Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. maijs, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Kampaņa pret Okupācijas muzeju (36)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Gunārs Nāgels

Ir pašsaprotami, ka dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, jo mums visapkārt ir draudzīgi kaimiņi un mēs nekad neesam bijuši okupēti. Mēs varam droši likvidēt mūsu armiju, jo dažiem modes ekspertiem nepatīk formas tērpu griezums.

Šādas divas domas nāk prātā, lasot par pēkšņi uzvirmojošo kampaņu likvidēt Latvijas Okupācijas muzeju. Dažam labam arhitektam nepatīk Gunāra Birkerta Nākotnes nama koncepcija, un viņi ir ar mieru mākslinieciskās gaumes dēļ upurēt iestādi, kas visvairāk darījusi, skaidrojot mūsu sāpīgo piecdesmit gadu okupācijas vēsturi Latvijas un ārzemju apmeklētājiem, skolēniem, skolotājiem, prezidentiem, vēstniekiem un dažādām ārzemju viesu delegācijām.

Tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi, lai šo valstiski svarīgo darbu apturētu, bet visu laiku it kā mierinot, ka kampaņa nav vērsta pret pašu Okupācijas muzeju.

Lai Latvijas Okupācijas muzejs varētu veikt pilnvērtīgu darbu, muzeja ēkai Latviešu strēlnieku laukumā ir vajadzīgs remonts un paplašinājums. Muzeja darbinieki bija sēdējuši uz koferiem jau daudzus gadus, sākumā dēļ Rīgas domes lēmuma nojaukt muzeja ēku, un vēlāk dēļ kurā katrā mirklī paredzētiem pārbūves darbiem.

Gunāra Birkerta projekts jau sen ir apstiprināts, telpas izplānotas, bet daudzus gadus stiepās tehniskā projekta izstrāde. Muzeja ēka pieder valstij, un tāpēc katrs celtniecības projekts ir pakļauts Latvijas Publiskā iepirkuma likumam, kuram ir stingri ierobežojumi ­pakalpojuma sniedzēja ­izvēlei.

Ticot solījumiem, ka tūlīt, tūlīt sāksies pārbūve, muzeja darbinieki 2012. gada novembrī pārcēlās no muzeja ēkas pagrabtelpām (bez logiem) uz pagaidu telpām bijušajā ASV vēstniecībā Raiņa bulvārī, kur arī iekārtoja ierobežotu pagaidekspozīciju.

Muzeja galvenais vēstījums ir tas, ka brīva, demokrātiska valsts nav nemaz tik pašsaprotama. Un tieši šo ziņu ir svarīgi dzirdēt gan cilvēkiem Latvijā, gan citur pasaulē. Mūsu pieredze par okupācijām dod mums pienākumu brīdināt tās valstis, kas nezina mūsu vēsturi un neapjēdz arvien pieaugušos reālos draudus pasaulē.

Nenonivelēsim Latvijas iespējas pilnvērtīgi piedalīties informācijas karā, jo mēs neviens nevēlamies sagaidīt tādu situāciju, kad informācijas karš pārvēršas reālā karā, ko jau piedzīvojusi Gruzija un tagad piedzīvo Ukraina.

Kādreiz domāju – tas ir tik pašsaprotami, ka visi latvieši centīsies stiprināt mūsu valsti. Izrādās, ka esmu kļūdījies.

Pievienot komentāru

Komentāri (36)

  1. Latvijas okupantiem Atbildēt

    un vinu kungiem tads okupacijas muzejs derdzas un vini daris visu lai to novaktu no tik loti redzamas vietas kada tas tagad atrodas. Bet tas ir mazliet parsteidzosi ka ir radijusies tik daudz viniem tie kolaboranti kuri gatavi piedalities pie patiesibas noslapesanas. Vismaz, sie lidzskrejeji ir paradijusies. Vinus vares atpazit pec vinu augliem.

  2. Gaužām simboliski, ka mēģinājums “nožmiegt” Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves darbus notiek akurāt “Lielā Tēvijas kara” beigu datumos. Izskatās, ka “atbrīvotāji”, viņu pēcteči un vienkārši – bezprincipu mankurti – sarosījušies ne pa jokam. Tak derētu atminēties, ka karš jau nebeidzās ne 1945. gada 8., ne 9. maijā, bet mežos turpinājās vēl vairāk kā 10 gadus. Latvija nepadevās toreiz, un nepadosies arī tagad.

