Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. aprīlis, 2016
Drukāt

“Pabalstu tūristi” Vācijā: pēc nabadzības minimuma vai dzīves labklājībā? (3)

1. Tiesājas par pabalstu

1no4
Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Kad Eiropas Savienības (ES) atļauju ierobežot imigrantu piekļuvi sociālajiem pabalstiem izdevās saņemt Lielbritānijas premjeram Deividam Kemeronam, arī Vācijā bija politiķi, kuri mudināja ierobežot tā dēvēto pabalstu tūrismu. Tomēr nav skaidrs: vai šāds “tūrisms” patiesi ir problēma?

Iedomāsimies, ka rīt kāds Latvijas pilsonis ierodas Vācijā un, nestrādājis tur nevienu dienu, taisnā ceļā dodas lūgt sociālo pabalstu. Vai tas tiks piešķirts?

Šķiet, divpadsmit gadus kopš ES paplašināšanās un piecus gadus kopš Vācijas darba tirgus atvēršanas atbildei uz šādu vienkāršu jautājumu vajadzētu būt skaidrai. Tomēr realitāte ir cita. Kā šādam Latvijas pilsonim veiktos, droši paredzēt nevar.

Visticamāk, pabalsts nepienāksies. Tomēr nav izslēgts, ka šādas tiesības radīsies jau pēc Vācijā nodzīvotiem trim mēnešiem. Varbūt tomēr pēc sešiem mēnešiem? Pēc gada? Pieciem? No kā tas būs atkarīgs?

Par to, kas pienākas ārzemniekiem – vai netiek dots par daudz vai, gluži otrādi, ES iebraucēji tiek diskriminēti –, atšķirīgās domās ir iestādes, likumdevējs un tiesas. Ik pa dažiem mēnešiem klajā nāk ziņas par jaunu spriedumu kādā lietā, kurā iebraucēji no ES valstīm ar Vācijas iestādēm risinājuši strīdu par pabalstu piešķiršanu.

Viens no pēdējiem strīdniekiem bija Džoels Pena Kueva. Viņš ir Spānijas pilsonis, kurš 2012. gadā no Spānijas pārcēlās uz Izerlonu, nelielu pilsētiņu Vācijas rietumos. Neilgi pirms tam tur kopā ar savu mazgadīgo meitu jau bija apmetusies un virtuves strādnieces darbā iekārtojusies viņa dzīvesbiedre Džovanli. Niecīgās algas dēļ viņa bija lūgusi un līdztekus algai saņēma arī sociālo pabalstu.

Džoels Vācijā ieradās, paņēmis līdzi savu pusaugu dēlu, un abi apmetās pie viņa dzīvesbiedres. Darbu neatrada, iztikas līdzekļu nebija. Pēc mēneša uz darbā iekārtošanas centru devās visa ģimene. Viņi lūdza piešķirt tā saukto “Hartz IV” jeb pabalstu, kas paredzēts eksistences nodrošināšanai darbspējīgiem bezdarbniekiem. Sievietei lūgumu apmierināja, bet Džoelam atteica. Pamatojums: ārvalstniekiem, kuri Vācijā atrodas tikai darba meklēšanas nolūkā un vēl nav nodzīvojuši trīs mēnešus, uz to neesot tiesību.

 

Strīdniekam vairs nav intereses

Ģimene iesūdzēja iestādi tiesā – un uzvarēja. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Sociālā tiesa lēma, ka pabalsts liegts nepamatoti: šajā gadījumā ģimenei, nesniedzot sociālās palīdzības minimumu, draudējušas pašu spēkiem neuzveicamas eksistenciālas grūtības.

Bija eksperti, kuri aizrādīja, ka lēmums esot pretrunā ar Vācijas likumiem. ES pilsonis, kurš Vācijā nekad nav strādājis, Vācijas pilsonim līdzīgas tiesības uz sociālajiem pabalstiem teorētiski iegūst tikai pēc pieciem Vācijā nodzīvotiem gadiem.

Vācijas Federālā Sociālā tiesa lūdza skaidrojumu ES tiesai par lēmuma atbilstību ES tiesībām. Tas tika publicēts šā gada februārī, un tajā atzīts, ka darba centrs sākotnēji tomēr lēmis pareizi. Lai neapdraudētu savas sociālās sistēmas, valstis pirmos trīs mēnešus patiesi iebraucējiem drīkstot liegt piekļuvi sociālajiem pabalstiem.

Džoelam patīk labi ģērbties, viņš aizraujas ar fitnesu, mīl ceļot, un, izskatās, viņam klājas labi – tā var spriest pēc fotogrāfijām sociālajos tīklos. Viņš joprojām dzīvo Vācijā, taču intervijai laiku atrast nespēj – pārlieku aizņemts darbā. Viņš ir arī izbrīnīts par manu interesi: “Pag, bet vai jūs zināt, ka tas taču bija jau sen – pirms vairākiem gadiem?” Šķiet, ne nesenais ES tiesas nolēmums, ne šī lieta vispār viņu vairs neinteresē.

