Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. jūlijs, 2016
Drukāt

NATO Varšavā “novelk līnijas” (1)

Foto - Valsts prezidenta kancelejaFoto - Valsts prezidenta kanceleja
Uzziņa

Ko NATO nolēma Varšavā
Polijā un Baltijas valstīs izvietos četrus starptautiskos bataljonus vairāk nekā 4000 vīru sastāvā. Polijā bataljonu vadību uzņemsies ASV – ap 1000 karavīru un atsevišķās tanku brigādes štābs, plus ap 150 britu karavīru. Par Latviju atbildīgā būs Kanāda – 450 kanādiešu karavīri, kā arī vēl Polijas, Itālijas, Dānijas, Portugāles vai Francijas karavīri. Vācijas komandētajā bataljonā Lietuvā dienēs 500 vācu, 200 beļģu, 100 līdz 150 nīderlandiešu, ap 150 franču karavīri, iespējams, savus atsūtīs arī Luksemburga un Norvēģija. Igaunijā Lielbritānijas vadītā bataljonā dienēs 500 britu, 200 dāņu un ap 150 franču karavīri.
Misija Afganistānā tiks turpināta, uzturot tajā ap 12 tūkstoš karavīru. Līdz 2017. gadam NATO turpinās apmācīt, bet līdz 2020. gadam finansēt Afganistānas drošības spēkus.
Alianse pārņem no ASV Eiropā veidojamās pretraķešu aizsardzības sistēmas komandēšanu.
Sadarbība ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju arī turpmāk tiks stiprināta, tomēr jautājums par divu pēdējo uzņemšanu NATO vai virzību uz to netika aplūkots.

Baltijā un Austrumeiropā ilgi gaidītā NATO dalībvalstu līderu tikšanās piektdien un sestdien Varšavā ir skaidri parādījusi Rietumu vēlmi atturēt Krieviju no tālākiem agresīviem soļiem, un Varšavas samita lēmumi tāpat ir signāls Maskavai, ka cerības uz Rietumu militārās alianses sašķeltību nav piepildījušās.

Kā “līniju novilkšanu” un “gudras reālpolitikas” izpausmi divdesmit astoņu NATO valstu sanāksmes lēmumus raksturojis “Deutsche Welle” apskatnieks Bernts Rīgerts, kurš ir pārliecināts, ka Varšavas samits nenozīmē jauna aukstā kara sākumu. Galvenā izšķiršanās par četru bataljonu – vairāk nekā 4000 vīru – starptautiskā alianses kontingenta nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm, kas izjūt Krievijas apdraudējumu, protams, nespētu apturēt liela mēroga militāro agresiju, taču tie demonstrē NATO vienotību un situācijas izpratni. Ārvalstu mediju komentāros tiek atzīmēts, ka gan Polijai, gan Baltijas valstīm ir vēsturiskās pieredzes radīta piesardzība. Alianses vadība nez vai nopietni tic, ka Krievija izšķirtos par atklātu iebrukumu vai hibrīdkaru, tomēr tieši neapdraudētās Rietumu NATO dalībvalstis respektē Baltijas valstu un Polijas satraukumu.

Karaspēka nosūtīšana uz Igauniju, Latviju un Lietuvu ir tīri simbolisks akts, Somijas sabiedriskajai raid­organizācijai “Yle” komentējis drošības eksperts Peka Visuri: “Tā faktiski ir tikai karoga parādīšana – zīme, ka galvenās NATO valstis vēlas palīdzēt mazākām alianses dalībvalstīm. Tas ir diezgan izlēmīgs solis, taču, ja kaut kāda iemesla dēļ šajā reģionā sāksies karš, šis karaspēks nedos nekādas stratēģiskas priekšrocības.” Visuri arī norādījis, ka Krievijai būtu bezjēdzīgi iebrukt Baltijas valstīs: “Baltijas jūra Krievijai ir ļoti svarīga kā eksporta ceļš, un tās ekonomiskā sadarbība ar Vāciju ir ļoti produktīva. No šāda viedokļa raugoties, ne Krievijai, ne NATO nav jēgas sākt karu Baltijas jūras reģionā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. atkal un vēl joprojām Atbildēt

    “Maitas putni karu ķērca” ~
    SILES rukšķu varza brēca:
    “Jeņķu “bosi” karot taisās,
    Mums pa “shēmu” jāpamaisās!”

    “Maitas putni karu sauca” ~
    SILES rukšķi ‘gaisu jauca’:
    “Jevro “šefi” karot grasās,
    Mums – kaut “buferzōna” prasās!”

    Maitas putni KARU ķērca,
    Knābjus asinsplūdos mērca,
    Līķus plosot, mošķu barā,
    Aptrakuši, bezsakarā…

    (O.M.©)

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+