  3. Gailes agresīvajai kampaņai, kurā tagad, lai viņu neatmasko interešu konfliktā (Tehniskās universitātes ēkas pārveide par Modernās mākslas muzeju, kam vajadzīga ārtelpa un nauda vēl nav piešķīrta, bet Okupācijas muzeja būvei – ir, un ar Mākslas muzeju saistītā jaunā arh. Gaile – ,,Zaigas G. vedekla”) kā ,,diskutants” uzdarbojas arh. Sīlis – it kā ne dumjšš arhitekts, šo to vērtīju lasījis, bet glums, cinisks un kompleksains (jūtas nenovērtēts) vīrelis. Kauns bija vērot viņa varas kāri un sīkos argumentus TV (izreklemētās Zaigas G. kā raidījuma dalībnieces) vietā raid. ,,100 grami kultūras”, piedraudot ar Straujumu (Gailes vīram Mārim zināmi sakari un prakse, kad valsts tika izzagta jeb sagrābta. Diemžēl bija premjers. Ceļoja ar jahtu pa pasauli. Nezin vai Lembergs to nefinansēja?
    Lūk, tagad laiks, ne tikai Sīļa (TV) sacītam: mēs !!! (kas ir ,,mēs”- padomisks termins?) izprojektēsim un uzcelsim (Okupācijas muzejam nauda); un Birkerta Darba svītrojumas !!!!, bet ,,viņu” varas izrādīšanai.
    Runā: ja Lembergam kāds Valsts prezidenta kandidāts neder, tad tas arī amatā netiks.
    Latvijai varētu būt Levits. Beidzot. Bet godīgs cilvēks lembergam neder. Skaidrs.
    Liekas, tad nu ,,gaiļu bizness” tagad saslēdzas ar uzbrukumu Okupācijas muzejam un tā veidotājiem, slēpjoties aiz arhietktūras glābšanas lozungiem, lai gan pēdējos 25 gados Gaile ar ,,glābšanu” nodarbojusies, lai iekārtotu Balasta dambi savai, Anri Lemb. un citām labām ēkām. Šeit bizness un privātie personības kompleksi nebija krasā pretrunā, un rezultāts nav slikts. Bet āžā kāja lien ārā – nu jau izpļaujot Okupācijas, Birkerta, modernisma, Straujumas etc. ,,jēdzienus”. Ja gaiļiem, sīļiem, valgumiem u.tml asins garšu apmierināsim, tad – kad Latvijai būs Valst prezidenta amata cienīgs Prezidents. Lūk, cik viss var būt/ir vienots. Arī ikviena no mums nostāja. Okupācija – turpinājums.

  4. Okupācijas muzejam ar neglīto ēku jābūt kā dadzim Vecrīgas acīs

  5. Okupācijas muzejam jābūt pašā Rīgas centrā, Daugavmalā!!!!!!

  6. Aber skauž godātajiem, ka Birkerts ar pāris betona klučiem spēj aizķert dziļāķ nekā niecības vispār spēj iedomāties… gribam vai ne, bet nākamajām paaudzēm mēs būsim tie, kas Gaismas pili atkal augšā cēla…

  7. Piekrītu Imim, Vešņakovs un viņa aizmugure berzē rokas par Zaigas Gailes “aktivitātēm”.

  8. Čečēniem, piemēram, Kadirovs ir aizliedzis pieminēt deportācijas. Var stipri nepaveikties, ja kāds mēģinās tajās dienās ko pateikt. Tā tad ir spēki, kuriem gribētos aizmirst vēstures atsevišķas lappuses. Pezidenta pils nodega remonta laikā, pienāca Okupācijas muzeja kārta. Kā tur viens gudrinieks bijis teikt: tauta ir viegli manipulējama, ja tai tiek atņemta vēsture.