  1. Tiesājas par pabalstu
  2. Var saņemt arī sociālo palīdzību
  3. Biedē ar "pabalstu tūristiem"
  4. Peļ sistēmu kā pazemojošu

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. spricējošais runcis Atbildēt

    Ja daudz tērēs bēgļiem,pietrūks Vācijas pilsoņiem.

  2. ja nav strādāts DE nekādu pabalstu nav!
    gimenē ir vienam jāstrādā ja bērni un tad lemj no tā cik naudu saņem mēnesī!

    • Raksts nav par bēgļiem, bet jā – bēgļiem, arī tiem, kas tikai pieteikušies bēgļa statusam DE ir nodrošināts pabalsts. Tikai kad atsaka, tad noņem. Vācija spēj izskatīt pārsimt tūkstošu pieteikumu gadā. Uz mājām izsūta 5-10 tūkstošus gadā tos, kas saņēmuši atteikumu.

      Pasaule ir divdomības un doublespeak pilna. PSRS meli nobāl ar to kas tagad notiek.

      EU politķi sūdzas(LV papagaiļi neatpaliek), ka nepietiek darbsaspēka un tāpēc ir jāieved cilvēki, bet realitātē visā pasaulē bezdarba līmenis tuvojas Lielās Depresijas laika līmenim. Tam vēl papildus nāk ekonomiskās pārmaiņas, kas rodas ar robotizācijas ieviešanu. Tā vienlaikus ir laba un slikta – ar robotu ieviešanu pilnībā atkritīs iemesls nodarbināt cilvēkus zemu apmaksātajos melnajos vai rutīnas darbos un cilvēki varēs pievērsties tiem darbiem ko vēlas darīt,bet būs arī tādi cilvēki kas būs spiesti konkurēt ar robotiem.
      Vienīgais iemesls, kāpēc ir nepieciešami imigranti ir politiskā sistēma, kas sākumā izmantoja migrantus balsu iegūšanai, bet tagad pat balsis nav vajadzīgas – jo bezdarbnieku, bēgļu un minoritāšu aprūpei ir nepieciešams administratīvais aparāts – arī biznesa iespējas plaukst uz šo cilvēku rēķina.

      “ja nav strādāts DE nekādu pabalstu nav!”
      :))
      Tas ir tāds mietpilsonisks skatījums uz dzīvi. Jums liekas, ka jums ir tiesības prasīt no vāciešiem tikai tāpēc, ka jūs tur esiet lējuši sviedrus? Vai tāpēc, ka ieprecējusies? Be ja nu laulības dzīve pajūk un jāšķiras? Arī tad jums liekas, ka ir tiesības atrasties Vācijā jo smagi strādājāt zem jostasvietas? 😀
      Un ja nu vācietis nav strādājis nemaz, bet tā ir viņa zeme, vai viņš ir vai nav tiesīgs patērēt jūsu samaksātos nodokļus? Tāds pats jautājums ir par to – vai vāciešiem ir tiesības patriekt jūs no savas zemes, kad vadzis lūzīs? Visus – kurdus, turkus, poļus, arī – latviešus? Ar ko šī jūsu mietpilsoniskā attieksme padara jūs par tiesīgu pieteikties Vācijas sociālajam atbalstam, bet piemēram tos, kas ieradušies mazliet vēlāk un var darīt to pašu darbu, bet nespēj, jo jūs jau esiet priekšā? Bet ja nu Vācijas sociālā sistēma sagrūst un nav ne jums ne arī vāciešiem – pat neskatoties uz to, ka jūs strādājāt DE? 😀 Nespļaujiet pret vēju – jūs esiet tikpat unikāli kā pārējie un nav garantijas ka nenokļūsiet tādā pašā stāvoklī. Jā, diemžēl – mēs jau esam tur, jo Latvijai mēs visi esam gājputni – arī tie, kas vēl tur atrodas. Latvijas valstvīri saņem tik lielas algas, kādas nesaņem rietumvalstīs esošie amatvīri tādos pašos amatos… Un jautājums ir tāds pats – ar ko šie ” pabalsta” saņēmēji atšķiras no pārējiem, kas nav tikuši šajā amatā un vēl jākaunās par to, ka dzīvo citiem uz kakla?

      Es patlaban saņemu pabalstu, jo ir iemesls. Pabalsts nav nekāda saldā maize – pat neskatoties uz to, ka mans pabalsts sasniedz tādu pašu līmeni kā daži saņem strādājot… Un var piekrist tam ko saka pensionārs – ja jums nav darba, jūs neesiet cilvēks, ieslīgstiet depresijā un pazaudējiet draugus. Cilvēku par cilvēku padara sociālā saziņa. Tiem, kam šis pabalsts ir lielāks nekā viņi saņēmuši par darbu Āfrikā vai Afganistānā – viņiem šādas psiholoģiskas pārdomas neskars tik ļoti lielā mērā, kā eiropiešus. Tiesa gan – ES arī diez vai ilgi būs tvaika nolaidējs pārējās pasaules problēmām un bēdīgi ir tas, ka ES arī nemaz nespēj rādīt pārējiem piemēru, kā vajag darīt lai nebūtu šādas problēmas. Labi un slikti ir tas, ka visam kādreiz pienāk gals. Arī šīm problēmām.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+