Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Neziņa par “Liepājas metalurgu” aizvien lielāka

Foto - LETAFoto - LETA

Vakar valdības slēgtajā sēdes daļā Ministru kabinets vērtēja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības plānu un secināja, ka abi lielākie akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – akcijas nav nodevuši, jo viņu piedāvātie akciju nodošanas līgumi bija laboti un Latvijas valstij nav pieņemami.

 

To pēc valdības sēdes uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks. “Viņi ir atsūtījuši pārveidotus un parakstītus līgumus par akciju nodošanu, kuros viss ir sagriezts kājām gaisā. Kārtējo reizi pierādās, ka viņi nav ieinteresēti uzņēmuma glābšanā un akcionārus vada personīgas intereses,” aģentūra BNS citē finanšu ministru. Viņš arī skaidroja, ka ir jāturpina tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) pasākumu apstiprināšana. Piebildīšu, ka šī bija otrā reize, kad abiem akcionāriem piedāvāja atteikties no akcijām.

Pirmdien Sergejs Zaharjins un Iļja Segals izplatīja paziņojumu, ka viņi esot parakstījuši vienošanos par savu akciju atdošanu par vienu latu katram un nosūtījuši noslēgtos līgumus kopā ar pavadvēstuli kreditoru klubam. Atgādināšu, ka šo klubu izveidoja uzņēmuma kreditori: Valsts kase, kas pārstāv Finanšu ministriju, a/s “Latvenergo”, banka “Citadele” un tērauda produktu pārdevējs “Stemcor”. Abi akcionāri arī ziņoja, ka viņi pirmdien saskaņojuši TAP un papīra veidā to nogādājuši katram no kreditoru kluba dalībniekiem. Ja Zaharjins un Segals no akcijām neatteiktos, tad uzņēmums tiktu virzīts maksātnespējas procesa sākšanai, agrāk vēstīja valdības piesaistītā konsultanta “Prudentia” pārstāvji.

Agrāk abiem akcionāriem tika piedāvāts ieguldīt savu naudu uzņēmuma atveseļošanā, tomēr viņi atteicās. Trešais lielākais akcionārs Kirovs Lipmans vakar “Latvijas Avīzei” apliecināja – viņš naudu “Liepājas metalurga” atveseļošanā aizvien esot gatavs ieguldīt.

Vakar jautāts, vai valstij ir kādi mehānismi, lai akcionāriem atsavinātu akcijas, ja viņi tās nevēlas labprātīgi atdot kreditoru klubam, finanšu konsultanta “Prudentia Advisers” partneris Kārlis Krastiņš sacīja, ka Latvija ir tiesiska valsts un nevienam īpašniekam īpašumu vardarbīgi atņemt nevar. “Ir noteikts tiesiskais ceļš, kādā veidā to var izdarīt. Ir vairākas civillietas un krimināllietas, kurās cilpa ap šiem akcionāru kungiem savelkas. Grūti argumentēt situāciju, kurā cilvēki labprātīgi izvēlas virzīties uz darbu ar policiju un iespējamu atrašanos nebrīvē, nevis izvēlas kompromisu ar kreditoriem, kuri uzņēmumam jau ir snieguši tik daudz atbalsta,” Krastiņa sacīto atstāsta LETA. Krastiņš gan atzina, ka šis process nevar būt mūžīgs. “Arī TAP pasākumu plānā ir noteiktas konkrētas summas un konkrēti soļi, kas jāveic līdz noteiktiem datumiem. Ja tas netiks izpildīts, tad diemžēl TAP administrators būs spiests iet uz tiesu un prasīt uzņēmuma maksātnespēju,” skaidroja Krastiņš.

Jautāti, vai TAP pasākumu plāns paredz arī iespēju, ka “Liepājas metalurgā” paliek esošie akcionāri, un mēģina sakārtot uzņēmumu, finanšu ministrs noliedzoši šūpoja galvu, bet Krastiņš norādīja, ka TAP plāns neparedz vienai vai otrai personai atsavināt savas akcijas, tomēr TAP pasākumu plāna būtība un gars esot tādi, ka akcionāri savas akcijas atdod vai nu kreditoriem, vai investoriem.

“Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu.

Pēc būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas likumdošanas nepilnības,” teica Krastiņš. Viņš piebilda, ka citās valstīs gadījumā, kad kreditori būtu tik vienoti kā “Liepājas metalurga” gadījumā, piemēram, Vācijā, likumdošanā ir paredzēti mehānismi, kā šādus akcionārus “noslaucīt malā”, lai tie nav šķērslis.

“Prudentia” pārstāvis piebilda, ka liela loma tiesiskās aizsardzības plānā ir potenciālajam investoram uzņēmumā. “Ir investori, kas būtu gatavi ieguldīt naudu šajā uzņēmumā. Tomēr viņiem ir vajadzīgs apstiprināts TAP plāns, lai viņi varētu ienākt zem šī TAP lietussarga un sākt darboties,” BNS skaidrojis Krastiņš.

“Liepājas metalurga” akcionāru rīcība, atsakoties no savu akciju atdošanas, var būt svarīgs šķērslis kompānijas TAP pasākumu plāna apstiprināšanā, vakar žurnālistiem atzina arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atzina, ka TAP pasākumu plāna apstiprināšana būs atkarīga no kreditoru kluba tālākajām sarunām un “pirmkārt, vai izpildīsies nosacījums, ka akcionāri nodod savas akcijas”. Uz jautājumu, kas notiks, ja akcionāri arī turpmāk atteiksies no savu akciju atdošanas, premjers atbildēja, ka tas var radīt nopietnas problēmas TAP apstiprināšanā.

 

Fakti

* Liepājas tiesa 29. jūlijā nolēma līdz 26. augustam pagarināt finanšu grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, kā to bija lūdzis uzņēmums.

* Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu – 4 307 103 latus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+