Viedokļi
Komentāri

Ilze Kalniņa: Jāattīsta profesionālā izglītība, nevis jāsēdina skolas solos sešgadnieki 16


Ilze Kalniņa, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente
Ilze Kalniņa, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente
Ilze Kalniņa, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformas plānotas plašā amplitūdā – profesionālā izglītība, speciālās izglītības iestādes, reformas augstākajā izglītībā, pedagogu pārkvalificēšanās, mācību gada pagarinājums, valsts ģimnāziju pārņemšana IZM pakļautībā, skolas gaitu uzsākšana sešu gadu vecumā u. c.

Priekšlikums par obligātās pamat­izglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma nav viennozīmīgi vērtējams, turklāt joprojām ir vairāki jautājumi – vai ir aprēķināta tās realizācijas fiskālā ietekme, vai plānoti papildu līdzekļi? Šobrīd izglītības iestādes nav gatavas uzņemt sešgadniekus savās skolās, un, lai gan ministrijas pārstāvji apgalvo, ka sešgadnieki apgūs sākumskolas izglītību, turpinot atrasties pirmsskolas izglītības iestādes telpās, netiek precizēts, vai tas attieksies tikai uz pirmo mācību gadu vai ilgāk.

Problēma neskar tikai sešgadniekus, proti, ja esam izlēmuši pāriet uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, tad nākas secināt, ka izglītības iestāžu telpas nav tam piemērotas, turklāt trūkst arī jaunajam skatījumam profesionālu pedagogu kapacitātes. Ja turpmāk vēlamies bērnus izglītot no zināšanu sniegšanas uz darbošanos un prasmju veidošanu, tad klasiskās telpas ar soliem tam vairs nav piemērotas. Ja runājam par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas, tad vēlos uzsvērt, ka šādu lēmumu pieņemt var tikai un vienīgi vecāki, protams, konsultējoties ar bērnudārza audzinātāju, ģimenes ārstu u. tml., taču galavārds pieder vecākiem. Ne katra bērna attīstība ir ieliekama noteiktā rāmī – tā nevar būt regula.

Izglītības ministra viedoklis, ka jāuzlabo Latvijas labklājība un deviņpadsmitgadīgam jaunietim nav jāsēž vidusskolas solā, daļēji ir saprotams. Patiesībā mēs jau uz šādām pārmaiņām virzāmies, milzīgu akcentu un investīcijas ieguldot profesionālās izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskajā nodrošinājumā. Ja profesionālā izglītība būs tik prestiža, ka jaunietis pēc 9. klases uzskatīs, ka viņš neiet uz profeni, bet gan uz profesionālās izglītības iestādi iegūt profesiju, kas ir prestiža un rada iespēju viņam ātrāk kļūt par savas dzīves noteicēju, tas būs risinājums. Protams, ne visiem ir jāmācās vidusskolā, taču kā notiek šobrīd? Ja jaunietis pēc 9. klases vēl nezina, ko darīt, tad visbiežāk izvēlas pamācīties vēl trīs gadus vidusskolā. Tas ir ačgārni! Uz vidusskolu jāiet tiem, kuri skaidri zina, ka nākotnē vēlas studēt augstskolā.

Nevajag koncentrēties uz to, lai sešgadnieku ātrāk dabūtu skolas solā, bet gan uz to, lai jaunietim pēc 
9. klases būtu iespēja saņemt kvalitatīvu un prestižu profesionālo izglītību. 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu 60 – 70% profesionālajā izglītībā un 30 – 40% – 
vidusskolā. Labāk, lai jaunietis divdesmit gadu vecumā ir darba tirgū kā celtnieks, šuvējs vai frizieris nekā ar vidusskolas diplomu un joprojām darba meklējumos.

LA.lv