Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. decembris, 2013
Drukāt

Nākotnes kosmosa lidojumi: cauri ”tunelim” ātrāk par gaismu

Kāpurejas teorija pamatojas atziņā, ka telpu iespējams izliekt gluži kā papīra lapu. Tad cauri izveidotajam ”tunelim” objekts pārvietosies no ceļojuma sākuma vietas uz beigu vietu daudzkārt ātrāk, nekā vajadzīgs gaismai, lai šo pašu ceļu veiktu taisnā līnijā.Kāpurejas teorija pamatojas atziņā, ka telpu iespējams izliekt gluži kā papīra lapu. Tad cauri izveidotajam ”tunelim” objekts pārvietosies no ceļojuma sākuma vietas uz beigu vietu daudzkārt ātrāk, nekā vajadzīgs gaismai, lai šo pašu ceļu veiktu taisnā līnijā.

Autors – Māris Zariņš

Tīmekļa vietnes “www.esoreiter.ru” komentētājs Sergejs Vasiļenkovs ir pārliecināts par to, ka nākotnē kosmosa kuģi pārvietosies ātrumā, kas pārsniedz gaismas ātrumu.

Salīdzinājumā ar attālumu līdz zvaigznēm, gaismas ātrums ir niecīgi mazs. Ceļš līdz tuvākajām kaimiņu zvaigžņu sistēmām – piemēram, Alfa Centaura – ilgs četrus gadus gaismas ātrumā. Lai šāds lidojums ilgtu ne vairāk par nedēļu, tam būs vajadzīgs attīstīt ātrumu, kas ir… vismaz 25 tūkstošus reižu lielāks par gaismas ātrumu! Savukārt tuvākā apdzīvojamā planēta no Zemes var būt 25 – 200 gaismas gadu attālumā.

Taču pārgaismas ātruma kosmiskie lidojumi gluži teorētiski ir iespējami. Zinātnieki izvirzījuši divas pamata teorijas, kas nākotnē ļaušot īstenot šādus lidojumus, proti – kāpureja un vārpstveida griezējdzinējs.

1. Kāpurejas teorija pamatojas atziņā, ka telpu ir iespējams izliekt gluži kā papīra lapu, tādēļ lidojuma sākuma un beigu vietas sakritīs vai arī būs ļoti tuvu viena otrai. Un tad cauri izveidotajam “tunelim” objekts pārvietosies no ceļojuma sākuma vietas uz beigu vietu daudzkārt ātrāk, nekā vajadzīgs gaismai, lai šo pašu ceļu veiktu taisnā līnijā.

2. Vārpstveida griezējdzinējs pagaidām ir izteikti zinātniski fantastiska teorija par tāda dzinēja iespējamību, kas dos iespēju nokļūt no viena Visuma punkta kādā citā ātrāk par gaismu.

Futurologi pieļauj, ka kaut kad nākotnē cilvēkiem būšot iespējas pārvarēt gigantiskus attālumus telpā, izmantojot kādu no šiem diviem veidiem. Katrā ziņā abi šie veidi ir savstarpēji līdzīgi tādā ziņā, ka abi balstīti Einšteina relativitātes teorijā (kas gan, jāpiebilst, mūsdienās jau ir nopietni apšaubīta un pamazām sāk zaudēt savas pozīcijas).

Nopietns ir arī jautājums par enerģiju, jo vēl jārisina, kā samazināt barošanas patēriņu un izveidot un lietot nepieciešamo “negatīvās enerģijas” lādiņu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus pārgaismas ātruma dzinēju darbībai.

Patiesībā ir jāiedomājas literārās vai kino fantastikas kosmosa kuģis, kurā apkalpe tajā staigā tā, it kā tas atrastos uz Zemes un nekur nelidotu. Tas nozīmē, ka nākotnes kosmosa kuģi savas apkalpes locekļu ērtību vārdā spēs radīt paši savu gravitācijas lauku, jo dziļi kosmosā tādu lauku nav.

Ja ņem vērā, ka nākotnē būs iespējams izveidot paātrinājumu kosmosa kuģa iekšienē, nevajadzētu būt arī īpašām problēmām ar tā paša spēka izmantošanu ārpus kuģa, tādējādi arī īstenojot lidaparāta pārvietošanu Visumā. Tāda “bezraķešu” dzinēja izgudrošana būs īstena revolūcija kosmisko ceļojumu tehnikas attīstībā.

Turklāt jau tagad jāsāk izstrādāt pilnībā jauns enerģijas uzkrāšanas un izmantošanas paņēmiens, lai varētu īstenot pārgaismas ātruma lidojumus Visumā. Kodolreaktori joprojām ir iespējami reālākais, taču aizvien arī nedrošākais veids, savukārt vakuuma kvantu enerģētika vēl ir maz izpētīta un nopietna tās apgūšana tikai sākusies.

Vēl nāksies pagaidīt, bet – svarīgi, ka gluži teorētiski tas viss ir pilnībā iespējams. Cilvēcei ir uz ko tiekties…

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+