Laukos
Gaļa un zivis

Nelegālā medījumu gaļas ražotne Grobiņā pēc dokumentu sakārtošanas drīkstēšot turpināt darbu 16

Konservi ir visērtākais medījuma saglabāšanas veids un tie noder it visam. Foto: Kate Šterna

Lai legalizētu gaļas konservu ražotni Grobiņā, kur pagājušajā nedēļā atklāti pārkāpumi, tās īpašnieks konsultēsies ar Pārtikas un veterināro dienest (PVD) un citām institūcijām un izlems, kāda veida uzņēmumu dibināt, lai varētu turpināt strādāt ar mednieku piegādāto produkciju.

Patlaban Latvijā medījuma gaļas pārstrāde ir sāpīgs jautājums. Daudzi mednieki meklē iespējas, kā saglabāt nomedīto pēc iespējas ilgāk un drošāk. Protams, visilgāk glabājas konservi. Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kas oficiāli pieņem medījumu, taču šis skaits nav pietiekams. Gaļas nogādāšana uz attālāku pilsētu ir laika un naudas ietilpīgs pasākums, kas sadārdzina galaproduktu. Daudzi gatavo desas un kūpina tās mājas apstākļos, citi pasūta pelmeņus un tur tos saldētavā, taču aktīvi medījot, galvenais mērķis ir atbrīvot ledusskapi, un tad ērtākais variants ir konservi. Protams, vītināta gaļa arī stāv diezgan ilgi, taču tušonka ir ērtāka arī lietošanā – to var izmantot mērcēm, zupām, sautējumiem un likt uz maizes.

Tādēļ daudzi mednieki izvēlas iegādāties autoklāvu konservu pasterizēšanai un nodarbojas ar to paši. Bet, ja konservi padodas labi, kolēģi nogaršo un slavē, likumsakarīgs ir arī viņu lūgums uzņemties gaļas pārstādi pēc pasūtījuma. Taču diemžēl formalitāšu sakārtošana un mājražotāja statusa iegūšana ne visiem šķiet gana vienkārša, turpretī peļņas niša ir plaša un vilinoša. Tādēļ rodas pagrīdes ražotnes. Vienu no tām atklāja februāra nogalē Grobiņā.

PVD apsekoja ražotni, veica kontrolpirkumu un nekavējoties uzsāka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas, saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, fiziskajām personām draud sods no 70 līdz 350 eiro, juridiskajām – no 400 līdz 700 eiro.

Pēc ziņas publikācijas medijos, interneta vidē parādījās spekulācijas par to, kas un kāpēc ir ziņojis par cehu. Viens no iemesliem varētu būt krāpšanās ar galaprodukta sastāvu. PVD veiktās inspekcijas laikā noskaidrojās, ka mežacūkas konservos, ko ceha īpašnieki tirgoja, bija mājas rukšu gaļa. Iespējams, arī kāds mednieks saņēmis savas mežacūkas gaļas vietā mājas lopiņa konservus. Īpašnieku lēmums šādi krāpties šķiet nesaprātīgs, jo atšķirt abu cūku ģints dzīvnieku gaļu nav īpaši grūti, sevišķi, ja runa ir par pieredzējušu mednieku. Mājas cūkas konservus PVD inspektori ieguva kontrolpirkuma laikā kā mežacūkas gaļas produktu un testos viltojums apstiprinājās.

Nekādas veterinārās pārbaudes cehā pieņemamai gaļai netika veiktas. Uzņēmums darbojās nelegāli, tātad – netika uzraudzīts un dienestam nav pārliecība, ka tas ir darījis visu nepieciešamo, lai nepieļautu jebkādu piesārņojuma risku. Jebkurā nelegālā ražotnē ražoti produkti potenciāli var apdraudēt patērētāju veselību. PVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere atzina, ka gadījumos, ja ir pieejams materiāls, no kā ņemt paraugu, inspektori var pieņemt lēmumu veikt testus.

Uzņēmums nebija reģistrēts PVD, kas ir administratīvi sodāma izvairīšanās no atbildības, norādīja PVD Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs Artis Melderis. Kā jau minēts, tika veikts kontrolpirkums, ko vēlāk pārbaudīja un konstatēja viltojumu. Pārdošanas fakts pēc būtības nozīmēja arī nelegālu ienākumu gūšanu. Pēc tam PVD apsekoja telpas, kurās tika konstatētas gaļas pārstrādei paredzētas iekārtas un aprīkojums, gatavā produkcija, pārtikas piedevas. Pārbaudes brīdī gaļas pārstrāde nenotika. Spriežot pēc garšvielu un sagatavoto konservu kārbu apjoma, Grobiņā saražotās produkcijas apjoms nebūtu saucams par nelielu, atzina A.Melders.

Pēc PVD amatpersonas teiktā, informācija par lielo nelegālo medījuma gaļas konservu ražotni Grobiņā, norādot aptuveno atrašanās vietu, saņemta no vairākiem neatkarīgiem informācijas avotiem. Savukārt, viena persona, kura ir bijusi šajās telpās, lai saņemtu gaļas pārstrādes pakalpojumu, ziņoja dienestam, ka darbs notiek antisanitāros apstākļos.

Nav zināms, cik šāda veida gaļas pārstrādes uzņēmumu ir Latvijā. A.Melders atklāja, ka medījumu gaļas ēnas tirgus tiek apzināts, vadoties pēc personu sniegtās informācijas, monitorējot masu mediju, sociālo un sludinājumu vietņu sniegto un cita veida informāciju. Lasītāju komentāri rakstos interneta vietnēs par noteiktu tēmu, kaut vai par Grobiņas cehu, arī ir pietiekoši informatīvi. Pēdējo mēnešu laikā šī ir trešā samērā lielā ražotne, ko atklājis dienests.

Arī pēc PVD viesošanās un pārkāpumu konstatācijas uzņēmumam ir iespēja reģistrēt savu darbību un, izpildot zināmus nosacījumus, atkarībā no izvēlētā darbības veida, turpināt ražošanu. Tikai nu jau legāli un PVD uzraudzībā.

Sazinoties ar pašu Grobiņas ceha īpašnieku Agri, kļuva skaidrs, ka darbs, visticamāk, turpināsies. Viņš pastāstīja, ka agrāk esot vadījis personīgo uzņēmumu – veikalu un kulinārijas cehu. Iekārtas bija palikušas no tiem laikiem, kad firmu nodokļu un birokrātijas sloga dēļ nācās likvidēt. Tagad, pēc veterinārā dienesta vizītes, Agris apsver iespēju turpināt darbu oficiāli. Lai legalizētu konservu ražotni, viņš konsultēsies ar PVD un citām institūcijām un izlems, kāda veida uzņēmumu dibināt, lai varētu turpināt strādāt ar mednieku piegādāto produkciju.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv