Olimpiskās piezīmes: pazuda stabilitāte 0
Pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins pēc zaudējuma olimpisko spēļu astotdaļfinālā jutās kā izmesti no laivas – viņu ambīcijas sniedzās augstāk par dalītu devīto vietu.
Aleksandrs Samoilovs: “Spēlējām kā pa viļņiem un tādā līmenī to nevar atļauties. Visu sezonu spēlējām stabili, bet olimpiādē bija vienkārši drausmīgas bedres. Gatavošanās jau īsti nebija, jo vispirms vajadzēja kvalificēties un to ar lielu piepūli izdarījām. Pēc tam vairs nebija tik daudz laika, divus maksimumus vienas sezonas laikā nevar sasniegt. Taču mērķis jau no janvāra bija tieši olimpiskās spēles – uz to gājām, taču neaizgājām. It kā fiziski, emocionāli un arī tehniski bijām gatavi. Varbūt pārāk daudz emociju. Laiks šodien nebija tāds, kas mums palīdzētu – liels vējš gāja pa apli. Mēs esam spēlētāji, kas ceļ augstu un tagad bija ļoti grūti to izdarīt. Bet tas ir pludmales volejbols – jāmācās spēlēt arī vējā. No TOP seši vācieši mums līdz šim bija vieni no ērtākajiem pretiniekiem, šodien viņi taktiski ļoti labi nospēlēja. Taču vajadzēja pašiem labāk nospēlēt. Satrakojos pats uz sevi, jo jutu, ka vajag noturēt līmeni un spēle aizies. Aizgāja jau, bet – mazliet par vēlu.”
Ruslans Sorokins: “Jau no sākuma nekas nesanāca. Cīnījāmies par katru bumbu, taču vienmēr mazliet pietrūka. Viņi ļoti labi izvēlējās servi – novērojuši, ka man pēdējos divos, trīs turnīros bija problēmas ar servju uzņemšanu. Uz to spieda un – nostrādāja. Ar tādu brāķi nevar uzvarēt. Brinkss ir viens no tiem, kas servē daudzveidīgi un labi. Gatavojāmies tam, taču nesanāca bumbas apstrādāt. Nezinu, kāpēc, bet pēdējie trīs turnīri bijuši ļoti līdzīgi – arī Klāgenfurtē un Berlīnē trūka stabilitātes. Kāpēc tā? Varbūt kaut ko nepareizi darījām.”
Ruslanam un Aleksandram bija noruna spēlēt kopā līdz Londonas olimpiskajām spēlēm. Šo sezonu viņi pabeigs, tad sēdīsies un runās – kādi katram plāni un skats uz nākotni. Ruslans vēl nav domājis, vai ziemā spēlēt klasisko volejbolu.
