Latvijā
Sabiedrība

Noslēpumainie taupītāji… “LA” nedēļas notikumu apskats 16

Foto LETA/ Sutterstock/LA kolāža

Autori: Guntis Ščerbinskis, Ilze Kuzmina, Viesturs Sprūde, Ivars Bušmanis

Cilvēks. Nu varēs ceļot…

Valsts prezidenta kancelejas vadītāji tiek mainīti vēl biežāk nekā “Latvijas Pasta” priekšnieki. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzaicināts, pagājušonedēļ šajā amatā sāka strādāt Arnis Salnājs (attēlā). Kopš valsts neatkarības atjaunošanas viņš pēc skaita ir jau desmitais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Plašsaziņas līdzekļos jau parādījušies izbrīna pilni vērtējumi par šādu izvēli, jo nav ziņu, vai Salnājam piemīt tās īpašības, ko parasti gaida no Valsts prezidenta kancelejas vadītāja. Proti, tā ir Valsts prezidenta uzticības persona, viņam jābūt labam organizatoram, jāprot dibināt starptautiskus sakarus, jāpārzina politiskās aizkulises, diplomātija. Salnāja agrākā darba pieredze saistīta galvenokārt ar juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Salnājs savu pēdējo darba vietu – “Latvijas Pasta” priekšnieka amatu – pameta 2016. gada aprīlī. Uzrunāts jaunajā amatā, tobrīd bija brīvs – oktobrī ģimenē sagaidījis otro bērnu Pēterīti un laimīgs dzīvojies pa māju.

Trīs gadu laikā, kad Salnājs vadīja pastu, uzņēmums beidzot strādājis ar peļņu – ne mazāk kā ar 1,7 miljoniem eiro gadā. To arī viņam toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss bija uzdevis: “Noskaidro, vai pasts vispār spēj strādāt ar peļņu!” Tomēr Valsts kontroles un žurnālistu uzmanību viņš pievērsa ne jau ar pasta iestādes pārveidi (ar jauno nodaļu konceptu, ar lielveikalu iekarošanu), bet gan ar dienesta auto neskaidro izmantošanu, mistisko konsultantu Jāni Gavaru un eksotiskiem ceļojumiem.

2014. gadā bija tālais brauciens uz Malaiziju, par kura ieguvumiem sabiedrībai neizdevās iegūt skaidras atbildes. Eiropas pasta priekšnieku asambleja 2015. gadā Kiprā tika pamanīta tikai tāpēc, ka Arnis bija paņēmis līdzi sievu Daci, bet viņš bija mācījies no iepriekšējām kļūdām. “Latvijas Pasts” bija apmaksājis tikai priekšnieka lidmašīnas biļeti, bet viesnīcu abiem un vēl pāris dienas klāt Salnāji nosedza no privātās kabatas, līdz ar to žurnālistiem jautājumu vairs nebija. Arī par asambleju – ne.

Pērn Satiksmes ministrijā mainījās politiskā vadība – no “Vienotības” pārraudzības tā nonāca ZZS ministra rokās. Kaut arī likuma pārkāpumus pastā neatrada, Uldis Augulis līdzšinējo vadības stilu nosauca par patvaļu un Salnājs aprīlī – mēnesi pirms līguma termiņa beigām – pratās.

Toties tagad braucienu organizēšana un piedalīšanās tajos ietilpst Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumos. Viņš jau ķēries pie prezidenta vizītes gatavošanas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem februāra beigās.

PIEKĀPŠANĀS. Pats uzbruka, pats atkāpās

“Tikai aptuveni nedēļa stresa – un atkal viss kārtībā, varēsim dzīvot pa vecam,” tā atviegloti varētu nopūsties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs.

