Ekonomika
Darbs

“Nebaltām dienām labāk uzkrāt pašam”. Pašnodarbinātie nevarot pavilkt nodokļu slogu 11

Sociālās aizsardzības sistēma Latvijā atsevišķām nodarbināto grupām joprojām nav motivējoša maksāt tā saukto sociālo nodokli. Gadu no gada aug Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto pašnodarbināto skaits, bet tikai niecīga daļa no tiem veic sociālās iemaksas, jo iznāk maksāt trīsreiz vairāk nekā algotam darbiniekam, par kuru daļu samaksā darba devējs. Labklājības ministrija (LM) lauzot galvu, kā iedabūt pašnodarbinātos sociālās apdrošināšanas sistēmā, taču pagaidām pārmaiņas nesola.

Darba tirgus mainās

Pērn janvārī VID bija reģistrēti 129 197 pašnodarbinātie, kas ir par 35% vairāk nekā vēl pirms pieciem gadiem. Eksperte sociālajos jautājumos Ruta Zilvere norāda – arī globālās tendences liecina, ka modernais darba tirgus aizvien attālinās no klasiskām darba devēja un ņēmēja attiecībām. Cilvēki biežāk savā darba mūžā maina darba vietas, tostarp nodarbinātības veidu (algots darbs, pašnodarbinātība, daļēja slodze, radošs darbs), kombinē strādāšanu vairākās darbavietās un dažādos statusos. Tāpat pieaug dažādu formu pašnodarbinātības īpatsvars darba tirgū un attīstās aizvien jaunas darba formas: dalīšanās ar darbiniekiem, to īrēšana, vienas slodzes dalīšana vairākiem cilvēkiem, gadījuma un īstermiņa darbi u. c.

Bet Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma nav draudzīga pašnodarbinātībai. Pašnodarbinātajam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme it kā ir zemāka – 31,13% – nekā algotam darbiniekam – 34,09% no algas. Tomēr situāciju apgriež kājām gaisā apstāklis, ka darbiniekiem lielāko sociālā nodokļa daļu (23,59%) nomaksā darba devējs, no paša darbinieka bruto algas atvelkot tikai 10,5%, kamēr pašnodarbinātajam valsts sociālajai apdrošināšanai visa nodokļa summa jāsedz pašam. Turklāt tikai algotam darbiniekam, maksājot VSAOI, garantēta aizsardzība visos apdrošināšanas veidos, pārējiem – jāpārmaksā un jāapmierinās vien ar daļēju apdrošināšanu.

Pašnodarbinātais dabū pārmaksāt

Attiecībā uz pensiju – ieguvums visiem sociālo iemaksu veicējiem būs vienāds, taču ieguldījums gan ne. Pašnodarbinātie var izvēlēties, cik naudas no ienākumiem par darbu nomaksāt sociālajā nodoklī. Ja mēneša ienākums nepārsniedz 380 eiro, nodokli var nemaksāt vispār. Ja saņem vairāk, nodoklis obligāti jāpiemēro vismaz šai minimālajai summai. Maksāt vai nemaksāt arī par pārējo ienākuma daļu – to izlemj pats pašnodarbinātais. Tomēr arī tad, ja maksā sociālās iemaksas vien no minimālās noteiktās summas, pašnodarbinātais dabū pārmaksāt. Piemēram, saņemot minimālo algu, pašnodarbinātajam mēnesī sociālajā nodoklī jāmaksā 118,29 eiro, tikmēr darba ņēmējs ar tādu pašu algu šķiras vien no 39,9 eiro, turklāt pašnodarbinātais atšķirībā no darba ņēmēja netiek apdrošināts pret bezdarbu un negadījumiem darbā. Tādēļ daļa pašnodarbināto, lai nepārsniegtu noteikto summu, izvēlas nereģistrēt savus ienākumus pilnā apmērā vai pat strādāt nelegāli.

Šāda kārtība neveicina brīvprātīgu iesaistīšanos savu sociālo garantiju, tostarp pensijas, veidošanā, un to lieliski ilustrē fakts, ka pagājušogad, piemēram, tikai divi autoratlīdzību saņēmēji brīvprātīgi veikuši sociālās iemaksas. Bet no visiem pašnodarbinātajiem VSAOI veikuši tikai aptuveni 13%, turklāt vairākums no tiem izpildījuši obligāto minimumu – nomaksājot tās vien no 380 eiro mēnesī.

