūti noskatīties uz to, ka Krievijas intereses ilgtermiņā ir turpināt traucēt situācijai Ukrainā. Es ļoti ceru, ka Putins apstāsies.

– Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?


– To iespējams panākt, izmantojot ekonomiskās sankcijas, kurām būs iespaids uz Krievijas ekonomiku. Kad viņš sapratīs, ka tas nav viņa interesēs, tas ietekmēs arī viņa uzvedību Ukrainas jautājumā. Esmu ļoti gandarīts, ka ES un EDSO turpina savu misiju Ukrainā. Tai jāzina, ka starptautiskajai kopienai rūp notiekošais un cilvēku labklājība.

– Kā esošā krīze Ukrainā izskatās no militārā skatupunkta?


– Tā noteikti atgādināja, ka Krievija mums paliek militārais drauds. Mēs cerējām, ka Krievija kļūs par vienlīdzīgu starptautiskās kopienas biedru un iesaistīsies ekonomiskajā sadarbībā ar visu pasauli. Tagad Krievija ar savām darbībām sevi ir izolējusi un kļuvusi par draudu. Tas nozīmē, ka ES un NATO atkārtoti jāpārvērtē attieksme pret Krieviju, un tas jau notiek.

– Tiek runāts arī par “informatīvo karu”…


– Saprotams, ka Krievija ir ļoti izveicīga, lietojot propagandu. Tā ir arī lietojusi Ukrainas krīzes kontekstā kiberuzbrukumus. Mums jābūt spējīgiem atbilstoši reaģēt šiem izgājieniem. Mēs reizēm neesam tik labi kā oponenti, lai izplatītu savas ziņas. Mūsdienās izaicinājums ir stratēģiskā komunikācija – kad ir tāds spēlētājs kā Krievija, kas ir ļoti izveicīga šajā jomā. Mums šajā spēlē jābūt priekšā Krievijai.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

 

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Cerība mirst pēdējā Atbildēt

    Čemberlēns arī cerēja!

  2. ka tik nenākās to Lilipu†leru apstādināt!

  3. Nav par Krieviju. Cerība nav motivācija kaut ko nedarīt, tas ir rezultāts pēc labi paveikta darba!

    Krievijas gadījumā cerība ir tad, ja darbojas plāns A, B, C, D un E, kur katrs no tiem iespējamos iebrukuma zaudējumus padara daudzkārt lielākus par varbūtējiem ieguvumiem. Tā ir cerība!

  4. nu jau ta pat ka delfos, nelauj ievietot patriotiskus komentarus

  5. Atkal 4 kangari komentejuši ,kas ir par Krieviju!

  6. Es atkal ļoti ceru, ka kādi patriotiski krievi to velnu novāks.

  7. Iracionālas cerības. Ja kā politiķis ir lasījis stratēģijas grāmatas, tad sapratīs ka cerību radīšana ir veids kā pārsteigt nesagatavotus.

  8. Atslēgas vārds visai šai vervelēšanai ir “CERU”.

Draugiem Facebook Twitter Google+