Vēl janvāra beigās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka A. Pālzovam, ja vien viņš vēlas arī turpmāk vadīt augstskolu, “jāsakārto dokumenti”, proti, jāiegūst apliecinājums par pietiekami augstu valsts valodas prasmes līmeni. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem rektoriem jābūt labām latviešu valodas zināšanām, taču par izglītības jomu atbildīgie politiķi un ierēdņi jau gadiem bija izlikušies nemanām, ka savulaik ar Zviedrijas valdības atbalstu dibināto Rīgas Juridiskās augstskolas un Ekonomikas augstskolas vadītājiem valsts valodas prasmes apliecības nav. K. Šadurskis pēkšņi bija apņēmies šādu nihilismu vairs neciest. Taču pret ministra nostāju asi iebilda gan Ekonomikas augstskolas absolventi, gan paša ministra partijas biedri. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pat bija gatavs jaukties partijas biedra kompetencē un pats iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumu atcelt valsts valodas prasības “zviedru” augstskolu rektoriem.

Galu galā K. Šadurskim nācās piekāpties un apliecināt, ka viņa paša vadītā Izglītības un zinātnes ministrija virzīs izskatīšanai izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai A. Pālzovs varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.

Taču šī piekāpšanās neattiecas uz otru tā saukto zviedru augstskolu: jaun­ievēlēto Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju valdība apstiprinās amatā tikai tad, kad viņš būs ieguvis latviešu valodas prasmes sertifikātu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

DARĪJUMS. Olimpiāde iekļauta rēķinā

Latvijas Televīzija pagājšnedēļ paziņoja, ka ieguvusi tiesības pārraidīt Phjončhanas 2018. gada ziemas olimpiskās spēles un Tokijas 2020. gada vasaras olimpiādi. Atbilstošs līgums noslēgts ar “Discovery Communications”, kam pieder ekskluzīvas multimediju tiesības olimpisko spēļu pārraidīšanai no 2018. līdz pat 2024. gadam Eiropā. Kā “LA” uzsvēra LTV vadītājs Ivars Belte, LTV ir vienīgais sabiedriskais medijs Baltijā, kurš spējis uzvarēt konkursā par šīm tiesībām. Attiecīgi kaimiņvalstīs olimpiādi atspoguļos komerctelevīzijas. Šoreiz LTV ir pieejami visi sporta veidi, jo licence nav dalīta starp sabiedriskajiem un komercmedijiem. I. Belte: “Tā ir priecīga ziņa un nopietns signāls tam, ka LTV7 kanālā sports tiks rakstīts ar lielo burtu.” Viņš atklāja, ka šobrīd noris sarunas par vēl divu Latvijas sabiedrībai ļoti svarīgu sporta notikumu pārraidīšanu LTV. Olimpiskās spēles tiks pārraidītas gan LTV1 un LTV7 ēterā, gan sabiedriskā medija mājaslapā 24 stundas diennaktī.

Kā pastāstīja LTV komunikācijas direktore Dace Jansone, cīņā par olimpisko licenci LTV priekšrocības bija gan iepriekšējā pieredze olimpisko spēļu atspoguļošanā, gan kanāla pieejamība bezmaksas ēterā, kā arī finansiālais piedāvājums. Darījuma summu viņa neatklāja, vien uzsvēra, ka finanses ir jau paredzētas LTV 2017., 2018., 2019. gada budžetos: “Kopā ar reklāmas ieņēmumiem tās ir pilnīgi pietiekamas, lai olimpiādes atspoguļotu gan TV ēterā, gan dokumentālos projektos un sociālajos tīklos. Papildu līdzekļi olimpiādes atspoguļošanai nebūs nepieciešami.”

Kā atceramies, publiskajā telpā pirms pusotra gada nonāca strīdiņš par 400 000 eiro trūkumu 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu atspoguļošanai sabiedriskajos medijos. Finanšu ministrija toreiz teica, ka “pirmo reizi dzird par šādu vajadzību” 2016. gada budžetā, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve rosināja naudu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču toreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atcirta, ka “tas nav ārkārtas un neparedzams gadījums, būs vien jāmeklē no iekšējām rezervēm”.

