Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Noraida ideju par vēstures politikas apakškomisiju (20)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātu vairākums šonedēļ noraidīja Nacionālās apvienības ierosinājumu izveidot parlamentā Vēstures politikas apakškomisiju. Pret to bija “Saskaņas centra” un “Vienotības” deputāti, kā arī Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Priekšlikuma pieteicējs Jānis Dombrava (NA) skaidroja, ka šāda apakškomisija esot nepieciešama, lai risinātu jautājumus par arhīvu un muzeju modernizāciju. Viņš arī atzina, ka apakškomisijas virsmērķis būtu veicināt vienotu valsts vēstures izpratni un stiprināt sabiedrībā interesi par vēsturi. “Kamēr par šo nozari atbild tikai atsevišķi ierēdņi, tikmēr nenotiks būtiska vēstures politikas maiņa,” teica Dombrava.

Ingmārs Līdaka, kurš kopā ar “Vienotības” un “Saskaņas” pārstāvjiem balsoja pret šādas apakškomisijas izveidi, to pamatoja ar bažām, ka tas būs slēpts politiķu mēģinājums iejaukties vēsturnieku darba laukā un uzspiest “vienīgo pareizo vēsturi”. “Tas man nedaudz atgādina padomju laikus, kad atbilstoši valdošās ideoloģijas vajadzībām tika falsificētas vadoņu biogrāfijas un tamlīdzīgi. Būtu nepareizi, ja politiķi pamācītu speciālistus, kā pareizi atainot kādus pagātnes notikumus. Galvenais rāmis jau ir ielikts Satversmes preambulā, šajā ziņā Saeima savu ir izdarījusi,” uzskata Līdaka. Deputāts arī neslēpa, ka jūtas personīgi aizvainots – Dombrava kuluāru sarunās esot viņu maldinājis, apgalvojot, ka šādas apakškomisijas veidošana esot saskaņota koalīcijā un tajā vēloties strādāt arī ZZS pārstāvji. Vēlāk gan Līdaka noskaidrojis, ka tā neesot gluži tiesa.

Diskutējot komisijā, apakškomisijas izveidi apšaubīja arī Andrejs Judins (“Vienotība”), norādot, ka vēstures nozares jautājumus varētu izskatīt arī Saliedētības komisija. Savukārt Sergejs Mirskis (“Saskaņa”) pauda bažas, ka šādas apakškomisijas izveide novedīs pie vēstures politizēšanas, kas apdraudēs sabiedrības saliedētību.

Neskatoties uz Sabiedrības saliedētības komisijas izteikto noraidījumu, nacionāļi nedomā mest plinti krūmos, bet mēģināšot izveidot līdzīgu apakškomisiju kādas citas Saeimas komisijas, piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, paspārnē

Domu, ka šāda vai līdzīga struktūra būtu jāveido, atbalsta arī vēsturnieks Juris Ciganovs: “Kādai vienotai vēstures nostādnei valstī būtu jābūt, jo vēstures interpretācija saistīta ar valsts ideoloģiju, kuras gan mums šobrīd faktiski nav. Šādas struktūras izveidošana būtu vēlama arī tādēļ, ka pār mums veļas labi organizēta un dāsni finansēta vēsturisko melu kampaņa no mūsu austrumu kaimiņa puses. Pašlaik mēs tā vietā, lai dotu kādu pretsparu, palaižam šo lietu pašplūsmā. Kaut ko iebilst mēģina vien atsevišķi vēsturnieki, tostarp arī “Latvijas Avīzes” slejās. Tiesa, nezinu, vai pareizākais šo struktūru būtu veidot Saeimā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. MEZAPARKA ALKONAUTS LIDAKA IR PRET?

  2. Tādas komisijas gan mums vēl trūka.

  3. Pajautājiens:Kad VĒSTURI sāks “”pētīt”‘vēsturnieki “”Pabeigs izvarot”‘politiķi visās Dr. Zālīša 29 seksa pozicijās?

  4. Priecājos, ka Ingmārs Līdaka atkal ir deputāts. Viņš ir cilvēks ar mugurkaulu. Ja visi deputāti būtu tādi kā viņš, mēs dzīvotu daudz labākā valstī.

  5. Labāk būtu, ja Līdaka ietu atpakaļ uz Zooloģisko dārzu stāstīt bērniem par zvēriņiem. Tā būtu labāk visiem – Latvijai, vēsturei un zvēriņiem.

  6. Piekrītu Līdakam.

  7. Viss, ko kādus 8-10 gadus dara “Visu Latvijai” atgādina padomju laikus, tikai forma cita – sarkanās krāsas vietā sarkan-balt-sarkana. Šis pēdējais ierosnājums ir tieši tas pats, ko Putins uzsācis Krievijā. Pieļauju, ka nākamais nacionāļu solis būs vienota Latvijas vēstures mācību grāmata.

