Viena no valstīm, kas Varšavā nonāca uzmanības centrā, bija Kanāda ar tās izšķiršanos uzņemties starptautiskā bataljona vadību Latvijā. 450 kanādieši Latvijā būs lielākā karaspēka vienība, ko šī valsts izvietojusi Eiropā pēdējos vairāk nekā desmit gados. Laikraksts “Ottava Citizen” lēš, ka šī misija varētu būt gara – ilgt gadus vai pat gadu desmitus. Kanādiešu solis izpelnījies ASV prezidenta Baraka Obamas uzslavu, viņš izteicās, ka sagaida arī citu valstu, “kas tērē aizsardzībai mazāk par 2%”, sekošanu Kanādas piemēram. Kaut pašā Kanādā ir vērojama diskusija par to, vai “vairāk Kanādas” pasaulē nepieciešams, šīs valsts premjers Džastins Trudo žurnālistiem noraidījis baumas, ka Otava nemaz lāgā nav gribējusi uzņemties tādu misiju: “Mēs pastāvīgi esam demonstrējuši vēlēšanos dot savu ieguldījumu, izvietot mūsu karavīrus dažādās vietās. Iespēja būt daļai no starptautiska projekta, vadot šādus centienus Latvijā, ir tieši tas, ko mēs uzskatām par iespēju Kanādai veicināt drošību un stabilitāti. Mēs jau no paša sākuma bijām noskaņoti pret to pozitīvi.” 1
Varšavas apspriede parādīja, ka NATO vairs nepošas paplašināties un no tāda viedokļa Krievija var būt apmierināta ar sanāksmes iznākumu. Gruzija un Ukraina pārskatāmā nākotnē paliks ārpus alianses. Situācija nemainīsies, kamēr tajās būs iesaldētie konflikti – attiecīgi Abhāzija, Dienvidosetija un Krima, Austrumukrainas apgabali. Ukrainas prezidents Petrs Porošenko pēc samita izteicās: “Simboliski, ka mēs pieņēmām lēmumu vairāk padziļināt īpašās partnerattiecības starp NATO un Ukrainu. Mēs piekritām sākt procesu, kas ļaus Ukrainai saņemt padziļināta partnera statusu ar padziļinātām iespējām. Tas nozīmēs daudz ciešāku sadarbību ar alianses dalībniekiem.” Pēc pēdējām aptaujām, Ukrainā dalību NATO atbalsta 53% iedzīvotāju. Pirms diviem gadiem – 13%. Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja, ka Polijā un NATO struktūrās aug pārliecība par Ukrainas uzņemšanu, tomēr jāņem vērā, ka pat starp pašiem Ukrainas politiskajiem spēkiem nav pārliecības par šādu soli. Kas attiecas uz Gruziju, tad tā atrodas “virzības etapā”.
Četri jauni bataljoni pie tās robežām, protams, nav spējīgi radīt draudus Krievijai, tomēr Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāves Marijas Zaharovas izplatītajā paziņojumā NATO pārmesta koncentrēšanās uz neesošiem draudiem no austrumiem: “Tikšanās sākotnējie rezultāti liecina, ka NATO turpina dzīvot kaut kādā militāri politiskā aizspogulijā.” Tā vietā, lai koncentrētu savus spēkus “neesošu draudu no austrumiem savaldīšanai”, aliansei, pēc Krievijas ĀM domām, vajadzētu koncentrēties uz terorisma briesmām, kas nāk no dienvidiem, kā arī “miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropā”. Alianses politiķi to nedarot un tā demonstrējot “atrautību no patiesi nepieciešamajām NATO dalībvalstu pilsoņu vajadzībām pēc aizsardzības”. Maskava jau pirms samita apsolīja “militārpolitisku atbildi” NATO valstu kontingenta palielināšanai Baltijā un Polijā, tomēr pašā Krievijā apskatnieki atzīst, ka Maskavai nāksies grūti izrādīt ko vairāk par vārdiskiem paziņojumiem. Premjera Dmitrija Medvedeva valdība ekonomisko grūtību dēļ izskata iespēju iesaldēt valsts budžetu, bet tas nozīmē, ka 2019. gadā Krievijas militārais budžets faktiski samazināsies par 15% un paziņojumi par trīs jaunu divīziju izvēršanu pie rietumu robežām tā arī paliks tikai paziņojumi. Jāatgādina, ka 13. jūlijā Briselē gaidāmas NATO un Krievijas sarunas.
