Viedokļi
Komentāri

Franks Gordons: No jaunas raķetes līdz Solžeņicinam 16


Franks Gordons
Franks Gordons
Foto – Timurs Subhankulovs

Salīdzinājumā ar ASV Krievija daudzējāda ziņā ir atpalikusi, un tikai kodolieroču jomā no PSRS laikiem saglabājusies zināma paritāte: pēc izdevuma “Bulletin of the Atomic Scientists” aplēses, Krievijai patlaban esot ap 7000 kodolgalviņu, Savienotajām Valstīm – ap 6800 (turpretim Ķīnai vien 200). Svarīgs elements šajā draudu un iegrožošanas pretstāvē ir starpkontinentālajām ballistiskajam raķetēm. Un tagad Kremlis apstiprina amerikāņu datus par Krievijas jauno šāda tipa raķeti – “XXI gadsimta galveno krievu argumentu” (kā plātās K. Dušenovs portalā “zavtra.ru”) – A-235 “Nudol”. Tā varot pārtvert un notriekt kosmosā pretinieka satelītus un starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Distance – līdz 1500 km, augstums lidojoša mērķa pārtveršanai – līdz 1000 km, pārtveramā mērķa ātrums – 10 km sekundē. Turklāt šis masīvais komplekss esot mobils, t. i., pārvadājams.

Uz šīs “pasaulei paziņotās informācijas” fona ievērību pelna tas, ko prezidents Putins teicis 19. oktobrī Sočos, ņemdams vārdu t. s. “Valdaja kluba” kārtējā sanāksmē. Putins apgalvoja, ka viņu nekādi neuztraucot “NATO klātienes pastiprināšanās”, jo “mums zināms katrs viņu solis. Lai viņi trenējas. Viss tiek kontrolēts”. Krievijai, uzsvēra Putins, jākļūst elastīgai un jāiztur jebkāda konkurence. Esot maksimāli jāizmanto visjaunākās tehnoloģijas. Intriģējošs bija viņa viedoklis, ka “nākotnē nepieciešams pilnveidot politisko sistēmu. Tas ir virsuzdevums”.

Atbildot uz sesijas moderatora Fjodora Lukjanova jautājumu, kā samērot jauno tehnoloģisko kārtību ar “mūžīgām pamatvērtībām – teritoriju un demogrāfiju”, Putins teica: “Jā, tās nu ir mūžīgas vērtības. Tā nav nejaušība, ka Torā (jūdu Vecā Derība. – F. G.) rakstīts, ka atteikties no teritorijas ir liels grēks.” Dieviņ tētiņ! Vai to viņam, aiz saviem aprēķiniem, nav iečukstējis Benjamins Netanjahu? Vispār jau Torā nav tāda vārda kā “teritorija”. Putins, protams, neatdos Kēnigsbergu Vācijai un tās četras Kuriļu salas Japānai, par Ukrainai atņemto Krimu nemaz nerunājot.

Prezidenta vēlēšanu gaidās “no dzelmes iznirusi”, var teikt, īsta pērle – 35 gadus vecā, izskatīgā Ksenija Sobčaka, liberāla politiķe, “salonu lauva”, TV pārraižu zvaigzne. Viņa pieteikusi savu kandidatūru prezidenta amatam – ar tādu aprēķinu, ka balsot par viņu nozīmējot to pašu, kā ierakstīt biļetenā “Pret visiem” (nesen Krievijā tika atcelta tāda balsošanas iespēja). Viņa zina, ka par prezidenti nekļūs, bet ļaus vēletājiem paust savu negatīvo attieksmi pret Putinu, Zjuganovu, Žirinovski un citiem, kas “pieēdušies”. Putinam Sobčakas pieteikums ir izdevīgs, jo radīs priekšstatu, ka viss notiek demokrātiski, ar pārsteigumiem, jaunām, svaigām sejām u. tml.

Un vēl viens interesants priekšvēlēšanu gaisotnes aspekts: sakarā ar to, ka 2018. gadā aprit 100 gadi kopš “Gulaga arhipelāga” autora Aleksan-dra Solžeņicina dzimšanas, Krievijas Federācijas Ārlietu (!) ministrija ierosinājusi nākamo gadu pasludināt par “Solžeņicina gadu”, atklāt muzeju Solžeņicina kādreizējā dzīvoklī un uzcelt viņam pieminekļus Maskavā un Rostovā pie Donas. Tā saukto pareizticīgo staļinistu aprindās šī ziņa izraisījusi īstus žults izplūdumus. Te jāprecizē, ka Solžeņicins, būdams nesamierināms komunisma pretinieks un atmaskotājs, tai pašā laikā bija visai konservatīvs “krievestības” sludinātājs. (Solžeņicins savā poēmā “Prūšu naktis” gan aprakstīja padomju karavīru zvērības Rītprūsijā, bet tas tiek noklusēts). Interesanti, ka minētā ierosme nāk no ārlietu resora. Tas darīts ar gudru ziņu.

Pie reizes manu ievērību saistīja žurnālista Aleksandra Haldeja raksts portalā “kont.ru”. Viņaprāt, Krievijā būtu bezjēdzīgi prasīt monarhijas atjaunošanu, jo it visi valdnieki Krievijā bijuši patvaldnieki, faktiski ar cara privilēģijām: Nikolajs II, tad Vladimirs I (Ļeņins), Josifs I (Staļins), Ņikita I (Hruščovs), Leonīds I (Brežņevs), Mihails III (Gorbačovs), Boriss II (Jeļcins) un Vladimirs II (Putins). Katram no viņiem bija savs galms un galminieki. “Pašreizējo galminieku vārdi mums visiem zināmi,” raksta Haldejs.

Sekosim notikumiem tagadējā patvaldnieka galmā.

LA.lv