  9. Okupācija izjauca kārtību ģimenēs,valstī- tāpēc muzejam jābūt Rātslaukumā un stilam nav nozīmes, paldies par šī kolektīva darbu,to novērtēs nākotnē- saprotu,cienu -atbalstu-

  10. Cik ilgi mēs gribam sev apkārt neiederīgus veidojumus? Tā ir kāda īpaša sadomazohisma forma?
    Ja jau kādam liekas , ka tas melnais klucis iederas Vecrīgā, jo tieši tāpēc , ka ir briesmīgs un visiem kaut ko atgādinās, tad varbūt atjaunojam arī karātavas Doma laukumā vai uzrokam 11.novembra krastmalu un ierīkojam tur ainavu, kad mūsu senči cīnījās pret bermonta-avaloviešiem?? Cilvēki , kur ir robeža? Cik tālu un ilgi jūs gribat atgriezties pagātnē? Un galvenais – kāpēc? Man šķiet svarīgāk ir skolās (īpaši krievu) bērniem/ jauniešiem pamatīgi mācīt vēsturi, bet izmantojot modernās tehnoloģijas atsevišķus objektus dabā izveidot 3D formāta video versijā – un skaties un mācies , kas , kur atradās un kā tas viss notika. Tāpēc jau nav pilnīgi viss jāatjauno tieši tā kā bija un tieši tur , kur bija.

    • Tauta(un arī indivīds) bez vēstures un saknēm ir ,piedodiet,zirgābols ceļmalā.Tāpēc muzeju vajag !

  11. Loti labs raksts. LaiLatviesi pardoma ka un kas mus ir apstradajusi.

  12. Interesanti, ka Vents Vīnbergs un Zaiga Gaile ne ar vienu vārdu nevēršas pret Rātslaukumā uz Grēcinieku ielas turpat blakus drīzumā būvējamo septiņstāvu viesnīcu, tur viņiem nav argumentu, bet Okupācijas muzejs šiem abiem renegātiem ir “jāizēd”!

    • Vai tā gailenīte palīdzēja gailītim ”garantēt” BB drošību ? Un tādiem mums būtu jātic?

  13. Nesaprotu kāpēc visi kangari tā uzēdušies OM, kas nebūt nav tgas nepievlcīgākais obfekts vecpilsētā. Vai drausmīgā RTU ēka nav kā tāds svešķermenis Vecrīgas un Daugavmalas ainavā? Vai pseidovecrīgas stilā celtās dzīvojamās mājas nav arhitektoniska parodija? Un ja kādam nepieciešama telpa izstādēm, tad zem Rātslaukuma ir tāda telpa, ka spēj tik aizpildīt. Un par to dažu grašu novirzīšanu represētajiem nevajadzētu tukši muldēt, jo tieši viņi atbalsta Birkerta projektu, kas tā duras acīs Gailei un co.

  14. Jāpadomā par nosaukuma maiņu. Occupation angliski ir nodarbošanās. Un Vecrīgā jāsaglabā Viduslaiku gaisotne. Vai nepietika, ka Ulmanis nonesa Doma laukuma apbūvi, tagad arī Rārslaukumā jābūvē pseidomodernas kastītes? Ideāla vieta muzejam ir Stabu ielas Stūra māja, starp citu, joprojām tukša.

  15. nesaprotu, kas īsti Latvijas arhitektiem aiz ādas, tik brutāli un neargumentēti (skat. Venta Vīnberga viedokli šodien Kultūras Dienā) vēršoties pret Okupācijas muzeju

    • Ietiektu raudzīties topošā Pēckara muzeja virzienā. To lobē Ušakovs, attiecīgi arī saprotams, no kurienes plūst nauda, un tā nav maza… Okupācijas muzejs ir tikai tāds mazs neērts sprungulītis riteņos.

  16. Okupācijas muzejam jāpaliek Rātslaukumā! Paldies Gunāram Nāgelam!

    • Tas melnais klucis diemžēl jau sen bija jānojauc! Neiederas viņš Vecrīgā. Diemžēl, bet tā tas ir.

      • Okupācijas muzejam tādam arī jābūt – kā neiederīgam elementam, ko var simboliski salīdzināt ar melnu zārku. Un īstenot Birkerta ieceri – blakus uzcelt Gaismas namu un Sarkanu sienu. Tas ir memoriāls, ne tikai ēka. Kā mūžīgs atgādinājums – kā vaļēja un nedzīstoša brūce tautas atmiņā! Pārtrauciet te runāt par šīs ēkas nojaukšanu! Es zinu, ka jūs esat Latvijas ienaidnieki un jums, protams, nepatīk šis nosaukums: OKUPĀCIJA. ROKAS NOST NO OKUPĀCIJAS MUZEJA!!!!

      • iEDERAS GAN! KĀ MŪŽĪGS ATGĀDINĀJUMS UN VAĻĒJA BRŪCE TAUTAS ATMIŅĀ.

