Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
22. maijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Neiespējamā misija (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Šķita dīvaini, ka, uzmanīgāk ieklausoties ar jaunā Valsts prezidenta tēlu saistītajās sabiedrības vēlmēs, prātā vispirms iešāvās manā tālajā agrajā jaunībā draudzeņu pulkā vēl nesatikto nākamo vīru apcerēšana. It kā pilnīgi atšķirīgas jomas – reālo dzīvi neiepazinušu skuķu vāvuļojošie sapņojumi un Latvijas augstākajai amatpersonai izvirzīto īpašību definēšana dažādās pieaugušo auditorijās. Taču līdzība pastāv. Turklāt liela.

Gluži tādā pašā toņkārtā kā naivas meitenes iecer satikt glītus, sportiskus, gudrus, iejūtīgus, nemainīgi mīlošus, turīgus, gādīgus, vienmēr saulainā garastāvoklī, ar smalku humora sajūtu apveltītus u. tml. laulātos draugus, tā pieredzes sudrabu matos sakrājušie padrūmā nopietnībā zīmē Valsts prezidenta portretu. Pirmkārt, mums vajag tādu, lai nebūtu kauns, iesūtot viņu ārzemju līderu pulkā. Otrkārt, protams, zeltamuti, kam neķeras mēle ne savā, ne vairākās svešās valodās runājot. Plus ar tādu spilgtu harismu, ka viņa teikto citē Merkele un Obama, igauņi sūta šurp Ilvesu pamācīties drosmi, bet Putins lūdz Rīgā audienci, lai personīgi nolūgtos piedošanu par dažādām nejaucībām. Vai mēs nebūtu sev tādu pelnījuši, bez jokiem? Plus daži desmiti citu nianšu, tautiskā gara augšupcelšanas talantu ieskaitot, bet kopsavilkumā – Latvijas prezidentam jābūt valsts simbolam. Ko tas nozīmē, labāk neiedziļināties. Izklausās tik pārspīlēti, ka rodas neizbēgams secinājums: lai kāda personālija Rīgas pilī vasaras vidū nomainītu Andri Bērziņu, šī figūra vienalga ne tuvu nestāvēs “sapņu brūtgāna” veidolam. Godīgi sakot, skaudību neizraisa arī augsto amatu ieguvušais. Jo atļaujos apgalvot, ka vēl nav piedzimis tāds, kurš jaudātu īstenot gaidīto neiespējamo misiju – būt izlēmīgam reālpolitiķim globālajā vidē un tautiskam simbolam vienlaikus. Līdz ar to jebkurā gadījumā – patlaban daļā sabiedrības kvēli apjūsmotam vai tikpat dedzīgi kritizētam – viņam jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas jārēķinās ar sociālajos tīklos pausto: atkal aizšauts garām. Viegli prognozēt: līdz šim arī visās tajās vēlēšanās, kad Latvijas elektorāts pašrocīgi met urnā biļetenus, vēl ne reizes nav laimējies iebalsot īstos. Vienmēr vilšanās, nopūtas un tuvāko Baltijas kaimiņu apbrīnošana.

Kāpēc tā notiek? Var uzrakstīt steriem disertāciju par iemesliem. Taču acīmredzamākais ir pašas sabiedrības inertums. Pirms kārtējās balsošanas sasparojušies, ļoti ātri noplokam. Vienas rokas pirkstu būs gana, summējot reizes, kad vēlētāji pasaukuši “uz tepiķa” Saeimas deputātu atskaitīties par solījumu izpildi. Nav tradīcijas sekot iebalsoto darbiem. Tāpēc publikas atzinību izpelnās politiķu kurpēs ielekuši mutesbajāri, nevis šīs jomas klusākie darba rūķi, kādu – visu cieņu! – Jēkaba ielā nav mazums. Lai kā mēs kritizētu savus likumdevējus, gluži dīkā dienas viņi nepavada. Diemžēl minētās tradīcijas trūkums neļauj atšķirt pelavas no graudiem un vēlēšanu reizēs ieved politikā vairāk gadījuma ļaužu, nekā Latvija drīkstētu atļauties algot. Bet, iespējams, tā vēl nav lielākā nelaime. Iebalsoto pastāvīgas atskaites savās vēlētāju auditorijās nepieprasot, mēs nekad īsti nesapratīsim – kārtējam augstajam krēslam pieteiktais nāk no strādīgiem politikas druvas arājiem un mācēs to kopt vai tikai sapucēts un uzaicināts par kāzu ģenerāli.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mani smīdina laika tērēšana, ko ļautiņi iznieko rīkojot apspriedes , kādam jābūt prezidentam. Ne jau viņi to ievēlēs. Visām prasībām spēs atbilst tikai kāds marsietis, ne zemes būtne. Labi jāpameklē, gan jau kāds “šķīvis” varbūt nav aizlidojis.

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+