Neapstāties tikai pie vēstures 1
Tā pirmo raidījumu skatītāji novērtēja 13. oktobrī, un, jāsaka, atsauksmes ir diezgan labas. Nīgrāka savos interneta izteikumos bija vēsturnieku saime, taču uzņemšos risku teikt, ka visu tāpat zinošajiem vēsturniekiem šis raidījums nemaz nebija domāts. Pirms izteikt kritiskas piezīmes, tomēr jāpatur acīs, ka šāda izglītojoša, Latvijas vēsturei veltīta raidījuma eksistence jau ir pozitīva pati par sevi.
Nav mazsvarīgi, ka ”Melu laboratorija”, kuras autori uzsver, ka nepretendē uz vēsturiskās patiesības atklāšanu, bet piedāvā savas interpretācijas viegli uztveramā formā, ir kļuvusi par viena no nedaudzajām Latvijas vēsturnieku tribīnēm. Pirmajā raidījumā, kas bija veltīts Latvijas padomju un vācu okupācijai Otrā pasaules kara gados un abu režīmu propagandas klišejām, uzstājās 11 (!) vēsturnieki, ieskaitot rakstnieku Albertu Belu. Sakiet – vai bieži esat manījuši uzstājamies Latvijas vēsturniekus Latvijas masu informācijas līdzekļos? Ja neskaita ”Latvijas Avīzi” un ”Latvijas Radio”, tad tādi gadījumi ir ļoti reti. Sabiedrības vairākums šos ļaudis vienkārši nepazīst, kaut vidusmēra pilsoņa interese par vēstures lietām, kā rāda pieredze, ir gana liela. Tātad nav ko brīnīties, ka pat televīzijas ļaudis, raidījumu gatavojot, titros nepareizi min vēsturnieka Kārļa Kangera uzvārdu, bet Vēstures skolotāju biedrības vadītājs Valdis Klišāns pārtapis ”Mārtiņā”. Vainīgajiem atliek vien novēlēt nākamreiz būt akurātākiem.
Par pirmā raidījuma saturu runājot, var manīt, ka autori vēlējušies aptvert vienas stundas laikā neaptveramo, un vēstījums iznācis brīžiem juceklīgs. Nav arī konsekventas sekošanas sākumā izvirzītajai idejai parādīt, kā notiek atsevišķu vēstures notikumu falsifikācija kinohroniku kadros. Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins patiesi bija gandrīz vienīgais, kurš tam pievērsās. Raugi, 1944. gada oktobra Rīgas ”atbrīvošanas” kinohronika ir inscenējums, uzņemts vairākas dienas pēc notikumiem, turklāt padomju laikos rādītā ”Aiviekstes forsēšana” vispār tapusi kaut kur Krievijā.
“Melu laboratorijas” ciklā ir desmit tematiskas sērijas, demonstrējamas pa vienai katru svētdienu. Patiesībā sēriju varētu būtu krietni vairāk, ja raidījuma veidotāji tematikā pavirzītos vēl tuvāk mūsdienām. Kā liecina nesenā Lietuvas apmelošana telekanālā PBK demonstrētajā Krievijā tapušajā raidījumā ”Cilvēks un likums”, tad ”melu laboratorijās” darbs joprojām kūsāt kūsā. Kādēļ gan nepapētīt, kā radusies, attīstīta un izmantota leģenda, teiksim, par ”esesiešu maršiem” Rīgā?
