Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. marts, 2012
Drukāt

No Flika var prasīt pat 100 miljonus latu

fliks_bertolds15062

Valsts prasībā pret bijušo nacionālās aviokompānijas “airBaltic” prezidentu Bertoltu Fliku var prasīt pat 100 miljonus latu, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Iespējams, valsts prasības mērķis nav iegūt reālu naudu, bet gan uzlabot “airBaltic” bilanci, liecina laikraksta labi informētu, bet neoficiālu avotu sniegtā informācija.

Valsts pārstāvji Satiksmes ministrijas (SM) un Ministru prezidenta biroja personā pašlaik “valsts interešu aizsardzības nolūkos” no jebkādiem publiskiem komentāriem par prasību pret bijušo “airBaltic” prezidentu un līdzīpašnieku Fliku norobežojas. Valsts pilnvarotie juristi vēl tikai gatavo prasības pieteikumu tiesai. Tomēr faktiskie lietas apstākļi jau tagad ļauj izvirzīt vismaz pāris versijas.

Viena no tām ir tāda, ka pret Fliku kā kompānijas vadītāju varētu tikt vērsta prasība “airBaltic” 2010. un 2011.gada zaudējumu apmērā, kas varētu būt aptuveni 100 miljoni latu.

Cita versija ir tāda, ka prasībai jābūt vismaz tik lielai, lai pārsniegtu Flika uzņēmuma “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) aizdevuma apjomu “airBaltic”. Šī summa precīzi nav zināma, bet, pēc “Dienas Biznesa” aplēsēm, varētu būt aptuveni 50 miljoni latu. Šajā gadījumā prasība pret Fliku kalpotu kā atskaite potenciālajam “airBaltic” pircējam, ka valsts prasības apjoms un “airBaltic” parāds BAS savstarpēji dzēšas, tātad ar laiku varētu tikt norakstīti.

Ievilkt Fliku ilgstošā tiesvedībā valstij varētu būt izdevīgi arī no tāda viedokļa, ka Fliks gatavo prasību pret Latvijas valsti.

Kas attiecas uz pirmo versiju jeb prasību aptuveni 100 miljonu apmērā, ko veidotu 34,2 miljonus latu lielie “airBaltic” zaudējumi 2010.gadā un aptuveni 70 miljonu latu lielie zaudējumi 2011.gadā, jāņem vērā vairāki būtiski apstākļi, raksta “Dienas Bizness”.

Fliks atstāja “airBaltic” vadītāja amatu 2011.gada 4.oktobrī, bet “airBaltic” zaudējumi pērnā gada nogalē turpināja strauji pieaugt. Piedzīt 100 miljonus latu no privātpersonas varētu būt diezgan nereāls uzdevums, kur tiesas izdevumi, visticamāk, pārsniegtu piedzenamo summu. Taču, tā kā “airBaltic” valdes atbildība tika apdrošināta, tad prasības summa varētu būt apdrošināšanas polises apmērā, ko savukārt varētu likt “airBaltic” bilancē kā aktīvu. Līdz ar to arī bez reāli iegūtas naudas no Flika prasība kā bilances aktīvs ļautu novērst jau ilgstošās problēmas ar “airBaltic” negatīvo paškapitālu.

Šāda prasība paralēli varētu pacelt jautājumu arī par “airBaltic” padomes atbildību. Tomēr SM vienīgā atbilde laikrakstam šajā sakarā bija, ka Fliks līdz akcionāru vienošanās noslēgšanai 2011.gada 3. oktobrī bijis vienīgais “airBaltic” valdes loceklis. Tāpat konkrētas atbildes nebija uz jautājumu, vai par prognozējamiem “airBaltic” zaudējumiem nākamajos gados, kas lēšami vairākos desmitos miljonu latu, pie atbildības vēlāk varētu saukt arī pašreizējo lidkompānijas vadītāju Martinu Gausu.

“Atgādinām, ka Gauss “airBaltic” vadītāja amatā tika iecelts pagājušā gada novembrī – pēc tam, kad akcionāri jau bija konstatējuši sabiedrības finanšu stāvokli, un viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir lidsabiedrības darbības stabilizācija un biznesa plāna izstrāde, par ko ziņots jau iepriekš,” akcentē SM.

Flika vadības laikā “airBaltic” piedzīvoja arī veiksmīgus gadus – 2007.gadā “airBaltic” strādāja ar 1,05 miljonu latu peļņu, bet 2006.gadā – ar 4,6 miljonu latu peļņu. Turklāt būtiski auga arī lidsabiedrības apgrozījums un pasažieru skaits, atgādina laikraksts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+