Nevar pavilkt visu nodokļu nomaksu

Krista patlaban atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, taču vēl pirms nepilna gada paralēli algotam darbam strādāja par sociālo tīklu administratori, bija reģistrējusies kā pašnodarbinātā un regulāri maksāja valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tā bija tikai viņas papildu nodarbošanās, tāpēc Krista apzināti izrakstīja saviem klientiem rēķinus par tādām summām, lai mēneša ienākumi nepārsniegtu minimālo noteikto, no kuras jāveic sociālās iemaksas. Lai gan, dzīvodama mājās ar mazuli, Krista bauda sociālo iemaksu augļus, ko veikusi kā darba ņēmēja, un saprot, ka vecāku pabalsts varētu būt bijis lielāks, ja būtu veiktas iemaksas arī no pašnodarbinātās ienākumiem, tomēr viņa apzinās, ka pašnodarbinātais iepretim darba ņēmējam krietni pārmaksā, tāpēc apzināti izvairās no to nomaksas.

“Manuprāt, kamēr ienākumi ir tik mazi, pašnodarbinātais Latvijā vienkārši nevar pavilkt visu nodokļu nomaksu, jo tad jāšķiras no lielākās daļas ienākumu. Tad nav jēgas strādāt. Tad jau labāk uzkrāt naudu nebaltām dienām pašam. Es apzinos, ka iemaksām ir jēga, un man nav mazsvarīgas sociālās garantijas, taču es būtu gatava tās maksāt vien tad, ja mani ieņēmumi kā pašnodarbinātajai būtu vismaz 1000 eiro,” spriež Krista.

Ministrija neko nemainīs

To, ka pašnodarbinātajiem sociālā apdrošināšana ir dārgāka nekā darba ņēmējam, atzīst arī Labklājības ministrija. “Ja cilvēks šādu nodarbinātības formu ir izvēlējies, viņš uzņemas visu risku, līdz ar to arī visu maksājuma paketi,” norāda LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Viņa liek saprast, ka, visticamāk, šajā jomā nekas netiks mainīts, jo pašnodarbināto, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, esot maz. Variants samazināt VSAOI likmi pašnodarbinātajiem ministrijā nav ticis izskatīts, jo tas varot izraisīt masveida darba ņēmēju pārreģistrēšanos par pašnodarbinātajiem. To, ka pašnodarbinātas personas ir grūti integrēt sociālās apdrošināšanas sistēmā, LM saredz kā problēmu, taču, kā skaidro ministrijas pārstāve, tā tas esot arī citviet Eiropā un pasaulē, un nekur tam vēl neesot rasts risinājums. “Pagaidām mēģinām saprast, kā rīkoties. Visi par to runā skaļi un atzīst par problēmu, taču risinājuma diemžēl nav.”

Jaunajās nodokļu pamatnostādnēs gan paredzēts, ka pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru un kas neveic sociālās iemaksas, tomēr būs no ienākumiem jāveic iemaksas 5% privātajā pensiju fondā. Iemaksas varēs neveikt vien tad, ja ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro.

Sociālo lietu eksperte: nākotne pieprasīs jaunus risinājumus

Saistītie raksti

Ruta Zilvere, sociālo lietu eksperte: “Mūsdienu darba tirgus un aizvien pieaugošais jaunu darba formu piekopēju skaits dod signālu, ka nākotne pieprasīs arī jaunus risinājumus sociālās drošības sistēmā. Kļūst aizvien grūtāk noteikt sociālo iemaksu bāzi, sarežģītāka kļūst administrēšana. Tāpēc, iespējams, nākotnē nodokļu slogs no specifiskiem darbaspēka nodokļiem tiks pārnests uz vispārējiem nodokļiem, kuri nav tik ļoti atkarīgi no nodarbinātības formas, piemēram, uz ienākuma, patēriņa, resursu izmantošanas vai īpašuma nodokli. Līdz ar to arī sociālo pakalpojumu, tajā skaitā pabalstu finansēšana, pakāpeniski pārbīdītos uz valsts budžetu, kā rezultātā pakalpojumi kļūtu mazāk atkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Sakarā ar saistību ilgtermiņa raksturu un sistēmas atkarību no demogrāfiskās slodzes, pensiju apdrošināšanai gan arī pārredzamā nākotnē vajadzētu saglabāties kā finansētai no sociālajām iemaksām.”

Galerijas nosaukums
LA.lv