      • Uzvaras piemineklis arī neiederas. Tātad – jaucam visu nost, kas neiederas?

      • Es domaaju, ka Tavu māju nojaukt būtu lietderīgāk jo tādiem tukšu salmu kūlējiem ,kā Tu, nevajag bāzties tur no kā viņi neko nesaprot. brauc un “dzīvo pie kremļa” .

  17. Latvija būtu vispateicīgākā vieta, kur uzsliet pieminekli visas pasaules CIETĒJIEM!;(((
    Bet ja nopietni, OM patiesi būtu pārvietojams uz Stūramāju, jo tā no apmeklētājiem bezmaz atkauties nevarēja, bet Rātslaukums jāsakārto atbilstoši tā vietai un pielietojumam.

    • OM jābūt tur, kur viņš ir – pašā Rīgas centrā, Rātslaukumā, un visiem pamanāmam. Stūra māja (vismaz daļēji) var būt OM filiāle.

    • Pilnīgi piekrītu! Nu tā jau tā Vecrīga ir sačakarēta ar visādām arhitektu kreizī iegribām un vēlmi pašapliecināties par katru cenu – pat neskatotie uz to , ka Vecrīga ir unesco mantojums. Nekad neesmu sapratis , kāpēc uztaisot sūdu par to jāpriecājas. Jā, mazs bērns par to lepojas – nes un rāda vecākiem , bet pieauguši cilvēki saprot , kas ir tiešām kulturāla vērtība. Nu nekad tas muzejs , tā kaste nav iederējusies tur , kur tā ir – diemžēl, bet tā bija sen jānojauc. Jā, Okupācijas muzejam ir jābūt un tam ir jābūt labiekārtotās telpās darbiniekiem un piemiņas liecībām par šo skarbo laiku – atbilstošā mikroklimatā! Bet tikai ne tur, kur tas ir tagad.

  18. Pilnīgas muļķības !!!! Okupācijas muzejam ir jābūt un Strēlnieku laukumā ir vieta, kur viņš atrodas ir pareiza. Mūsu tautas sāpe daudziem elementiem durās acīs – bet patiesība jau nu spēcīgi kož kaulos.
    To smago nastu ko iznesusi latviešu tauta ir sāpīga un reti kurais no ārpasaules to īsti sapratīs.
    Stūra māja var veidot cita veida muzeju par Padomijas burvīgi pavadīto laiku, kur mūs tik dāsni atbrīvoja no visa……..

    • Diemžēl Vecrīgā tāds melns klucis neiederas – tas neiet kopā ar Vecrīgas laikmetu un tā vēsturisko telpu. Tas klucis bija sen jānojauc! Un muzejam jāatrod atbilstošas telpas, tās jāsakārto, lai būtu labi apstākļi gan darbiniekiem, gan rekvizītiem.

      • Vai tad okupācija Latvijā iederējās? Īsta sakritība, ka pats okupācijas muzejs tik kroplīgs izskatās!

