Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

Ne tikai valstiskā audzināšana (2)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Jaunajā 12. Saeimā darbojas ne vairs Valstiskās audzināšanas apakškomisija, bet gan Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija.

Apakškomisijai mainījusies vadība, kā arī paplašinājušies uzdevumi. Iepriekšējā Saeimā līdzīgu apakškomisiju vadīja Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības (NA). Nu tās vadību pārņēmusi cita NA politiķe – Janīna Kursīte-Pakule. Vakardienas sēdē apakškomisija vienojās par veicamajiem darbiem.

Pirmkārt, apakškomisija turpinās gādāt par to, lai skolās tiktu ieviesta val­stiskās audzināšanas pro­gramma. Tā izstrādāta jau iepriekšējās Saeimas laikā, taču vēl jāapstiprina valdībā. Rihards Kols (NA) ieteica komisijai tikties ar informācijas tehnoloģiju speciālistiem, lai apspriestu iespēju veidot digitālus val­stiskajā audzināšanā noderīgus mācību materiālus. Netieši par Latvijas vēsturi un kultūru varētu stāstīt pat matemātikā, piemēram, liekot saskaitīt, cik ābolu ir Namejam un cik Lāčplēsim. Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) piebilda, ka šādu materiālu izstrādē vajadzētu iesaistīties arī Latvijas institūtam: tam mūsu valsts tēlu vajadzētu veidot un popularizēt ne tikai ārvalstīs, bet arī pašu mājās.

Otrkārt, jau pirmajā ziemas sesijas sēdē komisija spriedīs par to, vai valstiskās audzināšanas veicināšanai skolās nebūtu fakultatīvi jāievieš arī sava novada mācība. Suitu novadā jau tāda izstrādāta un veiksmīgi tiek īstenota. Jaunie alsundznieki apgūst novada vēsturi, kultūru, iepazīst vietējos ļaudis un pat tradicionālos ēdienus. J. Kursīte pieļauj: katrs novads varētu izstrādāt sava novada mācību. To apgūstot, skolēni tiktu arī valstiski audzināti – uzzinot vairāk par savu novadu, viņi vairāk uzzinātu arī par Latviju.

Treškārt, komisija vēlas aktivizēt jaunatnes politiku valstī. Tāpēc kādā no nākamajām sēdēm iecerēts uzklausīt ministriju pārstāvjus, kuri atbild par jaunatnes politiku un jauniešu nodarbinātību. Ilze Viņķele (“Vienotība”) gan norādīja, ka Latvijā ir tikai viens ierēdnis Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kurš atbildīgs par jaunatnes politiku. R. Kols ierosināja apdomāt iespēju izveidot struktūru, kas koordinētu darbu ar jaunatni. Citādi ir tā, ka kaut ko dara IZM, kaut ko Labklājības ministrija, bet nav vienotas pieejas, kā īstenot jaunatnes politiku. Turklāt valda arī informācijas trūkums, piemēram, IZM nemaz nezinot, cik jauniešu nevalstisko organizāciju Latvijā darbojas.

Tāpat apakškomisijas uzdevums varētu būt jaunatnes organizāciju stiprināšana. J. Vucāns atgādināja, ka iepriekšējās Saeimas darbības laikā izskanēja ideja par to, ka nepieciešams īpaši atbalstīt četras jaunatnes organizācijas: jaunsardzi, gaidas, skautus un mazpulkus. Šīm organizācijām vajadzētu būt garantētam valsts finansējumam. J. Vucāns piebilda, ka jaunsardzi diezgan dāsni atbalsta Aizsardzības ministrija, bet citas jaunatnes organizācijas cieš no finanšu trūkuma.

I. Viņķele norādīja: valstī nav atrisināta nevalstisko organizāciju finansēšana, tāpēc būtu jādomā ne tikai par jaunatnes organizācijām, bet visām NVO, no kurām daudzas tāpat veicina gan valstisko audzināšanu, gan pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos. Arvīds Platpers (“No sirds Latvijai”) sacīja: tā kā nav skaidrs, vai finansējums organizācijām būs, un arī tāpēc, ka ne visi bērni un jaunieši tajās iesaistās, vairāk tomēr jādomā par val­stiskās audzināšanas stiprināšanu skolās.

R. Kols aicināja sākt diskusiju par to, ka būtu jāmaina normatīvajos aktos minētais jauniešu vecums. Patlaban Latvijā par jauniešiem uzskata tos, kuri ir 13 līdz 24 gadus veci. Taču Eiropas Savienībā šis vecums ir 15 līdz 30 gadu. Latvijas nosacījumu dēļ tie, kas vecāki par 24 gadiem, nevar piedalīties, piemēram, ES finansētos pasākumos jauniešu bezdarba mazināšanai. J. Kursīte gan atgādināja: apakškomisijai nav tiesību iesniegt likumprojektus, tāpēc tā varētu šo jautājumu tikai izdiskutēt un tad rosināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lemt, vai jāierosina grozījumi likumā.

Kādā no nākamajām sēdēm komisija varētu apspriest arī vēsturnieka Ilgvara Misāna izstrādāto plānu ieviest valstisko mūžizglītību, kas paredz caur vēsturi attīstīt pilsoniskās prasmes.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jādara vienkāršāk kā filmās par nākotni. Pilsonību var iegūt tikai tas nepilsoņu ģimenē dzimušais kas ir dienējis armijā. Otrkārt ugstāko izglītību bez maksas var iegūt tikai tas , kas dienējis armijā , vai zemessardzē dienē. Lūzdzu dod Valstij un valsts dos Tev. Tas ir Godīgi.

  2. jautājum par skautiem un gaidām ir diskutējams – manuprāt, zināmā mērā notiek šo organizāciju funkciju dublēšanās ar Jaunsardzes funkcijām, Jaunsardze tomēr ir atbilstošāka Latvijas specifikai, integrētāka latvijas valstiskumā kopumā. Mazpulkus noteikti jāatbalsta daudz plašāk, jāveicina jauniešu dalība šajā organizačijā kā vispārpieņemta, nevis atsevišķu entuziastu iniciēta tikai atsevišķās vietās. Vienam no virzieniem vajadzētu būt – dot iespēju arī pilsētas jauniešiem saprast un iemīlēt lauku dzīvesveidu, organizējot dažādas vasaras nometnes, apmaiņas programmas ar zemniekiem ģimeņu līmenī, vasaras darba un prakses iespējas, utt.

Draugiem Facebook Twitter Google+