Mūžībā aizgājusi leģendārā kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane 4
Īsi pirms savas deviņdesmit sestās dzimšanas dienas mūžībā aizgājusi leģendārā Latvijas kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane (18.02.1922-16.02.2018), šodien vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz zinātnieces ģimeni.
Ar ārkārtīgi plašām zināšanām un harismu apveltītā Freimane bija ikona vairākām pēckara paaudzēm, kas pie viņas apguva teātra vēsturi un apmeklēja viņas veidotos leģendāros kinolektorijus.
Ebreju izcelsmes zinātniece dzimusi 1922.gadā Rīgā, jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē, un savas atmiņas no bērnības un izdzīvošanu holokaustā viņa aprakstījusi autobiogrāfijā “Ardievu, Atlantīda!”, kas iznāca 2010. gadā un tulkota vairākās valodās, kā arī pārtapusi operā “Valentīna”.
Valentīna Freimane bērnībā Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs strādāja vācu kinokompānijā UFA, pēc Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1935. gadā atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas laikā Valentīnai Freimanei izdevās izglābties, slēpjoties pie vairākiem rīdziniekiem, arī pie vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa.
Absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, strādāja par žurnālisti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, bija teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījās kinoforuma “Arsenāls” dibināšanā un darbībā.
