Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS IZVĒLE: “Mūžīgi roks”

ReklāmfotoReklāmfoto

Tieši tā mūziklu “Mūžīgi roks” jau paspējis novērtēt ne viens vien kino apskatnieks, un tas, nudien, nav melots. Lielajam ekrānam adaptējot vairākus gadus Brodvejā izrādīto muzikālo lugu, uz ekrāna atdzīvojas 80. gadu beigu Losandželosas ikdiena, ko izkrāšņo seši varoņi: puisis un meitene, kuri iemīlas, paplukuša kluba īpašnieks un menedžeris, rokzvaigzne un dikti temperamentīga pilsētas mēra sieva, kuras pagātnē palicis pikants noslēpumiņš.

 

“The Bourbon Room” ir viens no leģendārākajiem Losandželosas klubiem, taču reiz tur kūsājošā dzīvība pamatīgi pierimusi, turklāt šai vietai draud bankrots un arī slēgšana, jo pilsētas mēra nešpetnā sieva ir gatava uz visu, lai tikai nepieļautu rokzvaigznes Steisija Džeika uzstāšanos uz tās skatuves, kas viņam sagādāja nemirstību un pielūdzēju spiedzienus tik daudzu gadu garumā. Taisnības labad gan jāsaka, ka Steisijs vēl joprojām dzīvo uz pagātnes slavas lauriem, ik dienu grimdams alkoholā un ļaudamies sava menedžera manipulācijām ar viņa karjeru, taču tam pieliek punktu kādas dzēlīgas žurnālistes raksts, lietu risinājumam piešķirot pavisam citu pavērsienu. Steisijs Džekss Toma Krūza izpildījumā – viņš arī pats dzied un dejo, ko ļāva izdarīt stundām ilgie treniņi pirms filmēšanas, – ir šī reiz uz Brodvejas skatuves uzvestā un nu ekrānam adaptētā rokmūzikla interesantākais tēls, kas veidots, sakausējot vairākas roka leģendas, taču visizteiktāk iezīmējot viņam “Guns N` Roses” Aksela Rouza vaibstus un nepiemirstot arī par atbilstīgiem aksesuāriem – tetovējumiem, melni lakotiem nagiem, apžmiegtām ādas biksēm un, protams, kailu torsu, kā arī izturēšanos, runas manieri un šķietamu nevērību mūždien ģībt gatavu meiteņu priekšā.

Filmas režisors ir Ādams Šenkmans, kurš savu vārdu izveidoja, pateicoties vēl vienam mūziklam – atraktīvajai “Matu lakai”, kas tauku polsterīšus un sieviešu kleitas piešķīra Džona Travoltas atveidotajai varonei.

 

Un interesanti ir tas, ka viņš, Losandželosas iezemietis, filmas “Mūžīgi roks” tēmas atpazīst jau no bērnības, jo no horeogrāfa par režisoru pārtapušā Šenkmana tēvs bija mūzikas menedžeris, attiecīgi runas par šā biznesa aizkulisēm piederēja ģimenes vakariņu galdam, bet viņš pats videoklipus sāka uzņemt jau pirms 25 gadiem.

 

Protams, mūzika – un tās šajā filmā ir daudz, atskaņojot “Deff Lepard”, ” Bon Jovi”, “Foreigner”, ” Scorpions” un daudzu citu kompozīcijas – vien stāstu neveido, to dara varoņi. Mīlniekus atveido pagaidām Amerikas auditorijai pazīstamie jaunie aktieri Djego Boneta (seriāls “Mazās jaukās meles”) un Džulianne Ho (šovs “Dejo ar zvaigzni”), kuriem uzticēts izspēlēt iemīlēšanos, kašķus, cerības un salabšanu, kā tas darīts jau tūkstošiem citās filmās. Par viņiem daudz interesantāki ir otrā plāna aktieri – “The Bourbon Room” īpašnieks un tā arī pie jaunas lietu kārtības nepieradušais Deniss Duprē Aleksa Boldvina tēlojumā, viņa kluba menedžeris Lonijs, ko atveido britu komiķis Rasels Brends, nepiemirstot par sev tik raksturīgo šķobīšanos, Steisija Džeksa savtīgais menedžeris ar skumīgu matu rotu, kas saņemta tikpat skumīgā zirgastē. Šo mūzikas biznesa haizivi ar krietnu ironijas devu uz lielā ekrāna nospēlējis Pols Džiamati, viņa varonī ļaujot samanīt ne viena vien mūzikas menedžera īpašības. Un tad, protams, ir Toms Krūzs sev neraksturīgā lomā – tāpat kā melnajā komēdijā “Tropu negaiss”, kur viņš atveidoja plikpaurainu un cinisku producentu, arī mūziklā “Mūžīgi roks” viņš kārtējo reizi neglābj pasauli, bet, kā jau paspējuši pasmieties amerikāņu kinokritiķi, ar milzu aizrautību kariķē roka dievu, tādējādi savā karjerā iezīmējot jaunu tendenci. Un šajā brīdī ir laiks un vieta pieminēt Ketrīnas Zetas-Džonsas Patrīciju – pilsētas mēra sievu, kura tik karstasinīgi no zemes virsmas grasās noslaucīt Steisiju Džeksu un viņa sātanisko mūziku, ka nav ne mazāko šaubu – viņi reiz bijuši saistīti.

Ādama Šenkmana filma, kuras skatuves versija tika nominēta piecām “Tony” balvām, nav izraisījusi viennozīmīgus aplausus, kaut arī tā rekonstruējusi pārliecinošu vidi un savākusi ļoti iespaidīgu kasi, kļūstot par vienu no tām Brodvejas iestudējumu adaptācijām, kas, pārnestas uz lielo ekrānu, spējušas sagādāt patīkami finansiālu pārsteigumu tās autoriem un nostalģiskas atmiņas tiem skatītājiem, kas – tāpat kā filmas varoņi – tērpušies ādas un džinsa drēbēs, krāsotām acīm un gredzenu apkrautiem pirkstiem reiz ļāvās smagā roka mūzikai, gaisā plivinot matus un skaļā balsī dziedot balādes, kas jau sen kā iekļāvušās roka vēsturē.

Būtiskais

“Mūžīgi roks”/”Rock of Ages”, ASV, 2012.

Režisors: Ādams Šenkmans.

Lomās: Djego Boneta, Džulianne Ho, Toms 
Krūzs, Rasels Brends, Alekss Boldvins, Pols Džiamati, Ketrīna Zeta-Džonsa, Mary J. Blidge.

No 29. jūnija “Kino Citadele” un “Cinamon”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+