Ekonomika
Bizness

Norvēģijas amatpersonas nepiekāpīgas 16


Kristians Jervels
Kristians Jervels
Publicitātes foto

Ekspresintervijā “LA” Norvēģijas Ārlietu ministrijas Vienošanos tiesību, vides un jūras tiesību nodaļas vadītājs Kristians Jervels izklāsta Norvēģijas pozīciju par arestēto Latvijas zvejas kuģi “Senators”.

 

Paskaidrojiet, lūdzu, kāda ir Norvēģijas pozīcija saistībā ar Latvijas kuģi “Senators”, kas arestēts par sniega krabju zveju Svalbāras šelfā.

K. Jervels: Izveidojušās situācijas pamatā ir viedokļu atšķirības par 1920. gada Parīzes līgumu. Pamatjautājums ir par līguma 2. pantu, kur teikts, ka līgumu ratificējušo valstu pārstāvjiem ir vienlīdzīgas tiesības uz zvejošanu un medībām teritoriālajos ūdeņos. Saskaņā ar starptautiskajiem jūras likumiem teritoriālie ūdeņi atrodas 12 jūras jūdzes (22,224 km) no krasta. Kāda no pusēm ir interpretējusi, ka attiecīgā līguma tvērums attiecas uz kontinentālo šelfu ap Svalbāru, tomēr tas ir pretēji līgumā teiktajam un tā garam. Līgumā rakstītais ir kristālskaidrs – tas attiecas uz Svalbāras teritoriālajiem ūdeņiem, nevis pirms tiem. ES ir izdevusi licences 20 kuģiem sniega krabju ķeršanai. Tomēr Starptautiskais jūras likums šajā jautājumā pasaka skaidri, ka ūdeņiem piegulošajai valstij ir suverēnas tiesības izzināt un lietot kontinentālajā šelfā esošos resursus. Norvēģijai pieder šīs tiesības, un tā var izdot licences sniega krabju ķeršanai. Bez licences to darīt ir aizliegts, tāpēc kuģis ir arestēts.

 

Norvēģijai ir bažas, ka Latvijas zvejnieki varētu izķert visus krabjus Svalbārā?

Nevēlos izteikt spriedumus šajā jautājumā, jo neesmu jūras biologs. Tomēr varu teikt, ka Svalbāras šelfā ir mazāk sniega krabju nekā Krievijas šelfā, kur to koncentrācija ir lielāka. Iepriekš bija ES kuģi, kas veica sniega krabju zveju Krievijas šelfā, tomēr vēlāk krievi ieviesa aizliegumu zvejai savā šelfā. Norvēģijas kontinentālajā šelfā savulaik par nelikumīgu zveju tika arestēts kuģis no Lietuvas. Pamatlieta konkrētajā situācijā: Starptautiskais jūras likums nosaka tiesības krastam piegulošajai valstij. Arī pirms Starptautiskā jūras likuma ieviešanas jūrnieki ievēroja principus. Tomēr bija arī jūrnieki, kas ar zveju pasaules jūrās un okeānos nodarbojās nelikumīgi. Mēs vēlamies, lai situācija ar “Senatoru” būtu atrisināta. Mēs vedam pārrunas ar Eiropas Komisiju un esam iesnieguši priekšlikumus ar saviem nosacījumiem, lai varētu norisināties legāla sniega krabju zveja Norvēģijas šelfā saskaņā ar Starptautisko jūras likumu, tomēr vēl neesam saņēmuši atbildi no EK. Nespekulēšu, kāds varētu būt konkrētais risinājums. Mēs esam iesnieguši savus priekšlikumus EK un par tiem publiski nerunāsim, kamēr notiek sarunu process un nebūsim saņēmuši atbildi.

Vai Norvēģija turpina uzstāt, ka kuģa “Senators” īpašniekiem ir jāmaksā soda nauda?

Kuģa apkalpe ir sodīta par nelikumīgu zveju, jo zonā pirms Svalbāras teritoriālajiem ūdeņiem bija izliktas ap 2600 krabju ķeršanas ierīces. Mums kā piekrastes valstij ir tiesības to darīt, un notikušajā saskatām pārkāpumu. Kuģis ir arestēts, taču tas var pamest Kirkenesas ostu, ja uzņēmums, kuram tas pieder, iemaksās drošības naudu bankā piespriestās soda naudas apmērā. Ja uzņēmums plāno Norvēģijas tiesā apstrīdēt sodu un izrādīsies, ka tas nav vainīgs, tad drošības nauda tiks atmaksāta, bet, ja sods būs atzīts par likumīgu, tad tā tiks novirzīta tā apmaksai.

 

Jūs sakāt, ka kuģis varēs būt brīvs, bet Latvijas puse uzstāj, ka kuģim jāatgriežas akvatorijā, lai turpinātu zveju…

Ja kuģis tiek atbrīvots, tas nevarēs atgriezties akvatorijā, jo tad tas nozīmēs, ka atkal notiks nelegāla zveja. Kuģa apkalpei jāuzvedas kā atbildīgiem zvejniekiem, un to var darīt, ja ir izdota licence no Norvēģijas puses. Kapteiņa atbildība pirms došanās zvejā ir pārliecināties, vai zvejā konkrētajā teritorijā viņa kuģim ir izdotas visas nepieciešamās licences.

 

Latvija pērn pievienojās starptautiskajam līgumam, pēc kura Latvijas jūrniekiem ir tiesības zvejot sniega krabjus Svalbāras šelfā…

Tam pievienojušās 42 valstis, un pēdējā, kura to izdarīja, bija Ziemeļkoreja. Vienošanās nosaka, ka jāievēro attālums – 12 jūras jūdzes no Svalbāras –, un nedod tiesības zvejot jebkur šelfa teritorijā. Tā ir gadu desmitiem ilga Norvēģijas pozīcija. Tomēr ES pozīcija ir citāda. Sniega krabju zveja ir aizliegta visā šelfā, tomēr Norvēģijas kuģi var lūgt atļauju veikt zveju atbildīgajām iestādēm. Kārtība ir balstīta starptautisko jūras tiesību sistēmā, kas nosaka, ka piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības izdot licences arī jebkuras valsts kuģiem, un šī kārtība ir jāievēro.

 

ES krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits teicis: lai atrisinātu situāciju, viņa asociācija gatava vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā. Vai tas ietekmēs jūsu nostāju?

Tiesa Hāgā ir starptautiska – tajā prasības var iesniegt valstis, bet ne asociācijas vai privātpersonas. Mēs no savas pozīcijas neatkāpsimies, jo lietojam gadu desmitiem ilgi pastāvošus zvejniecības noteikumus. Kā piekrastes valsts mēs šajā situācijā nesamierināsimies ar nelikumīgu zveju. Par juridisko notikumu attīstību nevēlos izteikties, jo tad tās būtu spekulācijas. Mēs dodam priekšroku atrisināt šo jautājumu diplomātiskās sarunās starp Norvēģiju un ES. Mums ir pilnīga pārliecība par to, ka mūsu pozīcija atbilst likumiem.

LA.lv