    • Jā, Zoja, te ir Latvija un te vispirms jāzina Latvijas vēsturi, nevis tavu asiņaino Krievijas murgu un sātanu vēsturi.

  8. Kas būtu šajā komisijā? Lopu ārsts, sportists, mākslinieks, bijušais ierēdnis un frizieris. Vai viņi labāk izprastu vēsturi kā Zinātņu Akadēmijas attiecīgie institūti?

  9. Saeimai jānodarbojas ar vienotas vēstures izpratnes veicināšanu, bet vienkārši ar vēstures izpratnes veicināšanu!

  10. Tad jau acīmredzor Līdaka & Co grib saglabāt to ” vēsturi” kuru vēl arvien apgūst krievvalodīgajās skolās , stāstot ka Latvija labprātīgi iestājās PSRS . Nožēlojami ka padomju mantojums tik smagi iesēdies mūsu priekšstāvju smadzenēs . Diez kāpēc SC uztraucas par vēstures politizēšanu ,viņu sniegumā jau tagad
    tā ir pārpolitizēta – paklausieties ko viņi vāvuļo savās sanāksmēs un ko Grigorijs Zubarevs sludina savā ”Aizkadrā ” ( Za kadrom ) . Mati ceļas stāvus no tiek murgiem . Ja gribat zināt vēsturi , tad pajautājiet tiem vecajiem cilvēkiem kas paši visu piedzīvoja ,tā arī būs objektīva vēsture . Bet laikam jau izdevīgāk ire sagaidīt kad pēdējais brīvvalsts pilsonis aizies smiltājā un tad varēs sarakstīti visu ko vien vēlas .

  11. Dabīgi ka ekskomunisti un komjaunieši, bet it sevišķi okupanti nedrīkst pieļaut patiesas vēstures nostiprinašanu. PAR OKUPĀCIJU UN TĀS SEKĀM NERUNĀ! ! !

  12. Vēsture jau ir politika. Vajag piemēru. Latvija 13. gadsimtā. Cilšu sadalīta. Vācu bruņinieki ieņem un pievērš kristīgajai ticībai pie Romas. Pēc PSRS vēstures sākas 700 gadu verdzības. Bet no otras puses – cilšu sadalītā zeme vēl nav apvienojusies un paveicas nokļūt toreizējā rietumu pasaulē un pasargāta no toreizējās austrumu zemes Pleskavas, Novgorodas, Polockas vēlāk arī Krievijas iebrukumiem,kurus tomēr paveic 18. gadsimta sākumā ar posošu iznīcību. Tālāk vel pamatskolās tikai krievu valoda un par sarunām latviski dēliītis uz krūtīm… Vai tā nav politika un šo vēsturi ir jāskata no Latvijas redzespunkta. Tikai tā politiķu gribēšana ar skatu uz ”atbrīvotājiem” tāda ļengana…

    • Piekrīt komentāram, pareizi !

    • Tevis kritizētā ciltīs sadalītā baltu tauta ir sasitusi lupatu lēveros divus milzīgus krustnešu ordeņus Saules kaujā un Durbes kaujā, kaut arī laupītājiem bija liels skaitliskais pārsvars.
      Mūsu senči visilgāk Eiropā pretojās iekarotājiem un viņu sludinātajai vergiem un kalpiem domātajai reliģijai. Vienkārši izbeidzās mums vīri, kas spējīgi zobenu nest…
      Neesam pievērsuši uzmanību tam, ka vārds Dievs lietots tikai baltu tautās un neskaitāmus gadu tūkstošus pirms Romas impērijas un pirms Mozus vīzijām, pie tam ar atšķirīgu nozīmi jeb saturu. Jūdiem bija tikai Kungs, citplanētietis vārdā Jehova (Jahve utml), ļauns, greizsirdīgs un atriebīgs slepkavnieks (skat. Ecēchiēla grāmatu Vecajā derībā). Dainās pieminētais Dievs (Debesis, Visums) mums dod zināšanas, padomu visos dzīves gadījumos, bet Dieva dēli un Saules meitas ar mums sadarbojas. Ir svarīgi to ievērot, lai apjaustu savu identitāti, saistību ar savas tautas Dvēseli.

  13. Vai nu runā par vēsturi, vai polītiku, bet nejaukt divas nesavienojamas lietas

  14. Ja kāds kaut ko seimā jēdzīgu piedāvā protams to tūlīt nozāģēs.Tiek darīts viss lai neko nedarītu.

  15. Domburam pārejas vecums vēl nav beidzies

    • Laikam satraucies? Atbildēt

      Laikam strādāji čekā, kad tik ļoti esi uztraucies par vēstures apakškomisiju. Tādi kā tu nesaprot, ak krievu skolās māca vēl arvien Krievijas un PSRS vēsturi.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+