Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. marts, 2014
Drukāt

Nedz latviešu, nedz krievu jaunieši nezina vēsturi (3)

Valda Semjonova fotoValda Semjonova foto

Latvijā ir jūtama starpetniskās spriedzes izzušana, jo krievu jaunieši vairs nejūtas tik stiprā padomju laiku ietekmē. Šādu viedokli intervijā “Latvijas Avīzei” pauž Krievijas sociolingvists, Maskavas Lingvistikas institūta profesors Marks Djačkovs, kurš norāda arī uz jaunieši intereses trūkumu par vēsturi.

“Tomēr viņi ir audzināti ģimenēs, kur šos laikus atceras, un viņu pasaules uzskatu veido arī tas, ko stāsta viņu vecāki,” aizrāda Djačkovs un turpina: “Mūsdienās 95% jauniešu nezina, kas bija krievu padomju diplomāts Andrejs Višinskis – noteicošā figūra sarunās ar prezidentu Kārli Ulmani 1940. gadā.” Profesors gan arī uzskata, ka vēstures nezināšana nav tikai Latvijas jaunatnes īpatnība – tas pats vērojams arī Krievijā un ASV.

Marks Djačkovs intervijā norāda, ka Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina iniciatīva valstī veidot vienotu vēstures mācību grāmatu ir sarežģītāka, nekā varētu šķist: “Tie, kuriem būtu jāraksta, tomēr nesaprot, kā to darīt, jo domstarpības par vēsturi paliek.” Taču rīkojums par grāmatas izstrādi ir dots, pēc pusotra vai diviem gadiem Krievija pāries uz mācībām pēc tās, un tā, pēc viņa vārdiem, būtu objektīvāka. Uz jautājumu, kas jaunajā Krievijas vēsturē būtu objektīvāks, Djačkovs atbild: “To es jums nevaru pateikt, tas ir lielākais noslēpums šajā lietā, kuru mēs nezinām.”

Profesors Djačkovs norāda uz kādu atšķirību tajā, kā vēsturi uztver Latvijā un Krievijā: “Tā tradicionāli pie mums Krievijā katrs iepriekšējais valdnieks sabiedrības acīs ir slikts. Imperators Nikolajs II bija maiga rakstura cilvēks, un varbūt tādēļ arī gāja bojā, būtu viņš bijis stingrāks, būtu paspējis emigrēt uz Angliju un ģimene netiktu likvidēta. Tomēr viņu sauca par “asiņaino” Nikolaju. Tālāk nāca Ļeņins, tad sekoja Staļins, kurš vispār bijis “bende”, bet arī lielas valsts vadītājs. Berija bijis izvirtulis un kaitnieks. Bet Berija vadīja arī valsts atomindustriju! Tālāk sekoja Hruščovs, kurš bija Ņikita Kukurūznieks. Tad vēl Brežņevs, kurš “strādāja ar baterijām”. Es ar šausmām domāju, ko cilvēki teiks par Vladimiru Putinu, kad viņš beigs pildīt savus pienākumus. Krievijā ir tradīcija slikti runāt par bijušajiem valsts vadītājiem. Bet Latvijā Kārlis Ulmanis bija “svētais”, kaut arī izdarīja valsts apvērsumu. Kad Latvija atjaunoja neatkarību, pirmais prezidents bija viņa radinieks Guntis Ulmanis, kurš iepriekš politikā nebija darbojies. Latvieši vēlējās parādīt, ka tas nozīmē vēstures turpinājumu.”

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kur bija ir IM lielākais troksnis – vēstures mācīšanas uzsākšana. Lieku priekšā – lai jaunieši kaut daļēji zinātu savas valsts vēsturi – sākumskolā vēstriski stāstiņi, pamatskolā pilna valsts vēsture, tad viduskolā jau paplašināta valsts vēsture un visās augtskolās un visās specialitātēs Latvijas vēstures kurss vismaz 4 semestrus ar 4 eksāmeniem. Tad būs izpid’ts tas lielais robs smadzenēs vēstures lauciņā. Senos laikos to darbu veica opis un ome – mūsdienās citi laiki un tas jāveic ir valstij.

  2. Jauniešu uzskatus veido ģimene un skola, tur Djačkovam ir pilnīga taisnība. Žēl, ka to nesaprot ne
    mūsu valdība, ne izglītības ministrija, ne vēstures skolotāji, kas māca jauniešus. Mums esot pilnīga uzskatu brīvība un katrs drīkst vērtēt vēsturiskos notikumus pēc sava prāta un saprašanas Bet tā arī ir vislielākā muļķība. Jo vēsturiskā patiesība ir tikai viena un to nedrīkst interpretēt kā ienāk prātā. Sevišķi jau tiem, kuri māca bērnus skolā, jo tur nav nekādas kontroles un uzraudzības. Tā arī izaug “brāķis”.

  3. Ak, Dievs, kādi murgi….

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+