Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. septembris, 2015
Drukāt

Kā jaunieši pavadījuši šo vasaru?

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Elīza Zemitāne, mācās Iļģuciema vidusskolā: “Spilgtākais šīsvasaras piedzīvojums bija nakts pelde +12 grādu ūdenī. Tajā aukstumā sapratu, cik liela nozīme tajā brīdī ir tam, kādā kompānijā atrodies, jo, ja tā nebūtu laba, es nemaz nebūtu tajā ledainajā ūdenī ielīdusi. Šovasar arī nedaudz pastrādāju pie vecmammas. Jaunā mācību gada sākšanās manī nekādas īpašas emocijas neraisa, jo mani taču sagaida tas pats, kas katru gadu. Par skolas sākumu neesmu sajūsmā, taču arī nedusmojos par to.”

 

Ulla Imaka, mācās Ulbrokas vidusskolā: “Vasaru pavadīju ļoti jauki, kaut arī īsti to vasaras karsto laiku neizbaudīju. Spilgtākie šīsvasaras notikumi noteikti ir Holi krāsu festivāls un Dziesmu svētki. Vasarā strādāju Lielvārdē kafejnīcā “Kante”. Darbs ļoti patika un prieks, ka izdevās arī pietiekami nopelnīt. Neesmu no tiem, kas vasaras beigās sūrojas par to, ka skola atkal ir klāt.”

 

Līga Stafecka, mācās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā: “Vasaru pavadīju atpūšoties. Lai arī laika ap­stākļi vasaras vidū īpaši nelutināja, bija dienas, kad tomēr tos saules starus izdevās noķert. Šovasar apmeklēju arī pilsētas svētkus, kur bija iespējams iepazīt gan citu zemju kultūru, gan apgūt šo to no rokdarbiem. Šovasar nestrādāju, jo vados pēc principa, ka visu dzīvi varēs strādāt, tagad ir jāatpūšas. Jauno mācību gadu gaidu ļoti, jo man tas būs pēdējais kurss tehnikumā. Gribas atkal satikt draudzenes un kursabiedrus, kā arī atgriezties Rīgā, jo mazliet sāk pietrūkt pilsētas burzmas.”

 

Elīna Loseva, studē Latvijas Kultūras akadēmijā: “Vasaru pavadīju diezgan lielā rutīnā, jo tā vietā, lai laukos gulētu pļavā un skaitītu sienāžus, es izvēlējos strādāt par viesmīli Vecrīgā. Darbs noteikti nebija no vieglākajiem, bet cilvēki, kurus iepazinu un sastapu, viennozīmīgi atsvēra garās darba stundas. Sanāk, ka jūras vietā es peldējos savu kolēģu jautrajos jokos, bet karstos saules starus man aizvietoja elektriskās spuldzītes. Dīvainā kārtā jauno mācību gadu sagaidu ar nelielām bailēm. It kā nekas briesmīgs jau nav gaidāms un viss ir zināms. Es pati to skaidroju ar nostalģiju, jo viss virzās tik ātri uz priekšu, ka nevar paspēt aptvert pat savas sajūtas.”

 

Marta Paura, studē Latvijas Universitātē: “Vasaru pavadīju, atpūšoties mājās, jo studējot nesanāk daudz laika, la pabūtu kopā ar ģimeni. Izbaudīju iespēju gulēt līdz pusdienlaikam. Vasarā izvēlējos nestrādāt. Par jauno mācību semestri man ir dalītas izjūtas. Pozitīvi ir tas, ka būs jauns studiju modulis, un interesē, ko jaunu apgūsim, tāpat atgriešanās un dzīve Rīgā sola interesantākas brīvā laika pavadīšanas iespējas nekā laukos. Taču, no otras puses, atkal būs jāuztraucas par mācībām, budžeta vietas saglabāšanu un tamlīdzīgām lietām, kas saistās ar studiju atsākšanos.”

 

Ērika Beča, studē Banku augstskolā: “Pirmo vasaras mēnesi pavadīju Rīgā, strādājot bērnudārzā. Pārējos vasaras mēnešus dzīvoju mājās Rēzeknē, auklējot divus mazus krustbērnus. Nekur daudz atpūsties nesanāca, bet laiks, ko pavadīju kopā ar bērniem, pārspēja visu. Īsi sakot, bērni ir manas spilgtākās un sirsnīgākās atmiņas no vasaras. Studiju atsākšanās Banku augstskolā nāk arī ar stresu, jo viss sākas no jauna un sistēma arī būs savādāka. Tomēr, lai arī ir uztraukumi un neziņa, 1. septembri ļoti gaidu. Jūtu, ka sāksies ļoti jauks un interesants posms manā dzīvē.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (56)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+