Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Noziegums pret valsti

noziegums_001_ts

Vai kāds jurists varētu izskaidrot, kas no tiesiskā viedokļa ir noziegums pret valsti? 
Andris Klinskalns Rīgā

 

Par noziegumiem pret valsti runāts Krimināllikuma 10. nodaļā. Šādi nodarījumi apdraud valsts suverenitāti, neatkarību, iekšējo un ārējo drošību, ekonomisko un politisko sistēmu, kā arī citas valstij būtiskas intereses.

 

Valsts vara

Krimināllikums aizsargā Latvijas Republikas valsts varu un paredz sodus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

• par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu;

• par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā, lai gāztu Latvijas Republikas valsts varu vai likvidētu valstisko neatkarību, vai grautu teritoriālo vienotību;

• par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā;

• par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas val­stisko neatkarību, lai iekļautu Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidētu citādā veidā;

• par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, lai iekļautu Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidētu citādā veidā;

• par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu:

• par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu;

• par uzbrukumu Latvijas Republikas Valsts prezidentam, Saeimas deputātam, Ministru kabineta loceklim vai citai Latvijas Republikas Saeimas ievēlētai, ieceltai vai apstiprinātai valsts amatpersonai par tās valstisko darbību Latvijas Republikas interesēs, ja uzbrukums saistīts ar šīs personas dzīvības vai veselības apdraudējumu.

Sodi par šādiem nodarījumiem atšķiras, taču lielākoties tie ir diezgan bargi, pat līdz brīvības atņemšanai uz divdesmit gadiem.

 

Terorisms

Kā noziegumu pret valsti uzskata arī terorismu, proti, spridzināšanu, dedzināšanu, kodol­ķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju (masveida dzīvnieku saslimšana) izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes un ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādas darbības, ja tās veiktas, lai iebiedētu iedzīvotājus vai piespiestu valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitētu valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm.

 

Terorisms tātad var apdraudēt Latvijas Republikas ekonomisko sistēmu un valsts drošību, cilvēku dzīvību un veselību, viņu mantu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju normālu darbību, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

 

Tāpat bargi sodi, tostarp arī mūža ieslodzījums, paredzēti par teroristu grupas izveidošanu vai vadīšanu, terorisma finansēšanu, t.i., par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu, lai tos izmantotu terorismam. Sods pienākas arī par to, ja zina, ka finanšu līdzekļus pilnīgi vai daļēji izmantos, lai izdarītu vienu vai vairākus terora aktus vai tos nodotu terorista vai to grupas rīcībā, kā arī par publisku aicinājumu uz terorismu vai draudiem īstenot terora aktu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts, vai par vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai.

 

Vēlēšanas

Vēlēšanu tiesību svarīgākie principi ir nostiprināti Latvijas Republikas Satversmē. Kā noziegumi pret valsti Krimināllikumā noteikti arī sodi par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.

Šāds noziedzīgs nodarījums apdraud Latvijas Republikas politisko sistēmu valsts varas veidošanas jomā. Kā vardarbība saprotama ikviena darbība, kas cietušajam rada miesas bojājumus, sagādā fiziskas sāpes vai ierobežo viņa pārvietošanās spējas. Tostarp draudi ir cietušā psihiska ietekmēšana, kas paralizē viņa gribu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

 

Uzpirkšana savukārt ir personas gribas ietekmēšana, nododot tai attiecīgu mantisku labumu, piemēram, mantu, naudu, piešķirot materiālus labumus u.tml.

 

Tāpat Krimināllikums paredz sodu par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dokumentu viltošanu vai balsu apzināti nepareizu saskaitīšanu, un par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.

 

Citi nodarījumi

Noziegumi pret valsti Krimināllikuma izpratnē ir arī šādi nodarījumi:

• neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm (spiegošana) – tā apdraud Latvijas valsts ārējo drošību;

• uzbrukums ārvalsts vai tās valdības vadītājam vai citam ārvalsts pārstāvim, kas oficiāli ieradies Latvijas Republikā, ja uzbrukums saistīts ar šīs personas dzīvības vai veselības apdraudējumu;

• darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu, lai kaitētu Latvijas Republikai (kaitniecība) – tā apdraud Latvijas valsts ekonomisko sistēmu (persona kaitniecisko darbību vai apzinātu bezdarbību veic, strādājot uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, vai izmantojot iespēju tajā iekļūt, kaitniecībai turklāt raksturīga slepena, nomaskēta darbība vai bezdarbība);

• noziedzīgas organizācijas (apvienības) izveidošana, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, lai izdarītu sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenotu genocīdu vai veiktu sevišķi smagus noziegumus pret valsti, kā arī par iesaistīšanos šādā organizācijā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā un šādas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos;

• Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušana, saplēšana, salaušana, iznīcināšana vai citāda šo valsts simbolu zaimošana, kā arī Latvijas valsts himnas publiska zaimošana – tā var izpausties, piemēram, kā Latvijas valsti un sabiedrību aizvainojošu uzrakstu, zīmējumu veikšana, himnas atskaņošana nepiedienīgā izpildījumā, vietā, situācijā, u.tml.;

• valsts noslēpuma apzināta izpaušana, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par neizpaušanu, vai tā izpaušana aiz neuzmanības, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par neizpaušanu, vai valsts noslēpuma objekta nozaudēšana, ja to izdarījusi persona, kurai valsts noslēpuma objekts bija uzticēts un ja ar to radīts būtisks kaitējums (valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām un politiskajām interesēm).

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+