  19. Uzskatu, ka man kā cilvēkam, kurš bērmību pavadījis 60-to un 70-to gadu Vecrīgā, šeit ir kas piebilstams. Es gluži labi atceros šo tukšo Vecrīgas teritoriju, kuru no divām pusēm norobežoja baisi smagnējas Staļina laika ēkas. Tā bija nomācoša aina un Latviešu Sarkano strēlnieku (jā, patiešām, ‘sarkano strēlnieku’, ja kādam tas aizmirsies vai nav zināms) muzeja būvniecība un skulptūras uzstādīšana tobrīd daļēji atrisināja gan šīs tukšās telpas mēroga problēmu, gan arī pievienoja dominējošu modernas arhitektūras akcentu citādi lempīgajam fonam.
    Tomēr nu jākonstatē, ka vide vairs nav tā pati un Melngalvju nams kopā ar Rātsnamu veido jaunu telpu vecpilsētā, kura, neskatoties uz imitētajiem stiliem, tomēr kopumā ir autentiskāka par arhitektoniski samocīto Strēlnieku laukuma veidolu. Šobrīd uzsākt Okupācijas muzeja tālāku izbūvi būtu sociāls neprāts un nav svarīgi, kurā galvā vai galvās mājo šī neprātīgā doma. Projekts ir izstrādāts un, ceru, ka apmaksāts – ja ne tad tas ir jādara un jāpateicas tā veidotājiem. Un tad jābeidz ērmoties. Ne Rīgā, ne Latvijā nav piemērotākas vietas PSRS un nacistu noziegumu demonstrēšanai kā ‘Stūra māja’. Citas celtnes būs tikai sienas bez vēstures. Pārmest, ka vēršanās pret Okupācijas muzeja pārbūvi ir vēršanās pret vēsturisko piemiņu ir tukša demagoģija un izpratnes trūkums. Turklāt esmu pārliecināts, ka muzeja pārbūves naudu var izlietot būtiskākām vajadzībām – ja kādam pietrūkst iztēles, tad pateikšu priekšā: represētajām personām, kuras nu ir cienījamā vecumā, pienāktos kāds cilvēka cienīgs un valsts finansēts veselības aprūpes centrs.
    Nobeigšu ar to, ar ko iesāku – Vecrīga ir Rīgas vēsturiskais un emocionālais centrs un jādomā par tā plānveidīgu sakārtošanu. Vecrīgā vēl aizvien, 70 gadus pēc II Pasaules kara (!) Kungu ielā (starp Mārstaļu un Kalēju ielām) atrodamas nodegušo viduslaiku ēku drupas – tur nepieciešami līdzekļi, nevis utopisku un neracionālu projektu īstenošanai.

    • Atis laikam nezin, ka Rātslaukuma apbūvi Kārļa Ulmaņa laikos bija paredzēts nojaukt (izņemot, protams Melngalvju namu un Rātsnamu), un uzcelt tur Pilsētas valdes nama debesskrāpi. Ja nebūtu sācies karš un šī vieta nebūtu sabombardēta, tad vienalga, vēsturiskā apbūve būtu noārdīta, jo tika uzskatīta par “mazvērtīgu”. Vai tagad tur būtu jāsaceļ ķičveidīgs “viduslaiku” Disnejlendas variants, iznīcinot sava laikmeta AUTENTISKO un arhitektoniski ļoti vērtīgo bijušā Strēlnieku muzeja ēku? Noteikti NĒ!!! Ir jāīsteno arhitekta Birkerta izstrādātais projekts. Un pārtrauciet te muldēt par OM nojaukšanu!!!

  20. Liek aizdomāties, no kurienes aug kājas vēlmei padarīt Okupācijas muzeju vismaz nemanāmāku.
    Jā, Stūra māja it kā variants, taču – pamēģiniet katru dienu strādāt mājā, kur tikuši slepkavoti cilvēki! Tā aura vēl ir dzīva. Cilvēki jau ir dažādi, es nevarētu.

  21. Ja kaut kas tad tās vājās domas vien virmo ar iespējām apgrozīt kādus miljonus mākoņstūmēju projektos ar atbirumu, kā Milānā…
    Ja vienkāršāk – Okupācijas muzeju pārcelt uz stūra māju – īsti tajā vietā un šo ēku kā Strēlnieku muzeju saglabāt un rīkot tematiskās izstādes Latvijai zīmīgās dienās – katru mēnesi vai 2 garumā. Maināmās tēmas – baigais gads, strēlnieki I pasaules karā, Livonija,Kurzemes hercogiste.. u.t.t. tas vairāk Rīgas ciemiņiem un arī pašiem.
    Tam kultūras ministram vajadzētu plašāku domu un ar to saistītu rīcību .

  22. Sevišķi mūsu valsts ,,stiprinātāji ,, ir mūsu,, demokrātiski,, ievēlētie tautas kalpi ,kas tālāk ,,demokrātiski ,,ievēl mūsu prezidentu un citas augsti stāvošas amatpersonas,lai vēlāk pastrādātu visādas cūcības kā piemēram sākot celt un pēc brīža nojaucot izstāžu paviljonu Milānā un par tādiem ,,sīkumiem,, kas biezā slānī uzkrājušies un aizmirsti – digitālās televīzijas lieta, banku krahi ,3 miljonu latvenergo lieta,vilcienu iepirkumi u.t.t. Šī ir pati jaunākā Latvijas vēsture kurai arī pienākas muzejs kā piebūve pie okupācijas muzeja.

  23. Liekas ka zalie cilvecini ienemusi parak daudz strategiskus amtus Latvija, pirmam kartam Rigas domee, bet ne tikai

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+