PRIEKS. Atlikums budžetā, grāmatveža prieks 

Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn radies pārpalikums – tā priecīgi ceturtdien vēstīja Finanšu ministrija. Tas nav viss kopējais jeb konsolidētais budžets, bet ministriju budžets – tas, ko finanšu ministrs portfelītī nes uz Saeimu. Kasē lieku naudu neviens nespēj ne saskatīt, ne saskaitīt, tas ir tikai provizorisks novērtējums, kuru precīzos skaitļos Finanšu ministrija iedabūs aprīlī. Varētu būt vairāki desmiti miljoni eiro. Izskatās, ka pat kādi 60 miljoni.

Pērn ieņēmumi kāpuši straujāk, nekā augusi ekonomika. Izdevumi mazāki, nekā plānots. Ministrijas tērējušas mazāk. Vai par to nav jāpriecājas? – mēģina pārliecināt Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Jā, par 33 milj. eiro mazākas, nekā plānots, bija iemaksas ES budžetā un starptautiskām organizācijām. Jā, par 31,6 milj. eiro mazāki izdevumi precēm un pakalpojumiem Ekonomikas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Taču ietaupīts ne jau uz štatu samazināšanas rēķina, bet gan ar ES naudu saistītās programmās.

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka arī pašvaldību budžetā pērn bija pārpalikums – 56,9 miljoni eiro. Grāmatveži atkal priecājas un lielo pilsētu mēri pirms vēlēšanām lepojas: Rīgā pārpalikums 33,8 miljoni, Daugavpilī – 7,6 miljoni, Liepājā – 6,8 miljoni eiro. Taču šis ietaupījums grauž uzņēmējdarbību, jo pārpalikumu veidojuši mazāki izdevumi ES projektu īstenošanai. Valdībā laikus nepieņemtie “spēles noteikumi” ES fondu apgūšanai vairākās nozarēs un neizsludinātie iepirkumi nav devuši iespēju likt lietā pašvaldību šiem projektiem rezervētos līdzekļus. Grāmatvežiem prieks, uzņēmējiem bēdas.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

NOSLĒPUMS. Taupītāji 

Telekanālos un arī radio manāmās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” reklāmas, kurās dažādas personas “no tautas” stāsta, cik lielu ietaupījumu viņu ģimenes budžetā sniedz Nila Ušakova un Andra Amerika Rīgas domē sarūpētās sabiedriskā transporta atlaides un citi labumi, tracina gan “LA” lasītājus, gan virtuālajos sociālajos tīklos mītošos. Daži likuši spēkus kopā, lai izdibinātu, ar ko gan nodarbojas šo reklāmu varoņi, kuru identitātes, tiesa, netiek slēptas. Izrādījies, ka reklāmā runājošā māmiņa ir (vai bijusi) Rīgas domes darbiniece, pensionārs – viens no A. Amerika partijas dibinātājiem utt. Īpaši publiku ieintriģējis vēl viens pensionārs – Nikolajs Valle (attēlā), kurš reklāmā stāsta, ka viņam ik pārdienas ar trim sabiedriskajiem transporta līdzekļiem esot jādodas uz dārza mājiņu Bukultos. Un, tā kā pensionāram braukšana par brīvu, tad, pateicoties domes labvēlībai, gadā viņš ietaupot gandrīz tūkstoti eiro. Sociālo tīklu nācija ir neizpratnē: “Nez ko kungs ik dienas arī ziemas aukstumā dara savā Bukultu dārza mājiņā? Ko tur audzē? Cik nav dzirdēts par ienesīgām, taču likuma aizliegtām kultūrām, kas lampu gaismā aug siltumnīcās pat ziemā!” Velti vīpsnājat! Ļaudis, kas šajā saulē padzīvojuši ilgāku laiku, atceras, ka Nikolajs Valle reiz bijis vismaz Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieks. Šīs iestādes pārziņā atradās ij pirtis, ij atpūtas mājas, ij citas ar komunistu elites atpūtu un apgādāšanu saistītas lietas. Darbs tur prasīja lielu apsviedību, bet tāda pieredze nezūd! Interesanti, ka 60. gados persona ar tieši tādu vārdu un uzvārdu pildījusi arī Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvaldes sabiedriskās ēdināšanas nodaļas vadītāja pienākumus. Kā saka, atgriežamies pie sākumiem.

LA.lv